Ar prostitūtām liela saskarsme Ievai neesot sanākusi, taču reizēm viņas iegriezušās veikalā nopirkt, piemēram, kurpes. “Tad aprunājāmies, centos būt pieklājīga. Sākumā viņas ieņem tādu kā aizsardzības stāvokli, bet, redzot, ka esi laipna, atveras un saprot, ka arī pret viņām var izturēties labi. Tas laikam liecina, ka dzīve nav viegla. Nevienu latviešu meiteni gan nezinu, kas tur strādātu, nedzirdēju, ka tāda būtu. Lielākā daļa ir krievietes, ukrainietes un arī holandietes.” 6
Narkotiku tirgoņi
Ievas skatījumā Sarkano lukturu rajons ir drūms un nepatīkams: “Vēlā vakarā tā nav patīkama vieta, kurai iet cauri. Pat, ja esi normāli apģērbies, dzirdi dažādus komentārus. Tāpēc es nemaz nemēģināju vilkt minisvārkus un augstpapēžu kurpes. Liela daļa cilvēku, kas tur apgrozās, ir tūristi, kas vienkārši paskatās, bet vīrieši, kas iet skatīties meitenes – īsti normāli viņi nav.”
Veikalā viņa nostrādājusi gadu un viens no iemesliem aiziešanai bija savādā publika. “Daļa ir vienkārši nogribējušies vīrieši,” atklāta ir 25 gadus vecā latviete. “Visas viņu vēlmes ir uzsmēķēt, iedzert un atrast prostitūtu. Ar laiku psiholoģiski kļuva pagrūti. Bet šāds darbs norūda raksturu.”
Viņasprāt, Sarkano lukturu ielai nevajadzētu pastāvēt: “Tas nav pieņemami. Man ir iekšējs žēlums un skumjas, dusmas un neizpratne, jo var redzēt, ka daudzas meitenes ir jauniņas – 20, 22 gadi, ļoti izskatīgas, bet nāk no Austrumeiropas un, visticamākais, ģimenes vai sliktu finansiālo apstākļu dēļ nonāk šādā vietā. Neviens jau nav piespiests, bet grūti saprast, kā var labprātīgi izvēlēties tādu darbu. Holandieši pret to attiecas brīvi – ja ir, tad ir.
Konservatīvāki cilvēki gan ir pret. Pamazām, cik saprotu, cenšas Sarkano lukturu rajonu samazināt, aizvērt kādus logus ciet.” Šobrīd darbojas nedaudz mazāk par 300 logu jeb vietu, kur meitenes pievilina klientus. Viena loga īre dienā maksā 150 – 200 eiro.
Vecpilsētā pastiprināti kontrolē policija, jo apgrozās gana daudz narkotiku tirgoņu. Marihuāna Nīderlandē ir legalizēta, bet Ievai ir piedāvājuši kokaīnu, amfetamīnu. Šos nāves pārdevējus likumsargi cenšas izķert. “Kopumā policistu attieksme ir ļoti toleranta. Ja cilvēks ir pārāk daudz uzpīpējis vai iedzēris, tā vietā, lai viņu sodītu un taisītu traci, policisti vienkārši palīdz.
Izvērtē situāciju, nevis akli raksta protokolus, kā bieži vien ir Latvijā,” salīdzina Ieva.
Šobrīd par atgriešanos dzimtenē Ieva nedomājot: “Kamēr vēl ir jaunības spēks, tikmēr gribas pamācīties, paceļot un, kad būs miers sirdī, varēs braukt mājās.”
