Kā mazam bērnam nodrošināt nepieciešamo vitamīnu devu – vai ar uzturu vien mūsdienās pietiek? 0
Autore: Inita Kaže, Bērnu gastroenteroloģe, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Šķiet, ka mūsdienās bērni biežāk slimo un viņiem ir vājāka imunitāte. Kā zināt, vai bērna organismam ikdienā pietiekamā daudzumā tiek nodrošināti vitamīni, mikroelementi un minerālvielas? Vai ar ikdienas uzturu vien to uzņemšanai ir pietiekami?
Jā, ir pietiekami, bet ar nosacījumu, ka vecāki, plānojot bērna ikdienas ēdienkarti, ievēro veselīga uztura priekšnoteikumus. Katru dienu bērna uzturā jāiekļauj visas uztura grupas: graudaugi (85 – 90 g termiski neapstrādāti graudi jeb 160 g termiski apstrādāti graudi); dārzeņi un augļi (175 g dārzeņu, 225 g augļu, iekļaujot gan svaigus, gan termiski apstrādātus, kā arī augļu sulas, t.i., 90 – 100 g no kopējā apjoma dienā); piena produkti (375 – 450 ml dienā), olas, gaļa vai zivis (65 g dienā); un minimālā apjomā jāuzņem arī saldumi un taukvielas. Jāpiebilst, ka ik dienu mazajam bērnam uzturā nepieciešams uzņemt 5 – 7 g tīras taukvielas (sviestu, eļļu), jo 35 – 40 % no kopējā uzņemtā enerģijas apjoma jābūt taukiem.
Īpaša uzmanība D vitamīnam un dzelzij
Visi vitamīni, mikroelementi un minerālvielas organismā spēlē savu lomu, un tie jo īpaši nozīmīgi ir bērna augšanas procesā. Salīdzinot ar pieaugušo, uz vienu ķermeņa kilogramu mazam bērnam nepieciešams 5,5 reizes vairāk dzelzs, 4 reizes vairāk kalcija, 3 reizes vairāk svarīgo taukskābju un 7 reizes vairāk D vitamīna.
Veselam bērnam, ikdienā saņemot uzturu no visām uzturu produktu grupām, nepieciešamie vitamīni, minerālvielas un mikroelementi tiks nodrošināti pietiekamāapjomā. Mūsdienās vitamīnu, minerālvielu vai mikroelementu deficīts vairāk raksturīgs smagi un ilgi slimojošiem bērniem. Tās ir tādas situācijas, kad bērnam vairākkārtīgi veiktas operācijas gremošanas trakta iedzimtas vai iegūtas patoloģijas dēļ vai arī gremošanas trakts uzņemto uzturu nespēj pilnvērtīgi pārstrādāt, radot uzturvielu deficītu.
Vēl tas var būt raksturīgs tādos gadījumos, kad bērnam ir citu orgānu saslimšanas, kas pastiprināti izraisa uzturvielu zudumu un kas aizkavē uzturvielu uzņemšanu pietiekamā apjomā.
Ir dažādi pētījumi, kas vērš uzmanību uz atsevišķām, bērniem īpaši nozīmīgām, vitamīnu un minerālvielu grupām un problēmām, kas rodas no to trūkuma. Piemēram, Rietumeiropas valstīs 1 līdz 3 gadu vecu bērnu vidū ir novērots dzelzs un vitamīna D trūkums, neskatoties uz izstrādātajiem pareizas ēšanas ieteikumiem un pieejamo veselības aprūpes sistēmu. Šis secinājums iegūts, veicot bērnu asins analīzes pārbaudes Vācijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē laika posmā no 2012. līdz 2014. gadam.1 Līdzīgas tendences vērojamas arī Latvijā.
Kādēļ bērniem šajā vecumā trūkst D vitamīns un dzelzs? Zivis ir galvenais D vitamīna avots. No savas ārsta pieredzes redzu, ka mūsdienās zivis ģimenēs ēd reti un mazā apjomā ne tikai bērni, bet arī vecāki. Šajā gadījumā ieteikums vecākiem mainīt savus paradumus, ja vien nav alerģija pret zivīm vai jūras produktiem. Vecākiem jākļūst par piemēru savam bērnam. Ja viņi regulāri uzturā lietos zivis, arī bērns tās ēdīs. Tas var nenotikt uzreiz, bet pēc kāda laika.
