Jauna draudzība un pievienošanās slepenajam galdiņam 6
No rīta, pēc vieglas grupu aerobikas, amerikāniete mani uzrunāja. Ja es gribot, es varot pievienoties viņai un viņas (tagad arī manai?!) irānietei pie viņu kopīgā galda. Šis bija neticami draudzīgs piedāvājums, jo, ņemot vērā, kā darbojās sēdvietu piešķiršana, viņa būtībā aicināja mani pusdienot kopā ar viņām katrā ēdienreizē turpmākās piecas dienas. Protams, ka es gribēju.
Brokastis un jauno paziņu stāsti
1. Kokvilnas pikucis siera,
2. Siera švīka,
3. Apaļa, sastāvējusies maizīte,
4. Bez ūdens.
Kamēr mēs ēdām šo diētisko maltīti, es uzzināju par viņām vairāk: Irāniete – viņas zemo, raupjo balsi bija gandrīz relaksējoši klausīties, jo tā radīja iespaidu, ka viņa vienmēr tikko pamodusies. Viņa bija ieradusies Vivamayr, lai mazinātu 1. tipa diabēta simptomus. Viņa dzīvoja Dubaijā un pēc Vivamayr prezentācijas tur nolēma doties uz šo kūrortu.
Amerikāniete – vienmēr tērpta stilīgos treniņtērpos – nesen bija pārcietusi vēzi un cīnījās ar paātrinātu sirdsdarbību. Viņas sirds pukstēja kā vesela jorkšīras terjera, nevis pieauguša cilvēka sirds. Viņa cerēja atklāt šī simptoma cēloni un samazināt sirdsdarbības ātrumu. Abas man apliecināja, ka es esmu šeit nonākusi ar kādu augstāku mērķi. (Speciāli, amerikāniete uzskatīja, ka esmu uz robežas ar prediabētu, jo viņa dzirdēja par maniem mīļākajiem našķiem.)
Saskaršanās ar Vivamayr medicīnisko disciplīnu
Pēc brokastīm es satiku dzirkstošu, bet lietišķu ārsti ar pelēkiem matiem, kura bija mana ārstējošā speciāliste uz šo nedēļu. Viņa ķērās pie mana medicīniskā stāvokļa novērtēšanas ar tādu pieklājīgu dedzību, kādu etnogrāfs varētu pielietot, intervējot kanibālus.
“Ko jūs parasti dzerat?”
“Cik bieži jums ir zarnu kustības?”
“Vai es varu apskatīt jūsu mēli?”
Klik, klik, klikklikklik klikklikklik klikklikklik – viņas datorā strādājošie pirksti nenogurstoši reģistrēja manus grēkus.
