Kā Latvija pandēmijas dēļ padomju slimnīcas pielāgoja mūsdienu vajadzībām? 42
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 krīze pārsteidza Latvijas medicīnas sistēmu un, godīgi sakot, arī visas pasaules medicīnas sistēmu nesagatavotu. Bija nepieciešami desmitiem miljonu, lai triecientempā sagatavotu veselības aprūpes sistēmu cīņai ar jaunajiem izaicinājumiem.
Stāsta Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Jankus: “Var teikt, ka Covid-19 krīze pārsteidza Latvijas medicīnas sistēmu nesagatavotu. Vairākums mūsu slimnīcu celtas vēl padomju laikā atbilstoši tā brīža vajadzībām un izpratnei. Līdz ar to slimnīcas nebija gatavas situācijai, kurā varētu būt tik daudz pacientu ar augšējo elpošanas ceļu bojājumiem un citiem Covid-19 simptomiem.
Lai risinātu šo problēmu, viena no svarīgākajām problēmām bija nodrošināt slimnīcās atsevišķas plūsmas Covid-19 pacientiem un visiem pārējiem pacientiem, panākot, ka inficētie nespēj inficēt vēl ar Covid-19 nesaslimušos. Šis bija pirmais no apstākļiem, kas noteica investīciju prioritātes. Protams, katrā slimnīcā bija cits stāvoklis, un vienotu pārmaiņu recepšu nebija, taču praktiski visur inficēto pacientu izolatori nebija paredzēti tādai pacientu plūsmai, tādēļ to kapacitāte bija krasi jāpaaugstina.”
Vai Latvijas veselības aprūpes sistēma veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 krīzi?
Covid-19 investīciju virzieni
Otrs nozīmīgākais investīciju virziens, saskaņā ar S. Jankus teikto, bija skābekļa padeves nodrošināšana. “Covid-19 un īpaši jau tā delta variants nodemonstrēja, ka viens no svarīgākajiem terapijas elementiem ir skābekļa padeve pacientiem, turklāt augstas plūsmas padeve.
Salīdzinājumam – tipiska skābekļa padeve pacientam, kuram tā nepieciešama, ir 20 l/min, Covid-19 pacientiem bija nepieciešams līdz 80 l/min, tātad četras reizes vairāk un ar augstāku spiedienu. Slimnīcu skābekļa padeves sistēmas tam nebija gatavas, un bija jāveic virkne ieguldījumu skābekļa plūsmas nodrošināšanai.”
Trešais ieguldījumu virziens bija gultu aprīkošana ne tikai atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām, bet arī ar nepieciešamo aprīkojumu. “Ņemot vērā, ka vairākums Covid-19 pacientu bija guloši un saņēma skābekļa terapiju, tad bija nepieciešama gultu aprīkošana ar pretizgulējumu matračiem, monitoriem u. c. iekārtām – visu nepieciešamo pacienta stāvokļa monitorēšanai un ārstēšanai.
Savukārt ceturtais būtiskais investīciju virziens bijis intensīvās terapijas (IT) gultu skaita palielinājums. Lai atvieglotu slimnīcām pārmaiņu procesu, Veselības ministrija sadalīja intensīvās terapijas gultas trijos līmeņos, katrs nākamais spēj nodrošināt lielāku medicīniskās palīdzības apjomu. Jo augstāks līmenis – jo lielāks gultas aprīkojuma līmenis un, protams, cena.
Trešā, augstākā līmeņa IT gultas atradās tikai universitātes slimnīcās – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), kas iznesa vislielāko slogu cīņā ar Covid-19, un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. VM plāns bija katrā slimnīcā izveidot 10% intensīvās terapijas gultu – daļu no tām jaunas, bet daļu – pārprofilējot jau esošās. Taču realitātē šo plānu pilnībā izpildīt neizdevās, jo slimnīcas bija spējīgas aprīkot tikai tik daudz IT gultu, cik tām pieejami cilvēkresursi šo gultu apkalpošanai.
“Nav jēgas aprīkot gultas, ja nav mediķu, kas spēj apkalpot tajās guļošos pacientus,” tā S. Jankus. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Ilga Namniece, skaidrojot “Latvijas Biznesam” problēmas ar IT gultām, izteicās šādi: “Līdz Covid-19 pandēmijai vidējais laiks, kuru pacients pavadīja intensīvajā terapijā, bija divas līdz trīs dienas. Covid-19 to pārvērta vidēji 12 dienās, tātad četras līdz sešas reizes vairāk. Tas krasi palielināja gan nepieciešamību pēc intensīvās terapijas gultām, gan pēc attiecīgi apmācīta personāla.”
Jāpiebilst, ka daļa no investīcijām nepieciešamajiem līdzekļiem tika iegūta no ES Atveseļošanās un noturības fonda – 4,81 miljons eiro, taču lielāko daļu finansēja no valsts budžeta un slimnīcu budžetiem.
Izmaksu problēmas
Galvenie jautājumi, kurus VM investīciju programma radījusi, bija saistīti ar krasi atšķirīgajām gultu aprīkošanas izmaksām. Tā, piemēram, vienas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk – RAKUS) 2. līmeņa IT gultas izveides izmaksas indikatīvi bija 182 626 eiro, bet tādas pašas gultas izveide Stradiņa slimnīcā – 91 287 eiro un 3. līmeņa – 138 978 eiro. Salīdzinājumam – Rēzeknes slimnīcā vienas vidējās IT gultu izmaksas bija apmēram 22 150 eiro. Tukuma slimnīcā – I līmeņa IT gultas izmaksas indikatīvi bija 15 897 eiro.
S. Jankus šīs atšķirības skaidro ar dažādu slimnīcu atšķirīgo starta pozīciju pārmaiņu procesā, pašu gultu aprīkojuma atšķirībām, kā arī to, ka katrai slimnīcai ir savi ražotāji, no kuriem tiek iepirkts medicīniskais aprīkojums un pie kuriem ārsti tiek apmācīti ar to rīkoties. “Slimnīcas nevēlas, lai krīzes situācijās ārsti meklētu instrukcijas, kā darbojas tā vai cita iekārta, tādēļ pārsvarā iekārtas iepērk no viena ražotāja. Turklāt atsevišķām iekārtām var būt arī dažādas nianses, kuru nepārzināšana rada medicīnisko kļūdu iespējas. Tieši tāpat divas automašīnas – “Volkswagen” un “Toyota” ir līdzīgas, bet tomēr niansēs atšķirīgas.”
UZZIŅA
Gultas vietas slimnīcās un to atšķirības
Gultas vietu funkcionālās atšķirības nosaka arī to tehnoloģiskā aprīkojuma un personāla vajadzību atšķirības.
Vispārēja profila gulta
• Vitālo funkciju monitorings (sirdsdarbība, elpošanas frekvence, asinsspiediena un ķermeņa temperatūras mērīšana), nepieciešamības gadījumā standarta monitorēšana.
• Ārstniecības personāls – ārsts 1:8/12 pacienti, aprūpes personāls (māsas, māsas palīgi) – 1:8/12 pacienti.
• Covid-19 pacientiem ārstniecības personāls (ārsts 1:8 pacienti, aprūpes personāls 1:5/7 pacienti.
1. līmeņa intensīvās terapijas gulta
• Standarta un paplašināts pacienta nepārtraukts monitorings.
• Iespējama augstas plūsmas skābekļa terapija, neinvazīva ventilācija, īpaši Covid-19 pacientiem.
• Asins gāzu analīzes un kritisko biomarķieru pieejamība, radioloģiskā diagnostika.
• Ārstniecības personāls – ārsts 1:8 pacienti, aprūpes personāls 1:5 pacienti.
• Izmaksas – 8500–17 342,78 eiro.
2. līmeņa intensīvās terapijas gulta
• Standarta un paplašināts pacienta monitorings.
• Ilgstoša invazīva mākslīga plaušu ventilācija, mākslīga koma, medikamentoza atsāpināšana.
• Asins gāzu analīzes un kritisko biomarķieru pieejamība, radioloģiskā diagnostika pie gultas intensīvajā terapijā.
• Nieru aizstājējterapija, nepārtraukta vai periodiska.
• Ārstniecības personāls – ārsts anesteziologs un reanimatologs – 1:7 pacienti. • Aprūpes personāls 1:2/4 pacienti.
• Covid-19 pacientiem ārstniecības personāls – ārsts anesteziologs un reanimatologs 1:6.
• Pacienti, aprūpes personāls – 1:2/4 pacienti.
• Ārsti ar apmācību intensīvā medicīnā (anesteziologi – reanimatologi) pieejami 24/7.
• Izmaksas – 30 000–40 611,63 eiro.
3. līmeņa intensīvās terapijas gulta
• Standarta un paplašināts pacienta monitorings.
• Ilgstoša invazīva mākslīga plaušu ventilācija, mākslīga koma, medikamentoza atsāpināšana.
• Ārstniecības personāls – ārsts anesteziologs un reanimatologs 1:6 pacienti, aprūpes personāls 1:3/2 pacienti. Ārsti ar apmācību intensīvā medicīnā (anesteziologi-reanimatologi) pieejami 24/7.• Asins gāzu analīzes un kritisko biomarķieru pieejamība, radioloģiskā diagnostika.
• Nieru aizstājējterapija, nepārtraukta vai periodiska; ECMO – asins apskābekļošanas sistēma ārpus ķermeņa.
• Citi speciālisti un intensīvās terapijas nodaļas atbalsta personāls: infektologs, dietologs, psihoterapeits, fizioterapeits, farmakologs, logopēds, biomedicīnas inženieris, sociālais darbinieks, kapelāns.
• Tehniskie noteikumi: gultas vietai (GV) nepieciešamā platība – 18,5 m² (izolatoram: 20–30 m²), starp GV no gultas centra 3–3,7 m, noliktavu, saimniecisko telpu apjoms: 25–30% no pacientu aprūpes zonas platības.
• Izmaksas – 100 000–180 608,63 eiro.
Dati: RAKUS
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
