Kā Latvijā valsts varētu vairāk pelnīt naudu? “Vajag pēc iespējas mazāk apgrūtināt un čakarēt cilvēkus un uzņēmējus,” rosina sociologs Kaktiņš 71
“Pirmām kārtām, vajag pēc iespējas mazāk apgrūtināt un čakarēt cilvēkus un uzņēmējus,” tā savu komentāru TV24 raidījumā “Preses klubs” iesāka teikt Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš, kad viņam tika vaicāts, kā Latvijā valsts varētu vairāk pelnīt naudu, lai papildinātu valsts budžeta apjomu.
“Jo vairāk te valsts cenšas visu regulēt, par visu rūpēties, atbalstīt un tā tālāk, jo patiesībā viss ir ļaunāk! Viss iet uz kaut kādu sociālismu, kur Latvija šeit iet lieliem, lieliem soļiem… Vai šeit ir kādas jomas, par ko valsts netur rūpi?” žestikulējot emocionāli jautāja “SKDS” direktors Kaktiņš. “Kas tad būs, ja valsts neturēs rūpi par investīcijām, par digitalizācijām, un vēl un vēl…? Skaidrs, ka tā rūpe prasa naudu! Kur dabūt to naudu? Tad nodokļi te kaut kā jāuzliek un jāiekasē – naudas par maz, vajag celt tos nodokļus,” komentēja Kaktiņš TV24 raidījumā, diskutējot par valsts budžetu un nodokļu politiku.
Kaktiņš piebilda, ka šogad vēl nepacēla pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet gan jau nākošgad šis temats atkal tikšot aktualizēts. Viņš raidījuma turpinājumā izvērsa tematu par nodokļu paaugstināšanu, jautājot, vai maz Latvijā ir bijis kāds gads, kad nebūtu palielināti nodokļi? “PVN – kāds tas bija…Nu tagad jau ir izaudzis un audzēsim vēl vairāk! Teju katru gadu vai katru otro gadu ceļ vienu akcīzi, otru akcīzi… To nodokli, šo nodokli! Jā, taisnība, kādreiz kādu [nodokli] palaiž arī uz leju, bet ja mēs kopumā objektīvi dinamikā saliktu to, kā tas ir bijis, tad, man šķiet, tas vektors pilnīgi viennozīmīgi iet tikai uz augšu, augšu, augšu…” ar rokām līkni demonstrēja sociolģijas eksperts Kaktiņš.
Komentāra noslēgumā Kaktiņš pauda secinājumu, ka mēs Latvijā dzīvojam komunismā. “Man šķiet, mēs jau komunismā esam! Nodokļi, tā teikt… Mums vispār neko nemaksā, valsts visu patur! Toties viņa [valsts] tur rūpi par visām iespējamajām jomām un sfērām. Tā ir tāda gara atbilde uz jautājumu, kā to ekonomiku…? Ja netraucēs un jo mazāk tur jauksies iekšā un mazāk regulēs, jo īstenībā brīnumainā kārtā būs labāk!” tā rosināja rīkoties Kaktiņš TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par to, kā Latvijā valsts varētu vairāk pelnīt naudu un attīstīt ekonomiku, kas dotu papildu finanšu līdzekļus arī valsts kopējā budžetā.
Jau ziņots, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) otrdien, 15.oktobrī, no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) parlamenta ēkā saņēma 2025.gada valsts budžeta projektu, vēstīja LETA.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz valdības atbalstītais likums par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.
Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.
Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.
Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
