Kā Mārtiņdienu svin citur Eiropā 0
Svētā Mārtiņa diena (Saint Martin’s Day, Martinstag jeb Martinmas) tiek svinēta arī Rietumos, galvenokārt katoļu vidū. To ik gadu atzīmē 11. novembrī kā rudens darbu noslēgumu ar īpaši uzbarota mājlopa kaušanu.
Svētais Mārtiņš patiesībā bija kāds romiešu karavīrs, kas kļuva par mūku. Viņa dzīve bija tik klusa un pieticīga, ka reiz pie viņa ieradies pats Jēzus Kristus – pārģērbies kā klaidonis un lūdzis patvērumu. Karavīrs glābis klaidoni un Jēzus to atzinis par labu esam. Kopš tā laika ļaudis tic, ka Mārtiņš ir svētais un aizbildnis pār bērniem un nabagiem. Savukārt rīkot ikgadējas svinības par godu Svētajam Mārtiņam reiz, ap 400. gadu, rosinājis bīskaps Perpetijs no Tūras. Zoss kļuva par šo svētku simbolu, jo tieši šajā laikā zosis (daudzi citi mājlopi) ir tieši tik treknas, lai tās nokautu. Starp citu, Viduseiropā šajā posmā dzeršanai derīgs kļūst arī jaunais vīns. Ne velti ar Mārtiņiem sievas savus mājas darbus pārsvarā pārceļ uz iekštelpām, kamēr vīri turpina darboties mežos un pārnāk mājās izsalkuši.
Ir vērts pašpikot, kā Mārtiņdienu svin dažādās mūsdienu Eiropas valstīs. Noderēs!
Igaunijā Mārtiņdiena tiek svinēta pagānisma noskaņās – gan godinot mirušos, gan pakļaujoties kristietības tradīcijām. Svētki joprojām tiek plaši atzīmēti, arī jauniešu vidū, kopumā nedaudz atgādinot Helovīnus.
Polijā Mārtiņdienu īpaši krāšņi svin Poznaņas pilsētā – 11. novembrī tiek rīkoti koncerti, parāde un salūts. Iecienīti ir īpašie Mārtiņdienas mīklas radziņi (rogale) ar sēkliņām. Leģenda vēsta, ka reiz Poznaņas beķerim rādījās sapnis: Svētais Mārtiņš iejāj pilsētā ar zirgu, kuram notrūcis viens zelta pakavs; tad nu beķeris rītā pēc sava sapņa uzcepis īpašus pakavveidīgus radziņus ar riekstiem un izdalījis tos nabagiem. Poznaņas beķerejas sacenšas labāko radziņu pagatavošanā.
Vācijā notiek kas līdzīgs – bērni nes papīra laternas un dzied Mārtiņa dziesmas. Vienīgi svarīgi, ka parasti gājiens sākas no baznīcas un beidzas centrālajā laukumā. Īpašs Mārtiņdienas ēdiens ir Martinshörnchen – mīklas radziņi, dažreiz izveidoti cilvēciņa formā.
Austrijā Mārtiņi ir plašs festivāls, kura laikā notiek vīna degustācijas, mākslas izstādes un koncerti. Svētku centrālais ēdiens ir Martinigansl (“cepta zoss”). Bērni naktī pirms Mārtiņiem un arī pašā svētku vakarā 11. novembrī pilda ielas, nesot skolā darinātos lukturīšus un dziedot īpašās Mārtiņa dziesmas.
Beļģijā Mārtiņdienu svin tikai noteiktā valsts daļā – Iprā un Flandrijas austrumos. Mārtiņdienas vakarā bērni iet ielās ar papīra laternām un svecītēm, dziedot dziesmas. Dažreiz var sastapt arī vīru, kas ir ģērbies kā īsts Svētais Mārtiņš – jāj uz zirga gājiena priekšgalā. Dažreiz bērniem tiek dāvātas arī Mārtiņdienas dāvanas. Interesanti, ka dažos reģionos bērni apstaigā kaimiņu mājas ar dobju bieti rokās – tajā ir iezīmēta seja un ielikta svecīte gluži kā ķirbī. Vakara noslēgumā šī biete tiek iemesta lielā ugunskurā un bērniem pasniedz godam pelnītās pankūkas.
Spānijā Mārtiņos kauj īpaši treknās cūkas, lai nodrošinātu gaļas krājumus ziemai. Spāņi tā arī saka: katrai cūkai pienāk tās Mārtiņdiena.
Horvātijā Mārtiņdienu sauc par Martinovanje jeb Martinje. Šajā dienā vīns ir gatavs! Lai atzīmētu šo būtisko faktu, kāds no svinētājiem – namatēvs – pārģērbjas par bīskapu un “svētī” gatavo dzērienu, cits atkal var tēlot vīna “krustvecāku”. Svētku pusdienās pasniedz ceptu zosi un tradicionālo maizes ēdienu mlinci.
Slovēnijā Mārtiņdienas vīna svētīšanu iezīmē “Vīna Karalienes” vizīte. Parasti svinības rīko pilsētas vai ciema centrālajā laukumā ar mūziķiem un rudens labumu tirdziņu.
Slovākijā Mārtiņdiena ir īpaša diena tiem, kurus vecāki nosaukuši Mārtiņam par godu. Šiem laimīgajiem tiek dāvināti labumi un nauda. Ir arī ticējums, ka sniegs 11. novembrī nozīmē, ka Mārtiņš atjās ar baltu zirgu arī Ziemassvētkos. Pretējā gadījumā – uzskata, ka Mārtiņš atjājis uz melna zirga un Ziemassvētkos sniega nebūs.
Arī Čehijā Mārtiņdienas ēdienu vidū dominē zoss un Mārtiņu sveic kā jātnieku melnā vai baltā zirgā. Bet interesantākais, ka Prāgas restorāni piedāvā īpašas ēdienkartes un jauno vīnu 11. novembrī pasniedz jau plkst. 11:11 dienā!
Dānijā Mārtiņus jeb Mortensaften pa dienu praktiski neatzīmē, bet vakaros sanāk kopā ar ģimeni un ēd ceptu zosi (vai arī pīli, kas ir mazāka un lētāka). Savukārt Lielbritānijā Mārtiņa dienas labumus ir izstūmusi parasti šajā laikā gaidāmā atvasara un I Pasaules karā kritušo karavīru atceres diena (Remembrance Day), ko arī atzīmē 11. novembrī. Īrijā Mārtiņdienu pieņemts tradicionāli atzīmēt, upurējot gaili – nolaižot tam asinis, ar kurām var svētīt visus mājas stūrus.
