Kā mazie uzņēmumi var izvairīties no “pelēkās zonas”? Aigars Rostovskis piedāvā risinājumu 77

TV24 raidījumā “Naudas cena” Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas “Turība” īpašnieks, dalās savā viedoklī par Latvijas biznesa vidi, īpaši pievēršoties jautājumiem par savstarpējiem norēķiniem un pelēkās zonas likvidēšanu.

Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

Rostovskis uzsver, ka, lai arī daudz tiek runāts par biznesa pārvaldību, ir svarīgi radīt apstākļus, kuros sistēma ir vienkārša un caurspīdīga. Viņš norāda, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir samazināt to daļu, kurā notiek “blēdības un nelikumīgas darbības”.

Viņaprāt: “Ja mēs koncentrējamies uz lielajiem cipariem, mazie cipari jāliek mierā.” Tas palīdzētu mazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem un ļautu tiem brīvāk attīstīties.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rostovskis īpaši izceļ skaistumkopšanas industriju, piedāvājot priekšlikumu, kā risināt problēmas pelēkajā zonā. Viņš ierosina vienkāršot savstarpējos norēķinus: “Būtu vienkārši un skaidri,  ja atļautu savstarpējos norēķinus, piemēram, 10% līmenī, tad mazajiem uzņēmumiem būtu vieglāk darboties un koncentrēties uz savu attīstību.” Tas ļautu uzņēmumiem, kas nodrošina svarīgus pakalpojumus ģimenēm un sabiedrībai, izvairīties no liekiem administratīviem šķēršļiem un koncentrēties uz savu galveno darbību.

Rostovskis uzsver, ka, lai arī lielās kompānijas bieži ir uzmanības centrā: “Ir svarīgi arī pievērst uzmanību mazajiem uzņēmumiem un to izaicinājumiem, jo tie ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa.” Viņš uzskata, ka rūpīga pārvaldība un skaidru noteikumu ieviešana var palīdzēt veicināt uzņēmējdarbības vidi, kas būs izdevīga gan lielajiem, gan maziem uzņēmumiem.

Vairāk skaties video.

Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.