Kā Latvija gatavojas prezidentūrai ES Padomē? 0
Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015. gada pirmajā pusē varētu būt trīs prioritātes. Šogad par tām iecerētas ekspertu un amatpersonu diskusijas. ES padomes prezidējošā valsts attiecīgajā pusgadā ir atbildīga par ES Padomes darbību.
Padome ir galvenā un augstākā ES lēmējiestāde. Tajā ir pārstāvētas visas ES valstis, un atkarībā no izskatāmā jautājuma tajā piedalās attiecīgo nozaru ministri. Padomes prezidējošā valsts nosaka prioritātes, darba programmu, kā arī uztur un veicina dialogu ar citām ES institūcijām, piemēram, Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu.
Latvija prezidēs 2015. gada pirmajā pusē. Gatavojoties tam, izveidots Latvijas prezidentūras ES padomē sekretariāts, kuru vada ilggadējā ārlietu dienesta darbiniece un bijusī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inga Skujiņa. Pašlaik sekretariātā strādā četri darbinieki, taču šā gada laikā tiem pievienosies vēl seši, bet līdz prezidentūrai sekretariāta darbinieku skaits sasniegs 60 cilvēkus. Katra ES prezidējošā valsts izvirza savas prioritātes, kuras tā prezidentūras laikā vēlas uzsvērt. Jūnija beigās beigsies Dānijas prezidentūra ES Padomē. Tās četras lielās prioritātes bija ekonomika, izaugsme, vide un drošība. Dānijas prezidentūras prioritāšu veidošanos ietekmēja ekonomiskā situācija ES, kā arī tā uzsvēra savas valsts spēcīgo pusi – zaļo domāšanu, bet drošība kā prioritāte bija saistīta ar Arābu pavasari un patvēruma meklētāju problēmu Eiropā. I. Skujiņa uzsver, ka pašlaik Latvijā notikušas četras diskusijas par iespējamām Latvijas prioritātēm ES Padomē, kuras rīkoja sekretariāts sadarbībā ar Latvijas Politologu biedrību. Kopumā iecerētas desmit sabiedriskās diskusijas par dažādām nozarēm.
I. Skujiņa teic, ka Latvija varētu izvirzīt trīs līdz četras prioritātes ES prezidentūras laikā. Tās pagaidām vēl atrodas ideju līmenī.
Kā vienu no prioritātēm I. Skujiņa redz ES Austrumu partnerības stiprināšanu, jo dalība tajā līdz šim bijusi Latvijas spēcīgā puse, piedāvājot savu pieredzi demokrātisko institūciju veidošanā Ukrainai, Moldovai un Gruzijai.
Sekretariātam nesen bijusi arī diskusija par zemkopības jautājumiem. I. Skujiņa teica, ka Latvijas spēcīgā puse šajā jomā ir zināšanas mežsaimniecībā, kas esot sakārtotāka nekā citur Eiropā, turklāt mūsu valsts eksperti šajā jomā darbojas arī ANO līmenī. Tāpat viņa min iespēju ES uzsvērt atvērtas sabiedrības priekšrocības. “ES nav daudz valstu, kur nevalstisko organizāciju un mediju pārstāvji var būt klāt valdības sēdēs. Mums ir daudz labu lietu, taču diskusijas ir tikko sākušās,” argumentēja I. Skujiņa.
Paredzēts, ka nākamā gada janvārī Latvijas ārpolitikas ziņojumā būs redzamas skaidrākas prioritāšu aprises, kuras varētu piedāvāt vēlāk apspriest valdībā. Prezidentūras saturiskā puse un prioritātes tiks veidotas, sadarbojoties ar Itāliju un Luksemburgu – tās ir valstis, kas ietilpst prezidējošo valstu trijniekā. Šajā gadījumā Itālija 2014. gada otrajā pusē sāk savu prezidentūru, tad seko Latvijas prezidentūra, bet noslēdzošā trijniekā ir Luksemburga. Tāpat prioritāšu veidošanā lomu spēlē arī Eiropas Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests, Eiropas Parlaments. Sekretariāts arī pētīs citu ES dalībvalstu, piemēram, Dānijas, prezidentūras pieredzi, kā arī tiek uzturēti kontakti ar sekretariātam līdzīgu iestādi Lietuvā, kura koordinē gatavošanos kaimiņvalsts prezidentūrai ES Padomē – tā paredzēta nākamā gada otrajā pusē. Lietuva kā savas četras prioritātes prezidentūrai izvēlējusies enerģētisko drošību, integrētu robežu pārvaldību, ES Baltijas jūras reģiona stratēģiju, kā arī ES kaimiņu politiku ar īpašu uzsvaru uz ES austrumu kaimiņvalstīm.
I. Skujiņa teic, ka prezidējošajai valstij jārēķinās ar attiecīgā gada aktualitātēm, kā arī lietām, kas var būt neparedzētas, piemēram, Dānijas prezidentūrai šogad izaicinājums bija sankcijas Baltkrievijai.
Kā faktorus, kas varētu ietekmēt Latvijas prezidentūras prioritātes un saturu, I. Skujiņa min 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kam sekos arī izmaiņas Eiropas Komisijā un Eiropas Ārējās darbības dienestā. Latvijā 2014. gada rudenī būs Saeimas vēlēšanas un veidosies jauna valdība.
Paredzēts, ka sekretariāts Latvijā darbosies līdz 2015. gada beigām. Tā telpas atradīsies Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī. Šogad sekretariāta darbam paredzēti 265 000 latu, no kuriem lauvas tiesu veido darbinieku atalgojums, bet pārējais ir biroja aprīkojums un tehnika. Darbinieku atalgojums variē no 500 līdz 1400 latiem pirms nodokļu nomaksas. Sekretariāta vadītājas nostāja šajos gados esot neļaut iestādei apaugt ar liekiem pamatlīdzekļiem, piemēram, tās vajadzībām netiks iegādāta automašīna.
