Kā Latvijas, tā Igaunijas politiķi uzskata: tiesiskās palīdzības līgums ar Krieviju ir jāpārtrauc! 27
“Turpinot sadarbību ar agresorvalsti, ar valsti, kura rosina procesu pret Eiropas Krimināltiesas tiesnešiem, pret prokuratūru, mēs turpinām sadarboties faktiski ar terorismu atbalstošu valsti,” pirms Saeimas balsojuma par Nacionālās apvienības (NA) rosinātā likumprojekta par “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu” nodošanu Ārlietu komisijai norādīja deputāts Jānis Dombrava (NA). Paredzams, ka tālāk šis jautājums tiks skatīts Saeimas rudens sesijā, kura sāksies 4.septembrī.
Kā iepriekš TV24 raidījumā “Kārtības rullis” pauda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA), līdz šim tiesiskā palīdzība izrietējusi trijās jomās: ģimenes lietās, civillietās un krimināllietās: “Pārsvarā tā ir dokumentu pieprasījumu apmaiņa, bet ir arī tiesiskās palīdzības lūgumu izpildes, pieņemsim, iesaldēt īpašumus, arestēt aktīvus, izdot aizdomās turētos kriminālvajāšanai un tā tālāk.” Deputāts Kols raidījumā arī uzsvēra, ka visus šos gadus sadarbība ir bijusi, bet tad pienāca 2022. gada 24. februāris, kad Krievija parādīja sevi kā agresorvalsti, tam sekoja virkne Saeimas pieņemto lēmumu un paziņojumu gan par Krieviju kā agresorvalsti, gan Krieviju kā terorisma sponsorētāju, gan arī Krieviju kā genocīda īstenotāju.
Kad Saeima pagājušā gada 11.augustā pieņēma paziņojumu, ar kuru Krieviju atzina par terorismu atbalstošu valsti, tika pausts, ka tas varētu ietekmēt arī Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības līgumus, tostarp līgumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols toreiz uzdeva retorisko jautājumu: vai šajos apstākļos, vai tiešām mūsu iestādes sniegs informāciju terorismu atbalstošai valstij?
Šis jautājums ir aktuāls joprojām. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Viļums sarunā ar La.lv uzsver, – tas, ka no Krievijas nākošie atzinumi dažādās lietās šobrīd tiek ņemti par pilnu, ir pilnīgi absurdi. “Mēs nevaram uzticēties ne Krievijas Federācijas politiskai, ne tiesu varai. Šis līgums ir jādenonsē,” saka politiķis. “Septembrī sanāksim kopā [Ārlietu komisija], vēlreiz uzklausīsim un acīmredzot nonāksim pie kādiem kopsaucējiem,” tā Juris Viļums. Viņš atzīst, ka viss, kas šī līguma ietvaros nāk no Krievijas, ir pamatīgi izvērtējams. “Gan ģimenes lietas, gan civillietas, gan krimināllietas – tur taču Dieva zīmes var sarakstīt!”.
Savukārt Rihards Kols Ārlietu komisijas sēdē vēl šā gada 5.aprīlī vērsa uzmanību uz faktu, ka Latvija tiesu varas neatkarības indeksā ir 24. vietā pasaulē, turpretim Krievija – 107. vietā. Tādēļ, deputāta vārdiem runājot, paļauties uz šīs valsts tiesu varas instanču godaprātu būtu, maigi izsakoties, vieglprātība. “(..) varētu apšaubīt, vai tie tiesu pieprasījumi, kas nāk no Krievijas Federācijas, atbilst pilnībā, vai kāds netiek vajāts vai citā veidā izmantota tiesu sistēma, lai vērstos pret vienu vai otru personu,” teica R.Kols.
Prokuratūras informācija liecina, ka pērn no Krievijas saņemti deviņi lūgumi par personu izdošanu. Kopumā pērn no Krievijas saņemts 31 lūgums par tiesiskās palīdzības sniegšanu. Latvijas ģenerālprokurora ziņojumā par paveikto 2022.gadā teikts, ka, izvērtējot no ārvalstīm saņemtos personu izdošanas lūgumus, bijuši gadījumi, kad Krievijai vairāku personu izdošana atteikta, jo lūgumos saskatīta politiska motivācija.
Savukārt Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire Ārlietu komisijas 5.aprīļa sēdē norādīja, ka tas līguma regulējums, kas ir Ārlietu ministrijas kompetencē (tātad attiecas uz pilsoņu nopratināšanu vēstniecībā, dokumentu izsniegšanu par ģimenes un mantas stāvokli, atsevišķas darbības mantojuma lietās), netiek piemērots praksē jau vairākus gadus.
Saskaņā ar err.ee vēstīto, arī Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lāns uzskata, ka mūsu kaimiņvalstij 1993.gadā Maskavā parakstītais līgums ar Krieviju par juridisko palīdzību ir jāpārtrauc. “ (..) mans viedoklis ir nepārprotams: mums nevar būt saistības ar agresīvu valsti. Ne ekonomisku, ne draudzīgu, ne juridisku saišu,” sacīja Lāns. Arī bijušais Igaunijas tieslietu un ārlietu ministrs Urmass Reinsalu atbalsta tiesiskās palīdzības līguma ar Krieviju pārtraukšanu un uzskata, ka parlaments varētu rīkot ārkārtas sēdi, lai balsotu pret to.
Savukārt Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (ECR grupa, NA), komentējot NA rosinājumu pārtraukt tiesiskās palīdzības līgumu ar Krieviju, TV24 raidījumā “Ziņu TOP” norādīja: “Rietumvalstis ir izstājušās no dažādiem starptautiskiem līgumiem, redzot, ka tas nestrādā. Šis ir tieši tas gadījums, kurā ir vienkārši jādara tas, kas ir jādara un punkts. Nevaram cerēt, ka Krievijas drošības, aizsardzības institūcijas varētu būt ar patiesu informāciju, patiesiem nolūkiem attiecībās ar Latviju.”
Ja parlaments izšķirsies par līguma denonsēšanu, tad tiesiskā sadarbība, piemēram, krimināllietās būs īstenojama 1959.gada 20.aprīļa Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās ietvaros, bet civillietās – saskaņā ar Hāgas konvencijām, kas regulē tiesisko sadarbību civillietu jautājumos par dokumentu izsniegšanu, gan pierādījumu iegūšanā, gan bērnu aizsardzības jautājumos un citās jomās.
