Kā Latvijas mākslu sapratīs Venēcijā? Saruna ar māksliniekiem Neiburgu un Eglīti 7
Saruna ar māksliniekiem Katrīnu Neiburgu, Andri Eglīti, arhitektu Austri Mailīti un kuratoru Kasparu Vanagu.
Šajā piektdienā, 8. maijā, atklās 56. Venēcijas mākslas biennāli, kas norisināsies līdz 22. novembrim un ir senākais, nozīmīgākais un viens no visvairāk apmeklētiem mākslas pasākumiem pasaulē. Šī būs otrā Venēcijas mākslas biennāle, kurā Latvijas mākslinieku darbs atradīsies “Arsenālā”, kas līdzās dārziem ir viena no divām galvenajām izstāžu vietām. Iepriekš Latvija, tāpat kā lietuvieši un igauņi, īrēja telpas kaut kur Venēcijas pilsētā. Taču apmeklētāji vispirms sāk ar dārziem, kur atrodas veco rietumvalstu paviljoni, tad dodas uz Arsenālu un tikai tad apskata mākslas darbus pārējā pilsētā.
…Šķietami ieslīpa koka brusu būve, kurā iemontētas garāžas metāla durvis. Lauku šķūnīša siena, iekšpusē – videoekrāni kā lielāki un mazāki “televizori” ar stāstiem par vīriem ar zelta rokām, kuri brīvo laiku pavada savās garāžās, ķimerējoties ap motoriem, izjaucot un liekot atkal kopā dažādus mehānismus un izgudrojot tos paši. Tā pirmajā acu uzmetienā izskatījās vairāk nekā 80 kvadrātmetru plašā multimediālas instalācijas konstrukcija, ko, daļēji uzbūvētu, pirms došanās uz Venēciju bijušajā fabrikā “Boļševička” Rīgā varēja apskatīt neliels sabiedrības loks. Vērienīgā apjoma dēļ mākslas darbs vispirms tika būvēts Latvijā, tad izjaukts, marķēts, nogādāts Venēcijā un tur trijās nedēļās atkārtoti uzbūvēts no jauna visā pilnībā. Tas ir videomākslinieces Katrīnas Neiburgas un gleznotāja Andra Eglīša pirmais kopdarbs ar ideju un nosaukumu “Armpit” (paduse – angļu val.). To var raksturot arī kā tēlnieciski veidotu būvju sistēmu, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem.
