Kā laukos tikt pie skaidras naudas? Ar 15 bankomātiem nepietiks! 7
Vakar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis un “Swedbank” vadītājs Latvijā Māris Mančinskis parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties veicināt finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem tajos novados, kuros nav ne banku filiāļu, ne bankomātu.
Līdz šā gada beigām “Swedbank” uzstādīs bankomātus 15 novados, kuros pašlaik vietējiem iedzīvotājiem nav nekādu iespēju skaidras naudas saņemšanai – nav nevienas bankas bankomāta. Pirmo bankomātu “Swedbank” uzstādīs Rugāju novadā, pēc tam bankomāti būs arī Amatas, Baltinavas, Beverīnas, Burtnieku, Ciblas, Garkalnes, Krustpils, Pārgaujas. Riebiņu, Rundāles, Sējas, Vārkavas, Jēkabpils un Daugavpils novadā. Taču pašlaik piekļuve skaidrai naudai, tāpat arī banku pakalpojumiem šo un vairāku citu Latvijas novadu iedzīvotājiem joprojām ir apgrūtināta.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) no savas puses mudinās vietējās pašvaldības ierādīt telpas bankomātiem, izziņot iedzīvotājiem bankomātu atrašanās vietas un bankas darbinieku vizīšu laiku. Tāpat LPS apņemas sekmēt finanšu pakalpojumu izmantošanu gan pašvaldību, gan uzņēmēju un iedzīvotāju vidū, ieviešot karšu un attālinātu norēķinu iespējas pašvaldībās un izglītības iestādēs.
“Kopš 2013. gada septembra, kad darbību pārtrauca “GE Money” banka, kurai Rugājos vienīgajai bija uzstādīts bankomāts, iedzīvotāji brauc pēc naudas uz Balviem vai Gulbeni, kur ir uzstādīti bankomāti. Uzņēmīgākie pat dodas ceļā ar vairākām maksājumu kartēm, atvieglojot skaidras naudas izņemšanu citiem, kuriem pašiem nav iespēju nokļūt Balvos vai Gulbenē. Cita iespēja, kā pašlaik iedzīvotājiem tikt pie skaidras naudas – iepērkoties vietējā “Elvi” lielveikalā, kur pircējs var saņemt, piemēram, 50 eiro skaidrā naudā ikdienas tēriņam. Tāpēc esam gandarīti, ka “Swedbank” atvieglos dzīvi novada iedzīvotājiem,” stāsta Rugāju novada pašvaldības vadītāja Sandra Kapteine.
Arī citu novadu pašvaldībās stāsta, ka skaidras naudas izņemšana vietējiem iedzīvotājiem kļuvusi sarežģītāka, it īpaši sabrūkot Latvijas Krājbankai, kurai novados bija visvairāk bankomātu.
LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis atzīst – lai gan novadu iedzīvotāji arvien biežāk kārto darījumus, izmantojot internetu vai bankas maksājumu kartes, skaidras naudas pieejamībai joprojām ir liela nozīme. “Diemžēl Latvijā ir novadi, kur iedzīvotājiem līdz tuvākajai bankas filiālei jāmēro 50 kilometri, bet pie skaidras naudas iedzīvotāji var tikt, vienīgi dodoties uz tuvāko pilsētu vai kaimiņu novadu. Šādos apstākļos grūti runāt par cilvēkiem piemērotu dzīves telpu un attīstību. Jau vairākus gadus esam aicinājuši valdību pievērsties šai problēmai, tāpēc esam gandarīti, ka “Swedbank” ir pirmā, kas atsaukusies pati pēc savas iniciatīvas, piedāvājot šo atvieglojumu vairāku novadu iedzīvotājiem.”
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis skubina ministrijas naskāk pievērsties iespējamiem šīs problēmas risinājumiem. Saeimas komisijas deputāti atbalsta ieceri izveidot īpašu finanšu pakalpojumu nodrošinājuma fondu, kuru varētu izmantot finanšu pakalpojumiem vietās, ko bankas uzskata par komercdarbībai neizdevīgām.
Saeimā runā arī par ideju veidot tā saukto minimālo finanšu pakalpojumu grozu. To veidojot, ņemtu vērā iedzīvotāju un iespējamo klientu skaitu, saimniecisko rosību katrā novadā, attālumu līdz tuvākajai pilsētai.
“Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs publiski paudis, ka retāk apdzīvotos un saimnieciski mazāk rosīgos novados, kur bankām nav izdevīgi veidot filiāles vai uzstādīt bankomātus, finanšu pakalpojumiem varētu izmantot arī pasta nodaļas, piemēram, Valkā.
Kurš ko darīs turpmāk, un kāds tad būs vislabākais risinājums, par to gan pašlaik īstas skaidrības vēl nav. “Swedbank” līdz gada beigām solītie bankomāti 15 novados tik un tā neatrisinās visu novadu iedzīvotāju problēmas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā man saka, ka risinājumus meklējot Finanšu ministrijā, tur šim nolūkam esot izveidota speciālistu darba grupa. Toties Finanšu ministrijā vēsta, ka pie minētā minimālā finanšu pakalpojumu groza izstrādes esot ķērušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Bet esot vispirms jāiztaujā vietējās pašvaldības, kas vislabāk zina, kādas ir finanšu pakalpojumu vajadzības novados, kuros pašlaik bankām nav ne savu klientu apkalpošanas centru, ne bankomātu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards atzīst, ka par finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem jau esot runājuši gan ar bankām, gan ar pašvaldībām. Arī viņš min vairākus iespējamos risinājumus, tostarp izmantojot valsts uzņēmuma “Latvijas Pasts” un vietējo pašvaldību atbalstu.
Kamēr ministriju ierēdņi gudro par groziem un modeļiem un kamēr aptaujā pašvaldības, tikmēr pašlaik ir tā, ka daudzu novadu iedzīvotāji joprojām spiesti tērēt laiku un spēkus, izmantojot dažnedažādus ceļus, lai tiktu pie pašu nopelnītās skaidrās naudas, lai norēķinātos par pirkumiem veikalos vai pakalpojumiem tos sniegšanas vietās.
