Kā mazāk maksāt par siltumu? 1
Siltums aizplūst pa spraugām
Žēlojoties, ka telpās ir auksts vai tās grūti piesildīt, cilvēki bieži vien neiedomājas, ka problēma ir nevis apkures sistēmā, bet pašā mājoklī.
Tas gluži vienkārši pārāk ātri atdziest. Protams, ēkas nesošo konstrukciju siltināšana ir dārga, un sākt to rudenī jau ir par vēlu, taču siltuma zudumus caur logiem, durvīm, jumtu, grīdām, ventilāciju, sienām varam ar salīdzinoši vienkāršiem paņēmieniem samazināt paši.
Piemēram, logi. Atveriet logu un ielieciet starp rāmi un logu papīra lapiņu. Tad logu aizveriet. Ja lapiņu var viegli izvilkt, jāsaprot, ka pa spraugām siltais gaiss izplūdīs tikpat viegli, savukārt tā vietu ieņems aukstais.
Tas attiecināms gan uz koka, gan plastmasas logiem. Plastmasas logi jānoregulē, savukārt ar koka logu nomaiņu arī nav jāsteidzas. Ja tie ir labā stāvoklī, taču gaisa plūsma ir diezgan liela, rāmja malās var ielikt pašlīmējošās blīvgumijas, kas kalpos piecus sešus gadus.
Loga rāmja malās var iefrēzēt rievu, lai ievietotu silikona gumijas, kas kalpos ļoti ilgi. Šo darbu var uzticēt kādam uzņēmumam vai arī veikt pats, ja ir pietiekamas galdnieka iemaņas.
Savlaik logu malas aizlīmēja ar līmpapīru vai avīzēm. To darīt nav ieteicams! Telpas nevar vēdināt, un tajās būs sliktas kvalitātes gaiss.
Savukārt durvīm veikalos ir nopērkamas pašlīmējošās birstes, kuras var pielīmēt iekšpusē pie ārdurvīm, – tās izveido gaisa valnīti, kas nelaiž ārā silto gaisu, bet iekšā – auksto. Bet atcerieties, ka starptelpu durvīm nav ietiecams uzstādīt šādu birsti, jo gaiss nespēs pārvietoties no vienas telpas uz citu.
Lai gaiss brīvi cirkulētu, ieteicams starp telpām – gan birojā, gan mājās – nevērt ciet durvis. Savukārt, ja ir telpas, kur neviens neatrodas, tad gan durvis vajadzētu turēt ciet, lai tajās varētu uzturēt zemāku temperatūru.
Jāizvēlas komforta temperatūra
Vēl viena no iespējām samazināt izdevumus par apkuri ir mājoklī uzturēt noteiktu temperatūru. Sadzīvē komforta temperatūra, esot mājās, ir 20 līdz 22 grādi. Optimālais sadzīvē ir 21 grāds. Kāpēc tas ir nozīmīgi? Samazinot telpu temperatūru tikai par vienu grādu, apkures izmaksas samazinās par 5–7 procentiem.
Savukārt nakts laikā temperatūru vajadzētu pazemināt par 3–4 grādiem. Vēl zemāku temperatūru ieteicams izvēlēties, kad mājokli atstājat, – līdz 16 grādiem. Kāpēc tieši līdz 16 grādiem? Daudzdzīvokļu ēkās to nosaka normatīvie akti, savukārt privātmāju īpašnieki zina, ka pie zemākas temperatūras daudz vairāk enerģijas būs jāpatērē, tās atkal uzsildot līdz 21 grādam.
Telpās temperatūru var regulēt arī ar termoregulatoriem. Gan tādiem, kuriem ir rokas, gan elektromehāniskā vadība. Ar šo ierīču starpniecību var regulēt gaisa temperatūru no vienas vietas 5–7 telpām, pat līdz 30 radiatoriem, kā arī iestatīt noteiktu režīmu septiņām dienām noteiktās diennakts stundās.
Tāpat daudzdzīvokļu mājās uz katra radiatora jābūt uzstādītam siltuma maksas sadalītājam – alokatoram, lai patiešām būtu jāmaksā tikai par pašu patērēto siltumu.
Vai sildīties ar elektrību ir dārgi?
Valda uzskats, ka elektriskie sildītāji ir liels elektroenerģijas patērētājs. Ja mājoklī apsilde tiek nodrošināta tikai ar elektrību, tad patiešām procentuāli lielāko elektroenerģijas patēriņu veido tieši apsilde.
Bet jāņem vērā, ka ir dažādi elektriskās apsildes veidi, un to energoefektivitāte atšķiras.
Elektriskās sildierīces, kas ir vienkārši kontaktligzdā iespraužamas ierīces, ir visneefektīvākās. Turklāt nav svarīgi, vai tas ir eļļas radiators vai sildītājs ar ventilatoru. Visi standarta kontaktligzdā iespraužamie elektriskie sildītāji ir vienlīdz efektīvi – lai saražotu vienu kilovatstundu siltumenerģijas, tie patērē vienu kilovatstundu elektroenerģijas.
Bet jāņem vērā, ka katram no tiem atšķiras siltuma izplatīšanas veids un tātad arī pielietojums.
Savukārt elektriski apsildāmā grīda ir nedaudz energoefektīvāka, jo grīda nav jāsasilda līdz tik augstai temperatūrai kā, piemēram, pie sienas piestiprinātie elektriskie radiatori. Savukārt siltumsūknis ir visefektīvākais no visiem elektriskās apsildes veidiem. Tas nozīmē, ka siltumsūknis patērē vismazāk elektroenerģijas, lai saražotu vienādu siltuma daudzumu.
Kādu sildītāju izvēlēties?
Gan siltumsūkņa, gan elektriskās siltās grīdas ierīkošana prasa laiku un lielākus ieguldījumus. Ar ko un kā sildīties teju tūlīt?
Ja nepieciešams sildīt tikai to telpas daļu, kurā uzturas cilvēki, var izvēlēties infrasarkano staru sildītāju, kas maksimālo sildīšanas jaudu sasniedz vien dažās sekundēs. Atšķirībā no citiem sildītājiem infrasarkanais sildītājs nesilda gaisu, bet tikai starojuma zonā esošos priekšmetus, virsmas un ķermeņus. Šie ķermeņi pēc tam atdod siltumu apkārtējā vidē, tā sasildot telpu.
Šā sildītāja trūkums ir tas, ka var radīt tā saukto termālo diskomfortu, jo stari apsilda tikai vienu telpas daļu, kamēr cita ir vēsāka. Līdzīgi kā ugunskurs – Jāņu naktī stāvot ar seju pret ugunskuru, sildīta tiek ķermeņa priekšpuse, bet aizmugurei ir vēsi. Tādēļ infrasarkano staru sildītājs ir piemērots vietās, kur nav jāuzsilda visa telpa, bet tikai tās daļa, kurā atrodas cilvēks, piemēram, garāžā, verandā.
Ja telpa ir neliela un to nepieciešams strauji piesildīt, piemēram, pirms iekuras krāsns vai sasildīt vannasistabu, piemērots būs sildītājs ar ventilatoru jeb termoventilators. Tas ar siltā gaisa plūsmu strauji piesilda telpu, bet pēc ierīces izslēgšanas telpa tikpat ātri atdziest. Termoventilatora cena ir neliela, bet tā darbība ir samērā skaļa un radītā gaisa plūsma telpā ievērojami pārvieto putekļus.
Ja telpā siltumu vēlas uzturēt ilgstoši, tad ieteicams izvēlēties konvekcijas sildītāju vai eļļas radiatoru. Ātrāk telpu var uzsildīt konvekcijas sildītājs. Tas piesilda telpu ar siltā gaisa plūsmu, kas izplūst pa atverēm sildītāja augšdaļā.
Bet jāņem vērā, ka radītā gaisa plūsma telpā pārvieto arī putekļus. Konvekcijas sildītājs pārsvarā ir aprīkots ar termostatu, kas ļauj regulēt siltuma intensitāti un ierīces darbošanās ilgumu, līdz ar to šāds sildītājs telpā uztur iestatīto temperatūru. Ir pieejami arī modeļi ar papildu ventilatoru, kas veicina siltā gaisa cirkulāciju telpā.
Savukārt eļļas radiators telpu uzsilda lēnāk, bet pēc izslēgšanas atdziest ilgākā laika periodā. Tajā ir iepildīta eļļa, kas uzsilstot nodod siltumu sildītāja metāla korpusam.
Eļļas radiatora siltuma atdeve atkarīga no virsmas lieluma jeb sekciju skaita, tādēļ telpu ātrāk piesildīs ierīce ar lielāku sekciju jeb ribu skaitu. Ir pieejami arī eļļas radiatori, kas aprīkoti ar termostatu un papildu ventilatoru vienmērīgākai un ātrākai siltuma izplatīšanai.
Dārgāks un progresīvāks risinājums ir akumulējoša tipa elektriskais sildītājs jeb inerces sildītājs. Tas ir aprīkots ar siltuma uzkrājēju – keramikas plāksni vai īpaša materiāla ķieģeļiem, kuros iebūvēts sildelements, tādēļ šis sildītājs atdziest vislēnāk.
Inerces sildītājos lielākoties ir iebūvēti arī sensori, kas palīdz uzturēt optimālo sildīšanas jaudu, tā samazinot elektroenerģijas patēriņu. Inerces sildītājs piemērots arī mājoklī, kur elektriskā apsilde ir vienīgais siltuma avots.
Pēc sildītāja veida izvēles ir jāizlemj, kāda sildītāja elektriskā jauda nepieciešama konkrētās telpas apsildei. Sildītāju elektriskās jaudas klāsts ir plašs, sākot no 600, 700 vatiem un līdz pat 3 kilovatiem. Ir pieņemts, ka telpā ar standarta griestu augstumu nepieciešama ap 100 vatu jauda, lai apsildītu katru telpas kvadrātmetru. Tātad 10 kvadrātmetru telpai ir piemērots elektriskais sildītājs ar 1000 vatu jeb viena kilovata jaudu.
Derīgi padomi
Pirms ilgi nelietota sildītāja ieslēgšanas pārbaudi tā vadu tehnisko stāvokli. Vadu izolācija laika gaitā noveco un zaudē aizsardzības īpašības, tāpēc tā var saplaisāt un sabojāties!
Lietot sildītāju ar bojātu vadu ir bīstami, jo var gūt elektrotraumu, kā arī var rasties īssavienojums un ugunsnelaimes risks. Tāpat arī pirms sildītāja lietošanas notīri putekļus no tā, jo sakarstot putekļi var aizdegties!
Ja sildītājs atrodas drošā vietā un esi pārliecināts, ka tas nevar radīt nekādu bīstamību, vari izmantot viedās tehnoloģijas, lai atgrieztos jau siltā mājoklī. Sildītāju vari kontrolēt attālināti ar viedtālruņa starpniecību, uzstādot papildu ierīci – “gudro rozeti”, piemēram, Elektrum Viedā māja rozeti. Ar to neilgi pirms atgriešanās mājās varēsi attālināti ieslēgt sildītāju, ja tas ir iesprausts kontaktligzdā, kā arī viedtālruņa lietotnē varēsi pārraudzīt sildītāja elektroenerģijas patēriņu. Lai to varētu izdarīt, būs nepieciešama Elektrum Viedās mājas bāzes stacija un Viedā rozete.
Telpas nepieciešams regulāri vēdināt, lai izvadītu telpā sakrājušos oglekļa dioksīdu (CO2) un organismam nodrošinātu svaigu gaisu. Lai elektriskais sildītājs netērētu lieki, vēdināšanas laikā tas jāizslēdz.
Parūpējies par savu drošību – pārbaudi, vai elektriskais sildītājs neatrodas pārāk tuvu mēbelēm un, dodoties prom no mājokļa, neatstāj to ieslēgtu!
