Kā Līvāni kļūst par pasaules optiskās šķiedras citadeli 3
“Augstumam ir nozīme,” iekārtas sīkšanu pārtrauc Daumanta Pfafroda balss. Trīsstāvu mājas iekšienē, kurā nojauktas starpstāvu pārsedzes, esmu pa stāvām metāla trepēm uzkāpis vidējā no trim optiskās šķiedras torņiem.
Garenā korpusa augšā ievietots tievs, garš optiskā kvarca stikla cilindrs. Uzkarsējot preformas galu, no tās tiek izvilkta šķiedra.
Lielās tējas krūzes izmēra krāsniņā preformas gals tiek uzkarsēts līdz 2100 grādu temperatūrai. No tās, knapi pamanāms, desmit metrus lejup stiepjas pavediens – optiskā šķiedra.
Šis process man atgādina līmes pistoli, no kuras stobriņa stiepjas tievs pavediens. Taču šis ir izturīgāks, tievāks un pa to var pārraidīt lāzera staru – tā diametrs var būt no 30 mikroniem (trešdaļa mata biezuma) līdz diviem milimetriem atkarībā no pasūtītāja vajadzībām.
“Jauno torni iedarbinājām septembrī, pavisam tagad strādā trīs. Un vēl divus pašlaik montējam. Ja mēs šādu torni pirktu gatavu, tad katrs tāds mums izmaksātu trīs līdz piecus miljonus, bet mēs uzkonstruējām un uzbūvējām paši. Mūsējie ir gudrāki nekā vācu vai ASV inženieri,” lepojas Daumants.
Tornī vairākas mērierīces nepārtraukti uzmana šķiedras diametru (monitorā redzama diametra līkne, kas svārstās viena mikrona robežās), un dators dod signālu motoram – ja pavediens par plānu, jāvelk lēnāk, ja par biezu, ātrāk. Jau stiepjoties lejup, pavedienam uzklāj vairāku polimēru, piemēram, teflona, pārklājumus, un tad tas tiek uztīts uz ruļļa. Tālāk gatavo šķiedru sagarina un to nogādā dažādos iecirkņos, kur no tās izgatavo dažādus optisko šķiedru izstrādājumus.
Pasaules līderi
Šī ražotne atrodas Līvānos – tieši tajā vietā, no kuras septiņdesmitajos astoņdesmitajos gados visu pilsētu pārplūdināja lopbarības lizīna īpatnējā smarža. Tagad SIA “Light Guide Optics International” (“LG Optics”), kas īrē telpas no bijušās Līvānu Bioķīmiskās rūpnīcas, ir kļuvusi par vienu no vadošajiem optiskās šķiedras ražošanas uzņēmumiem pasaulē.
Kur izmanto optisko šķiedru? “Medicīnā, industrijā, zinātniskajā aparatūrā. Līdz šim industriālo produktu ražošana aizņēma 40% no saražotā, bet medicīnas vajadzībām – 60%, šogad šī proporcija būs vēl par 10% medicīnas labā. Pāris vārdos varētu teikt, ka specializējamies lāzerķirurģijas instrumentu ražošanā uroloģijai, fleboloģijai un kardioloģijai,” kopsavelk Daumants. “Mēs pamatā nepiegādājam instrumentus slimnīcām, bet izpildām lielo korporāciju pasūtījumus.”
Uzņēmuma apgrozījums aug gadu no gada, un tas dod pamatu uzņēmuma dibinātājam apgalvot: “Pēc dažiem gadiem mēs būsim pirmie savā nozarē. Ar to es negribu teikt, ka mēs būsim lielāki par konkurentu uzņēmumiem. Milzīgajās korporācijās ar optiskās šķiedras izgatavošanu nodarbojas atsevišķas nodaļas. Japānā un Vācijā šķiedras ražo arī telekomunikāciju biznesa uzņēmumi, bet mēs Līvānos esam divi mazi uzņēmumi, kuri nodarbojas tikai ar šo. Mūsu priekšrocība ir zināšanas un prasmes šai specifiskajā nišā. Mēs izpildām šos nišas produktu pasūtījumus precīzāk, kvalitatīvāk, lētāk.”
Niša – lāzermedicīna
Šodien galvenie ir produkti medicīnas lāzeriekārtām. Uroloģijā – nierakmeņu un prostatas vēža novēršanai – “LG Optics” saražo vairāk nekā pusi no pasaulē izmantotā instrumentārija. Lētākie medicīnas izstrādājumi maksā desmitos eiro, bet gala patērētājam cena lēšama simtos dolāru. Šos instrumentus izmanto arī kardioloģijā – artēriju tīrīšanai, vēnu ārstniecībā.
Māris Stafeckis, medicīnas ierīču produktu menedžeris, nodemonstrē, kā optiskās šķiedras vadiņš (pēc skata ne ar ko neatšķiras no makšķerauklas!) tiek pievienots lāzeriekārtai, tad tā galu pavērš pret tērauda bārdas dzenamo asmenīti (žileti), ieslēdz iekārtu un vada gals dzirksteļo kā brīnumsvecīte.
“Tā tiek skaldīti nierakmeņi,” rāda Māris. “Bet no instrumenta kvalitātes atkarīgs, cik precīzi lāzera stars tiek novadīts uz nierakmeni, lai tas nesprakšķētu uz malām vai, nedod dievs, vispār kaut kur pusceļā, kad tas ir ievadīts cilvēka organismā. Mēs pārbaudām katru kabeli pirms nosūtīšanas klientiem, lai viņi būtu pārliecināti, ka ārsts varēs ārstēt ar augstu precizitāti.” Tāpēc lielie pasūtītāji laiku pa laikam veic savus auditus rūpnīcā, lai pārliecinātos par tehnoloģijas un sterilitātes apstākļu ievērošanu.
Paredzot augošo pieprasījumu, “Light Guide Optics International” ieplānojis jaunu medicīnisko ierīču instrumentu montāžas cehu, kas jaudu varētu palielināt divas trīs reizes. “Strādājam pie jauna tipa medicīnas izstrādājumiem kosmetoloģijā un vēnu ārstniecībā. Ceturtās paaudzes rūpnieciskā revolūcija nozīmē, ka nākotnē ļoti daudzi rūpniecības procesi tiks automatizēti, mehanizēti un robotizēti – arī mums jādomā par automatizētu līniju. Paši izstrādājam arī jaunas tehnoloģiskās iekārtas,” atklāj uzņēmuma vadītājs.
Trīsreiz no nulles
Daumants Pfafrods Līvānos optiskās šķiedras ražošanu trīsreiz sācis no nulles, kas ir atsevišķa stāsta vērts – par inženiera pārliecību par tehnoloģiju nākotni, neatlaidību un spēju saliedēt komandu mērķa sasniegšanā.
Šāda lieluma uzņēmumam – 170 darbinieku – nav viegli nodrošināt kvalificētus speciālistus. Uz brīvajām darba vietām ir pat konkurss, jo vidējā alga vairāk nekā divkārt lielāka kā valstī vidējā. Uzņēmuma vadītājam nav pieņemama tāda uzņēmējdarbība, kur, izmantojot darba vietu trūkumu Latgalē, tiek nokalpināti vietējie iedzīvotāji par minimālo mēnešalgu, bet paši uzņēmēji bauda pārticību.
“Pie mums brauc strādāt ne tikai no tuvākās apkaimes, bet arī no Jēkabpils, pat no Rīgas. Tiesa rīdzinieks atbrauc uz visu nedēļu un piektdienas vakarā dodas pie ģimenes. Vairāki desmiti atgriezušies no ārzemēm.”
Taču ar pretendentu gribēšanu strādāt vien nepietiek – vajadzīgas zināšanas un prasmes. “Tikai izglītoti darbinieki ir un būs pamats veiksmīgai uzņēmumu darbībai,” tāds ir Daumants Pfafroda uzskats, un tāpēc viņš ir iniciators un sponsors Līvānu stipendiju fondam – 35 līdz 40 jaunieši gadā saņem stipendijas, un lauvastiesu fondā ir ziedojis “LG Optics”. Tiesa, tagad, pēc nodokļu reformas, izglītības programmām ziedot ir apgrūtinošāk, piezīmē uzņēmuma vadītājs.
“Tādām kompānijām, kāda ir mūsējā, problēma ir tā, ka tās noveco līdz ar īpašniekiem. Bet mums ir sekmīgi izdevies atjaunoties – mūsu vidējais darbinieku vecums ir ap 27 gadiem, ir izveidojusies jauna šķiedras optikas speciālistu paaudze. Mēs apgūstam pasauli un sākam dominēt,” saka Daumants. Viņš ar savu uzņēmumu “LG Optics” pierāda, ka, sākot un attīstot optisko šķiedru tehnoloģijas, Latvijā var ražot unikālus, augstas pievienotās vērtības produktus rūpniecībai, kosmosa industrijai, bet visvairāk – medicīnai.
“Mūsu peļņas rādītāji ir ļoti tuvi mūsu farmācijas gigantiem. Domāju, ka jau nākamgad kompānijas vērtība pārsniegs simt miljonus. Daudzi lielie koncerni jau ir centušies izteikt piedāvājumus. Nepārdodam,” viņš noslēdz sarunu.
Uzziņa:
1983. gadā Līvānu stikla fabrikas cehā, ko vadīja galvenais konstruktors – jaunatnākušais RPI absolvents Daumants Pfafrods, izvilkta pirmā optiskā šķiedra.
Slēgta tipa ražotnē, kur sākotnēji strādājuši vien trīs, bet vēlāk jau 50 darbinieki, šķiedras ražotas tikai militārām vajadzībām.
1991. gadā no Līvānu stikla fabrikas nodala atsevišķu uzņēmumu “Anda”.
Investējot 50 000 USD, Vācijas uzņēmums “Ceram Optec” privatizācijā ieguva kontroli pār uzņēmumu, 1994. gadā izveidojot “Anda Optec”.
2004. gadā Latvijas līdzīpašnieki un 40 darbinieki aizgāja no uzņēmuma, un izveidoja SIA “Z-Light” (kopš 2016. gada “Light Guide Optics International”).
Izveidotas filiāles optiskās šķiedras ierīču tirdzniecībai ASV, Vācijā, Baltkrievijā un Šanhajā (Ķīna).
Uzņēmumā strādā 170 darbinieki, vidējā alga virs 2000 eiro.
Saražotie optiskās šķiedras produkti 100% eksportēti.
Kopš izveides uzņēmums attīstījies lēcienveidīgi ar vidējo apgrozījuma pieaugumu par 20% gadā.
Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 vērtējumā “LG Optics” ir 59. vietā (gadu iepriekš 81. vietā) ar uzņēmuma vērtību 80 miljoni.
Sagaidāms, ka apgrozījums 2019. gadā sasniegs 25 miljonus eiro un uzņēmuma vērtība nākamgad varētu sasniegt 100 miljonus eiro.
Tuvākajos gados uzņēmuma ražošanas jaudu plānots divkāršot.
VĒRTĒJUMS: ja darbs ir hobijs, tad vedas
Vilnis Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas padomes priekšsēdētājs: “Tā neatlaidība, ar ko Daumants vienmēr iet uz priekšu, parauj līdzi biznesu. Ja darbs ir hobijs, tad vedas.
Lai savā uzņēmumā varētu saražot gatavus medicīnas instrumentus, viņš iegādājās modernākās iekārtas, smalkām detaļām sāka gatavot uzgalīšus. Tagad viņam ir savs mehāniskais cehs.
Tas ir savā ziņā ģimenes uzņēmums, jo arī viņa dēli strādā tajā. Taču arī kolektīvs ir kā ģimene – vai varat iedomāties, kāda autoritāte bija Daumantam, ja teju viss viņa kolektīvs aizgāja no ārzemniekam piederoša uzņēmuma un sāka veidot savējo no jauna. Viņš neļauj kāpt uz galvas, ko mēs, latvieši, ārzemniekiem bieži ļaujam.”
