Zivīm un kartupeļiem kritums. Izpēta, kas šobrīd Latvijā ir “top” produkti 1
Var prognozēt, ka šī tendence turpināsies, tāpēc pārtikas ražotājiem jādomā par jaunu un inovatīvu produktu ražošanu. Tiesa, jārēķinās, ka pirktspēja daļai iedzīvotāju jo-projām ir ierobežota un viņi produktus izvēlas, sekojot dažādām cenu akcijām.
Aug siera popularitāte
Siera patēriņš pieaudzis, jo tas tiek reklamēts kā viens no veselīga uztura stūrakmeņiem. Sieru lieto arī dažāda dzīvesstila reklamētāji, iesakot to kopā ar vīnu, piknikos, dažādos svētkos. Par “dievu veltes” – siera – pirmsākumiem grieķi stāsta leģendu: Aristajs, Apolona un Kirēnas dēls, no Olimpa esot nokāpis uz zemes gana izskatā, lai cilvēkiem iemācītu gatavot sieru. Tas viņam izdevies – pasaulē ir vismaz trīs tūkstoši siera šķirņu, visbagātākā no valstīm ir Francija – vairāk nekā 700 siera šķirnes, bet Latvijā ražo apmēram 100 siera šķirnes.
Produktu patēriņš vidēji uz vienu iedzīvotāju no 2007. līdz 2016. gadam liecina – viens no straujākajiem pieaugumiem bijis tieši šai dievu veltei, turklāt no Baltijas valstīm tieši Latvijā bijis visstraujākais siera patēriņa kāpums uz vienu iedzīvotāju – par 6,8 kg, kamēr Lietuvā – 5,1 kg, Igaunijā – 2 kilogrami. 2007. gadā, pēc CSP datiem, vidēji viens cilvēks gada laikā apēda 5,95 kg siera, bet biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova zina teikt, ka 2018. gadā mēs katrs esam apēduši jau 20,2 kg. Pēdējo septiņpadsmit gadu laikā siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz trīskāršojies, un šie dati ir ļoti optimistiski, viņa vērtē. Citās Eiropas valstīs, kur siera ražošanas un lietošanas tradīcijas ir senākas, šo produktu patērē īpaši daudz.
Kas sekmē un pārliecina ikdienas pārtikas grozā likt arvien vairāk siera? Tā ir gan piena pārstrādes uzņēmumu piedalīšanās starptautiskās izstādēs, gan biedrības “Siera klubs” nopelns. Vanda Davidanova atceras: “2002. gadā, kad “Siera klubs” nodibinājās, viens iedzīvotājs Latvijā patērēja 4,1 kg siera, bet Itālijā, Grieķijā, Francijā – vairāk nekā 20 kg. Es nevarēju saprast, kāpēc tāda atšķirība. Drīz vien apjautu, ka mēs neprotam sieru izmantot un neesam šo unikālo produktu novērtējuši.” Daudz palīdzējusi dietoloģe Lolita Neimane un šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kuru atziņās ieklausījās gan ražotāji, gan ēdāji. Arī citu valstu idejas atripinātas uz Latviju.
Piemēram, Anglijā ir siera rituļu ripināšanas sacensības, un līdzīgs pasākums noticis arī Latvijā. Pasaulē ir četri pieminekļi sieram, un Preiļos 2003. gadā atklāts piemineklis “Siera dimants” un sešas skulptūras izcilākajiem Latvijā ražotajiem sieriem, kas joprojām ir tūrisma apskates objekti. Eiropā sieri ir kronēti par karaļiem – arī Latvijā 2004. gadā izkaldināts kronis un Jāņu siers kronēts par Siera karali, turklāt tam nu ir vieta arī ES Tradicionālo īpatnību reģistrā līdzās Itālijas parmezānam.
Tāpat jāpiemin siera tērpu skate un karvings jeb dārzeņu dekoratīvā griešana, kas tagad iedzīvināta siera nozarē. Nesen Itālijā jauno pavāru konkursā meistares Irinas Duvanovas karvingotie sieri prezentēti Latvijas galdā un itāļi bijuši šokā – mazā Latvija to dara un prot, bet sieru zemē Itālijā neprot.
“Mums ir radušās simtiem un simtiem ēdienu recepšu ar sieru. Siers ir gan restorānu ēdienkartēs, gan mājsaimniecību ikdienā. Neviens diētas ārsts nav sacījis – neēdiet sieru. Tieši otrādi – Lolita Neimane pat mācīja, ka maizes vietā jāizvēlas liesais siers. Sieros ir viss, kas nepieciešams cilvēka uzturā,” uzsver V. Davidanova.
Šogad Siera svētkos plānots cept pustonnas siera torti un 150 metru garu siermaizi. Iecerēts arī “Sieru skaistumkonkurss”, iespējams, pirmais pasaulē. Un tas viss veicina siera patēriņu un ražošanu. Siera ražošanas apjoms Latvijā pērn pieaudzis – pavisam saražoti 48,3 tūkstoši tonnu siera, bet eksports audzis par 12%, lai gan kopējais piena produktu eksports pret 2017. gadu ir samazinājies.
Izvērtējot citus piena produktus, pēdējo desmit gadu laikā pēc vairāku gadu samazinājuma audzis arī sviesta patēriņš – vidēji viens iedzīvotājs gadā apēd 2,42 kg sviesta, taču margarīna patēriņš samazinājies uz pusi – līdz 1,33 kg. “Margarīns arī ir iekļuvis “melno produktu” sarakstā. Kādreiz tieši pretēji tika uzskatīts, ka margarīns ir veselīgāks par sviestu, un to daudz lietoja. Tāpēc tagad patēriņš pēc lielā pieauguma samazinās. Un ciparos tas izskatās ievērojams,” skaidro Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Pēdējos gadus cilvēki vairāk iegādājas un lieto arī jogurtu, kam nopelns arī fakts, ka ražotāji radījuši modernus un pievilcīgus produktus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Sekojot tirgus tendencēm, jogurtu sastāvā tiek samazināts cukura daudzums, tie kļūst liesāki.
Tirgus eksperti uzskata, ka tendence – izvēlēties veselīgākus produktus – turpināsies, jo vēl ir kur augt. Proti, tradicionālo piena olbaltumvielu produktu – biezpiena un siera – patēriņš uz vienu cilvēku citās Eiropas valstīs ir lielāks, līdz ar to vēl pastāv iespējas izaugsmei. Tas nozīmē, ka ražotājiem aktīvi jāstrādā pie inovatīvu produktu radīšanas.
Vairāk ķirbju un ķiploku
Par veselīguma tendencēm liecina fakts, ka pēdējos desmit gados pieaudzis ķirbjaugu, kabaču, pākšaugu un paprikas patēriņš – no 4,63 kg 2007. gadā līdz 7,55 kg 2016. gadā. Tie ir veseli trīs kilogrami! Iedzīvotāji vairāk pirkuši sīpolus – vidēji ap 6,5–7 kg gadā, ķiplokus – 640 gramus gadā. Jāuzsver, ka līdzīgi kā siera popularizēšanai arī ķirbju audzētāji iepriekš veikuši izglītojošus pasākumus, stāstot pircējiem par šīs lielās ogas priekšrocībām, un tas, iespējams, devis pozitīvus rezultātus.
Panākumu pamatā ir skaidrojošā kampaņa – to kopā ar vienu no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem pirms vairākiem gadiem aizsāka kooperatīvs “Mūsmāju dārzeņi”. Agrāk zinājām tikai vienu – vecmāmiņas ķirbi, bet izglītojošajā kampaņā skaidrots, ka ķirbi var izmantot daudzās dažādās variācijās. Tādējādi esam mācījušies ēst ķirbi un atpazīt dažādas lielās ogas šķirnes.
Pieaugušas arī ķirbju platības – 2014. gadā ķirbji tika audzēti 354 ha, bet 2017. gadā – jau 747 ha. Viena no lielākajām ķirbju audzētājām valstī, z/s “Kliblapsas” īpašniece Ilze Venterzute, neslēpj – līdz 2016. gadam bija straujš ķirbju platību pieaugums, kas tagad ir stabilizējies. Pozitīvi, ka patērētāji iepazinuši daudzveidīgas ķirbju šķirnes un iemācījušies pagatavot dažādus ķirbju ēdienus. Tāpat atzīstami, ka pieaug ķirbju patēriņš, kas ir bioloģisks produkts, audzēts bez herbicīdiem un ļoti veselīgs, vērtē saimniece.
Pēdējos gados uzvaras gājienu piedzīvo ķiploki – to platības augušas no 130 ha 2014. gadā līdz 500 ha 2017. gadā. Pēc CSP datiem, desmit gadu laikā palielinājies arī ķiploku patēriņš – no 470 g uz vienu cilvēku līdz 640 g. Pircēji ir novērtējuši ķiploku aromātiskumu, stiprumu, iemācījušies atrast jaunu izmantojumu ķiplokam, gatavojot ķiploku pulveri, pastas un citus produktus. Jau tagad var pro-gnozēt, ka vietējā ķiploka popularitāte nākamajos gados tikai pieaugs.
Zivīm un kartupeļiem – kritums
Viens no straujākajiem samazinājumiem – par trešo daļu – skāris kartupeļu patēriņu. Vēl 2010. gadā tas sasniedza teju 90 kg uz vienu cilvēku, bet kopš 2013. gada tas sarucis līdz 62 kg 2016. gadā. Viens no iemesliem, kā skaidro eksperti, – cilvēku skaits valstī kļuvis mazāks, turklāt patērētāji maina savus ēšanas paradumus un aizvien biežāk kartupeļu vietā izvēlas rīsus, pastas vai citus produktus. Šāda tendence vērojama visā Eiropā, un Latvija nav izņēmums.
Tāpat iedzīvotāji priekšroku dod grilētiem dārzeņiem vai svaigu dārzeņu salātiem. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe skaidro: “Kartupeļu patēriņš samazinās, jo dzīvojam labāk un kartupelis vairs nav nepieciešams kā lētais produkts, ar ko pielikt pilnu vēderu.
Tāpat daudzi cilvēki ievēro visādas “pseido diētas”. Dažās no tām teikts, ka kartupelis ir barojošs un no tā jāizvairās. Citās – ka tas ir nakteņu dzimtas augs, kas ir kaitīgs veselībai. Vārdu sakot, kartupelis nav labs un stilīgs produkts, bet tā vietā ir nākuši citi – kabači, cukīni, brokoļi, kolrābji, saldā kukurūza, kvinoja. Praktiski cauru gadu ir pieejami Latvijā audzēti tomāti, gurķi, salāti. Dārzeņu patēriņš ir pieaudzis, jo tie ļoti tiek reklamēti kā pamatuzturs veselīgumam un skaistumam.”
Statistikas dati rāda, ka samazinās svaigo zivju patēriņš – no 6,21 kg uz iedzīvotāju līdz 5,11 kg. Var rasties jautājums – kā tas iespējams Latvijā kā zvejnieku tradīcijām bagātā valstī, ņemot vērā uzturzinātnieku ieteikumus vairāk uzturā lietot zivis? Ingūnai Gulbei īsti nav skaidrojuma. Viens no iemesliem – vairs neēdam tik daudz karpu un reņģu, kas bija mūsu tradicionālās zivis.
Bet lasis un vēl dažas smalkās zivis kļuvušas dārgas un tik daudz tās vairs nevaram atļauties. Taču īsta skaidrojuma tam nav. Te gan jāpiebilst, ka iedzīvotāji patērē ne tikai svaigas zivis, bet arī zivju konservus – vidēji 2,51 kg gadā, siļķes un citas sālītas zivis – 1,17 kg gadā, kūpinātas, kaltētas zivis – 1,03 kg gadā un jūras produktus – 0,15 kg gadā. Jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies, kas ietekmējis zivju patēriņu, taču tas attiecas arī uz citu produktu grupām.
Ar katru gadu sarūk desu izstrādājumu patēriņš – par sešiem kilogramiem – līdz 20,7 kg 2016. gadā. Ekspertiem ir savs skaidrojums – pircējs rūpēs par veselību aizvien biežāk savā iepirkumu groziņā liek liesākus gaļas izstrādājumus ar mazāku tauku daudzumu. Būtisks samazinājums – divas reizes – skāris liellopu gaļas patēriņu, kas 2016. gadā bija nedaudz vairāk par vienu kilogramu uz vienu iedzīvotāju. Nozarē strādājošie to skaidro ar grūtībām realizēt saražoto.
Viena no lielākajām problēmām nozarē ir zemās iepirkuma cenas, kas varētu būt saistīts ar samērā lielo nelegālās gaļas īpatsvaru tirgū. Tieši šī iemesla dēļ gaļas liellopu audzētājiem ir izdevīgāk sešus līdz astoņus mēnešus vecus teļus eksportēt uz citām valstīm, nevis nobarot Latvijā. Eksperti gan skaidro, ka liellopu gaļa ir dārgs produkts, ko ne visi var atļauties. Valda arī uzskats, ka sarkanā gaļa ir kaitīga. Trešais iemesls – mēs dārgo liellopu gaļu nemākam pagatavot – tā nesanāk garšīga, un tāpēc izvēlamies ēst ko citu, vērtē I. Gulbe.
Der piebilst, ka desmit gadu laikā teju par trešdaļu sarucis konditorejas izstrādājumu un cukura patēriņš (no 7,20 kg līdz 4,88 kg.) Lai arī krietni mazāk ēdam rudzu maizi (20,11 kg 2007. gadā un 15,40 kg 2016. gadā), saldskābmaizi (attiecīgi 6,62 kg un 5,29 kg) un kviešu maizi (attiecīgi 19,08 kg un 15,11 kg), desmit gadu laikā tomēr audzis biskvītu, krekeru un sausiņu patēriņš (attiecīgi 5,72 kg un 6,40 kg). Taču arī maiznieki domā par inovatīviem produktiem, piemēram, ieviešot ražošanā maizi ar dārzeņiem – spinātiem, bietēm, tomātiem, dažādām veselīgām sēkliņām.
Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras lektore, studiju programmu “Uzturs” un “Uzturzinātne” vadītāja, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas prezidente Lolita Neimane ir priecīga, ka sabiedrība kļūst aizvien informētāka, interesējas par veselīgiem produktiem un veselīgu dzīvesveidu. Tomēr pēdējā laikā novērojams tā saucamais helsisms (no angļu val. – healthism) jeb pārspīlēta interese par veselīgumu, kas jau savā ziņā pat robežojas ar jauna veida atkarību no veselīga dzīvesveida.
“Protams, daudzi cilvēki ēd nepareizi, daudziem ir liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids. Taču būtu pareizi atrast to pareizo vidusceļu un nekrist galējībās,” skaidro Lolita Neimane. Agrāk daudzi lepojās ar sendviču vai picu bildēm, bet tagad pienācis krāsaino dārzeņu laiks – sociālajos tīklos “Instagram” un “Facebook” daudzi izrāda foto ar veselīgām maltītēm, kuru sastāvā – krāsaini augļi, ogas vai dārzeņi. Tas noteikti ir labāk, jo daudziem liekais svars joprojām ir liela problēma.
Jāpiebilst – pēdējo gadu laikā aizvien vairāk interesi raisa tādi uztura veidi kā veģetārisms, vegānisms un svaigēšana. Lolita Neimane piebilst – pieauguši cilvēki var eksperimentēt ar savu uzturu, bet nekādā ziņā šajos eksperimentos nevajadzētu iesaistīt bērnus. Skaidrs, ka izaicinājumu modernajam cilvēkam ir daudz un veselīga maltīte – viens no tiem. Tomēr šajā izaicinājumu pilnajā laikmetā nevajadzētu krist galējībās, bet savu maltīti izvēlēties gudri.
Pieredzes stāsts
Cieņā veselīgie smūtiji
Elīza, studente:
“Veselīgu dzīvesveidu tā ļoti apzinīgi neievērojam, bet ir vairākas lietas, pie kā pieturos, gatavojot maltīti. Katrā ēdienreizē cenšos ielikt vismaz vienu dārzeni, lai ēdiens būtu veselīgāks. Pēdējā laikā ēdam mazāk gaļu, līdz ar to nav smagas sajūtas pēc maltītēm. No rītiem galvenokārt gatavoju smūtijus, kur var ielikt visu, kas ir pie rokas, un rezultāts garantēts– tie labi garšos. Izmantoju saldētos dārzeņus, augļus, ogas. Īpaši labi der mango un ananasi, kas ir veselīgi. Tāpat izmantoju saldētus spinātus, selerijas. Gatavojot smūtijus, klāt pievienoju ūdeni, bet zinu, ka citi kā sastāvdaļu labprāt izmanto pienu.
Ikdienā labprāt gatavoju pēc iespējas vairāk dārzeņu, kas šobrīd pieejami plašā klāstā. Tie ir tik daudzveidīgi, ka iespējams izvēlēties visām gaumēm un patikšanai. Turklāt pēc šādām maltītēm nepaliek smaguma sajūta. Labprāt lietojam dažādas putras un rīsus.
Ļoti gribētos ēdienkartē vairāk iekļaut zivis, bet pie tā vēl jāpiestrādā.
Mēs ar draugu ļoti daudz našķojamies ar dažādiem gardumiem, bet tie lielākoties gatavoti mājās, līdz ar to labi zinām, kas tajos ir iekšā. Cenšamies izvairīties no piesātinātajām taukskābēm, ierobežojam cukura lietošanu. Vienmēr burciņā ir medus, kas ir labs našķis gadījumos, kad gribas ko saldu. Medu izmantojam cukura vietā pie tējas. ”
Vairāk dārzeņu un kustību!
Kristīne, strādā komunikācijas jomā: “Kopš vīram atklāja paaugstinātu holesterīna līmeni, esam sākuši pievērsties veselīgākam uzturam un daudzveidīgākām kustībām. Lai gan arī pirms šī notikuma centāmies uzturēt veselīgumu maltītēs, tagad tas kļuvis īpaši svarīgi. Uzturā cenšamies lietot daudz dārzeņu, tostarp termiski neapstrādātus. Tā kā vīram ļoti garšo garneles, biežāk galdā parādās daudzveidīgi dārzeņu salāti ar garnelēm.
Tāpat izvairāmies no cūkgaļas, bet uzsvars tiek likts uz treknajām zivīm, ko rekomendē ārsti. Biežāk ēdam varavīksnes foreli vai lasi, ko katra saimniece var ļoti garšīgi pagatavot. Zivis vēlams lietot tvaicētas, tas pats attiecas uz dārzeņiem. Agrāk uzturā daudz lietojām ceptus kartupeļus, kas ir viens no mīļākajiem latviešu ēdieniem, bet tagad tie praktiski no ēdienkartes izslēgti. Kartupeļu vietā lieliski iederas rīsi, pastas vai dārzeņi.
Brokastu galdā biežāk ceļam dažādas putras un sausās graudaugu pārslas ar jogurtu. Tiesa, te jābūt uzmanīgiem. Ieteicams izpētīt produktu sastāvu un izvēlēties pārslas ar vismazāko cukura daudzumu un tas pats attiecas uz jogurtu. Bieži vien reklāmas mūs aicina lietot veselīgos jogurtus, taču palūkojiet, cik daudz to sastāvā ir cukura! Te nu labāk izvēlēties liesākus jogurtus ar vismazāko cukura daudzumu.
Laba izvēle būs grieķu jogurts. Kūkām jāsaka kategorisks nē un našķu vietā labāk izvēlēties ogas vai augļus. Ja nu bez šokolādes galīgi neiztikt, tad reizi pa reizei vienu gabaliņu tumšās šokolādes. Un būtiski daudz kustēties – doties garās pastaigās ar kājām, braukt ar velosipēdu, skriet vai izmantot citus sporta veidus, kas sirdij tuvi. Fiziskās aktivitātes noteikti uzlabos pašsajūtu.”
