1000 eiro par viagru 6
Dažbrīd gājis jautri – palīdzējusi dāmām ap 50 izmēģināt staigāšanu ar 20 cm papēžu kurpēm, vīriešiem nopirkt veļu sievām, kuri uz jautājumu par krūšturu izmēru atbild: mazliet virs vidējā.
“Bija kungi gados, kas pērk sev augstpapēžu kurpes,” turpina Ieva. “Nācās meklēt 44. izmēru. Viens kungs ap 65 gadiem bija pastāvīgais klients, varbūt viņam fetišs vai kas, bet ik pa laikam iegriezās, lai nopirktu profesionālās striptīzdejotāju kurpes un arī garus – pāri celim – zābakus. Daļa ir tādi jocīgie klienti. Bieži vien vīrieši ar mani sāka flirtēt, visaktīvākie bija kungi pēc 70, kuri teica: ja būtu jaunāks, uzaicinātu uz randiņu.”
Netrūka arī ļoti turīgu klientu, kas zina, ka Amsterdama ir viena no slavenākajām vietām, kur var nopirkt visu jaunāko un karstāko produkciju.
“Bija savdabīgi satikt cilvēkus, kas vispār neapzinās naudas vērtību – tās ir tik daudz, ka neskaita. Es īsti neizprotu, kā var tērēt vairākus tūkstošus par apakšveļu. Biju pārsteigta, ka krievu klienti ir vispatīkamākie – pieklājīgi, apjautājas, kā iet, kāda diena, neizturas augstprātīgi, bet kā pret savējiem. Arābi gan ir ļoti stūrgalvīgi un joprojām dzīvo pasaulē, kur sievietes var tikai smaidīt un neko vairāk nesaprot,” novēroja Ieva. “Lielākoties gan klienti bija pieklājīgi. Reizēm ieklīda arī latvieši, bet daži atstāja ļoti nepatīkamu iespaidu – rupji lamājās. Ar tādiem nemaz negribējās kontaktēties. Uzzinot, ka arī es esmu latviete, prasīja atlaides un nelika mieru.”
Reiz kāda ar Nīderlandes karaļnamu saistīta sieviete iegriezusies veikalā un tērējusi ļoti lielas summas. Klienti no Saūda Arābijas par tūkstoš eiro sapirkuši viagras tabletes vīrietības stiprināšanai. Dārgākais pirkums Ievai esot bijis ap trim tūkstošiem eiro.
Daudzi Sarkano lukturu ielu apmeklē nedēļas nogalēs, kad tūristu plūsma ir vislielākā, liela daļa iedzer, uzpīpē – un tad jūra līdz ceļiem. “Viegli iereibuši cilvēki dažkārt atstāja ļoti lielas summas, jo prāts pārāk jautrā stāvoklī. Mums bija pateicīgi noteikumi – visus, kas nemācēja uzvesties, varējām palūgt aiziet, kad vien gribējām.”