Skaiste Srogaite: Kā mīļdzīvnieku turētāji karsē tirgu? 0
Autors: “Mars” korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs Skaiste Srogaite
Pārsteidzoši, bet līdztekus tādām pārtikas produktu kategorijām kā, piemēram, kafija, siers, piens, rupjmaize u. tml. mājdzīvnieku barības kategorija šobrīd uzrāda vienu no straujākajiem izaugsmes tempiem Baltijā.
Proti, pērn tā palielinājās par 7,6% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Kas ir straujās attīstības pamatā? Kategorijas galvenie virzītāji ir tā dēvētie mājdzīvnieku “vecāki” un viņu pieaugošā izpratne par mājdzīvnieku vajadzībām, vēlme tos lutināt, kā arī piedēvēt tiem cilvēciskās īpašības.
Raugoties uz katru Baltijas valsti atsevišķi un salīdzinot ar 2018. gadu, mājdzīvnieku barības kategorijas pieaugums Latvijā bija 10,0%, Lietuvā – 10,3%, bet Igaunijā – 5,8%. Tam pamatā ir nozīmīgas pārmaiņas cilvēku attieksmē pret mājdzīvniekiem viņu vajadzību izpratnē.
Lai nodrošinātu mājdzīvniekiem pilnvērtīgu dzīves kvalitāti, cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību barības izvēlei.
Daudzās valstīs rūpnieciski ražotās mājdzīvnieku barības patēriņš ir ļoti augsts, piemēram, Lielbritānijā un Francijā 96% cilvēku baro savus mīluļus ar rūpnieciski ražotu barību. Turpretim Baltijas valstīs situācija ir atšķirīga – Latvijā un Lietuvā rūpnieciskās mājdzīvnieku barības patēriņš ir zemāks nekā Igaunijā.
Piemēram, Lietuvā 24% cilvēku savus suņus baro ar rūpnieciski ražotu barību, tikmēr Igaunijā to dara 67%. Kaķu mīļotāju vidū tendence ir līdzīga – Igaunijā 78% cilvēku savus kaķus baro ar rūpnieciski ražotu barību, savukārt Lietuvā – 49%.
Situācija Latvijā līdzinās Lietuvas praksei – 21% cilvēku izvēlas rūpnieciski ražotu mājdzīvnieku barību saviem suņiem, bet 44% – kaķiem.
Cilvēki ir tie, kuri nosaka, kādu barību patērēs mājdzīvnieki. Visizplatītākais cilvēku mīts par piemērotāko barību mājdzīvniekiem ir tas, ka viņi var dalīties ar sava ēdiena pārpalikumiem, dodot tos mājdzīvniekiem.
Tomēr, jāatzīst, situācija pēdējos desmit gados ir ievērojami uzlabojusies, un industrijā tiek prognozēts, ka, palielinoties izpratnei par mājdzīvnieku uztura nepieciešamībām, nākotnē rūpnieciski ražotas mājdzīvnieku barības patēriņš tikai augs.
Pēdējos gados urbanizācijas dēļ ir pieaudzis to ģimeņu skaits, kas dzīvo pilsētās un dod mājas rūpīgi izvēlētiem šķirnes mājdzīvniekiem.
Visbiežāk tās ir viena cilvēka vai divu cilvēku jeb nelielas mājsaimniecības ar izteiktu tendenci savus mājdzīvniekus audzināt kā cilvēkus un pilnvērtīgus ģimenes locekļus. Pasaulē to dēvē arī par “pet humanization” tendenci.
Jāuzsver, ka šī tendence ir arī cilvēka nepieciešamību atspoguļošana mājdzīvnieku vajadzībās. Piemēram, izvēloties barību,kas ir atbilstoša mājdzīvnieka vecumam vai nesatur noteiktas sastāvdaļas – graudus, laktozi u. tml.
Vēlme audzināt un uztvert mājdzīvniekus kā cilvēkus ir plaukstoša tendence visā pasaulē. Attīstot savu produktu portfeli, ražotāji arvien vairāk piedāvā risinājumus, kas ļauj mājdzīvnieku īpašniekiem justies vēl saistītākiem un tuvākiem ar saviem mīluļiem.
Dzīvnieku kārumu produktu segments ir spilgts piemērs, kas atspoguļo mājdzīvnieku lutināšanu, dziļas saiknes veidošanu un savstarpējo mijiedarbību ar īpašnieku jau daudz augstākā pakāpē.
Novērtējot galvenos faktorus, kas ietekmē mājdzīvnieku barības kategorijas izaugsmi, ir skaidrs, ka mūsdienās cilvēki no vienkāršiem īpašniekiem ir kļuvuši par mājdzīvnieku “vecākiem”, izrādot padziļinātas rūpes un interesi par savu četrkājaino draugu dzīves kvalitāti.
Un šim aspektam arī nākotnē būs noteicoša, ja ne izšķiroša loma tirgus virzības veidošanā augšupejošā līknē.
