Kā mazināt biroja vides negatīvo ietekmi uz veselību 0
Birojā nav fiziski smaga darba vai paaugstināta traumatisma riska, taču tajā ir printera darbošanās troksnis, kondicioniera sausināts gaiss, datora monitora starojums, stress un mazkustīgums.
Manīgā biroja tehnika
Kondicionieri un biroja tehnika atvieglo darbu, tomēr šai medaļai ir arī otra puse – sausais gaiss atūdeņo ādu, acis nogurst no lūkošanās monitorā… Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa! Ja darba vietā ir daudz biroja tehnikas un interjerā izmantots lērums sintētisku materiālu, gaisā tiek izjaukts lādēto daļiņu līdzsvars, un pozitīvi lādēto daudzums pārsniedz pieļaujamo. Tāpēc pat viena stunda tādā telpā var izraisīt reiboņus, vājumu un migrēnu, nerunājot nemaz par 8 – 12 stundu darba dienu.
Atmosfēru neuzlabo arī printeri un kopētāji, kas dāsni bagātina gaisu ar ozonu. Ja tā līmenis pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju, rodas galvassāpes, kairinājums un sāpes kaklā, bet dažkārt – pat nopietnas plaušu problēmas.
Lūk, kāpēc ieteicams izvairīties no ilgstošas uzturēšanās tiešā kopētāja vai printera tuvumā, it īpaši sajūtot ozona aromātu, jo tas liecina par paaugstināto koncentrāciju. Ja tas nav iespējams, vismaz telpa ir jāvēdina divreiz dienā.
Biroja tehnika var būt arī pastiprināta trokšņa avots, kas, pārsniedzot pieļaujamo līmeni, izraisa galvassāpes, nogurumu un sliktu noskaņojumu.
Protams, mūsdienās birojā vairs nevar izvairīties no šīs tehnikas, bet, ja vien iespējams, tā jānovieto atsevišķi, tālāk no darba vietām.
Tomēr tas nav viss, jo biroju telpu gaisā virmo daudz baktēriju, vīrusu un kaitīgu ķīmisku savienojumu. Veselībai radīto risku ziņā tie nostājas līdzās smēķēšanas kaitīgumam, un tikai iesākumā ir hronisks nogurums, darbaspēju pazemināšanās, paaugstināta nervozitāte, slikts noskaņojums, vēlāk arī alerģijas, sirds un asinsvadu, bronhu un plaušu veselības problēmas. Kamēr vieniem risinājums ir biroja pārcelšana no pilsētas centra uz ekoloģiskāku rajonu, tikmēr citi telpas apgādā ar dažādām iekārtām, kas iznīcina kaitīgās vielas. Tomēr gan vienā, gan otrā vai vēl kādā gadījumā katram, kurš ik dienu daudzas stundas pavada birojā, ir nepieciešamas pastaigas svaigā gaisā un imunitātes stiprināšana.
Bīstamie vilinājumi
Biroja darbs bieži vien piespiež steigā iekost un atpūsties braucot. Ir ļoti viegli padoties kārdinājumam neveselīgi ēst un cauru dienu pavadīt bez liekām kustībām. Turklāt – tā notiek visapkārt! Taču cilvēkiem, kuri patiesi rūpējas par savu izskatu un veselību, nevajadzētu sekot šim piemēram. Pīrādziņi, krūzē ātri pagatavojamās zupas un nūdeles var ietekmēt ne tikai kuņģa darbību, bet arī ādas izskatu un ķermeņa apmērus. Paveicies ir tiem, kam darbavietā vai tās tuvumā ir ēstuve, kur pieejamas siltas pusdienas. Ja tādas nav, rūpes par garšīgu un veselīgu uzturu jāuzņemas pašiem un jāpagādā termoss siltiem ēdieniem un kārbiņas uzkodām un salātiem.
Ne mazāk svarīgas ir fiziskās aktivitātes.
Plašas amplitūdas kustību laikā uzlabojas asinsrite, asinīs pastiprināti nonāk skābeklis, kas veicina šūnu elpošanu. Vienlaikus notiek iekšējo orgānu masāža, kas nepieciešama to normālai funkcionēšanai.
Mazkustīgumam, kas ir neizbēgams sēdoša darba laikā, ir pretēja ietekme – mazinās svarīgu muskuļu tonuss, tostarp arī tā saucamajai muskuļu korsetei, kas balsta mugurkaulu un vienlaikus tur visu ķermeni vertikāli. Spiediens uz jostas daļas skriemeļiem sēžot palielinās divkārt, pieaug reimatisma, osteohondrozes, radikulīta attīstības un nervu saknīšu nospiešanas risks.
Kamēr cilvēks, atlaidies krēslā, risina svarīgus uzdevumus, palēninās ķermeņa apakšējās daļas apgāde ar asinīm. Tādēļ kājām nepietiek skābekļa un palielinās arī sirds slodze. Šādā stāvoklī kāju un muguras apakšējās daļas muskuļi tirpst, pasliktinās lokanība un plastiskums, ar laiku kļūst grūtāk staigāt un pieliekties.
Sēdoša darba dēļ cieš arī vēders, un kustību trūkums pamazītiņām to apaudzē ar tauku kārtu, bet muskuļi, kas visu laiku ir atbrīvoti, zaudē tonusu un kļūst vāji. Tieši tāpat vājinās asinsvadu un kapilāru sieniņas. Turklāt, nesaņemot pilnvērtīgu asinsapgādi, veselīgumu zaudē āda – tā kļūst bāla un blāva. Šī paša iemesla dēļ attīstās celulīts, kura progresu vicina neregulāras ēdienreizes un mazkustīgums.
Tādēļ ķermenis jāpieradina pie ikdienas fiziskajām aktivitātēm. Tās var būt gan 20 minūšu pastaiga ceļā uz darbu vai vingrošana darbavietā, kā arī regulāras sporta nodarbības. Ieteicamas deju nodarbības vai aktivitātes ar kardioslodzi.
Starp citu, sēžot krēslā un runājot pa telefonu, ir iespējams kustēties! Vēdera muskuļu vingrināšanai pietiek sasprindzināt un atbrīvot presi. Līdzīgi var trenēt gurnu muskuļus. Kājām nāk par labu, ja papēžus paceļ no grīdas, svaru pārnesot uz pirkstgaliem un šādā stāvoklī paliekot vairākas sekundes vai vienkārši imitējot iešanu. Lai izvairītos no sāpēm mugurkaulā un plecos, ieteicamas apļveida kustības ar galvu, roku un plecu izkustināšana.
Ienaidnieku neitralizēšana
Halogēnais apgaismojums, datoru starojums un kondicionētais gaiss ir ādas kaitnieki. Šādos apstākļos tai nepieciešama īpaša aizsardzība un kopšana.
No nepārtrauktas lūkošanās monitorā acis kļūst sausas, apsārtušas un kairinātas. Papildu artavu dod kondicionieru sausais gaiss. Šo iedarbību telpās palīdz neitralizēt gaisa mitrinātāji un speciālas antistresa kosmētikas lietošana. Tā mitrina ādu un ilgāk saglabā valgmi, vienlaikus pasargājot no apkārtējās vides negatīvās ietekmes: tabakas dūmiem, putekļiem un dažādām toksiskām vielām.
Ja pasliktinās ādas apgāde ar nepieciešamajām barības vielām, turklāt poras aizsprosto biroja gaisa kaitīgie nosēdumi, āda sāk smakt un iespējamas alerģiskas reakcijas. Tādēļ ādas kopšana ikdienā kļūst vēl svarīgāka, jo runa vairs nav par labu izskatu, bet gan par veselību, kas tajā atspoguļojas.
Liela garīgā un emocionālā slodze bieži kļūst par dažādu saslimšanu cēloni. Arī stress ietekmē asinsriti, kas savukārt ādu padara sausu un veicina tās iekaisumus. Skābekļa trūkums vaigos izdzēš sārtumu un ievelk grumbas, un stresa ietekmē var saasināties ekzēma, psoriāze un citas ādas slimības.
Nav universālas receptes cīņai ar stresu vai pat tā profilaksei. Taču ir daudz ieteikumu, kas palīdz mazināt nervu spriedzi un panākt emocionālu līdzsvaru. Sabalansēts uzturs, kurā ir daudz svaigu dārzeņu, augļu un produktu ar augstu šķiedrvielu saturu, apgādā organismu ar vērtīgajām uzturvielām un palīdz to stiprināt. Veselīgs vismaz astoņu stundu miegs nodrošina ar spēku un enerģijas rezervi visai dienai. Muskuļu spriedzi mazina masāža. Karsta vanna, kam pievienots jūras sāls vai ēteriskās eļļas, patīkami atslābina darba dienas beigās. Savukārt regulāras fiziskās aktivitātes ķermenim neļauj palaisties slinkumā un rada labu noskaņojumu uz laimes un labsajūtas hormona endorfīna rēķina.
