Kā Latvijā dzīvo 2369 bērni, kuri pasauli uztver citādi 0
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pērn Latvijā bija 2369 bērni ar diagnosticētiem autiska spektra traucējumiem, Aspergera sindromu vai jauktiem specifiskiem attīstības traucējumiem.
Nereti tos pamana, tikai uzsākot skolas gaitas, kad bērnam rodas saskarsmes problēmas un grūtības adaptēties jaunajā vidē.
Apkārtējie reizēm domā, ka bērns neprot uzvesties vai ir neaudzināts, lai gan patiesībā viņš nespēj pareizi nolasīt apkārtējo cilvēku emocijas, kas traucē saprasties, sadarboties, draudzēties.
Aspergera sindroms
“Svarīgi saprast, ka autiska spektra traucējumi neskar bērna intelektu vai vadības funkcijas – spēju koncentrēties, noturēt uzmanību, bremzēt impulsus, kontrolēt uzvedību.
Tie saistīti ar nervu sistēmas attīstību un ietekmē smadzeņu spēju saprast un lietot komunikācijā sociālos stimulus.
Šo traucējumu spektrs ir visai plašs un neviendabīgs, sākot ar pavisam nelieliem līdz ļoti smagiem, piemēram, agrīnam bērnības autismam,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.
Bērniem, kuriem ir augsti funkcionējošā autisma forma vai Aspergera sindroms, pirmsskolas vecumā to bieži var pat nepamanīt, jo viņu intelektuālās un kognitīvās spējas mēdz būt vidējas vai pat virs vidējā līmeņa. Taču skola ir vide, kurā ir ļoti augstas prasības pret sociālās komunikācijas spējām, tādēļ bērniem pat ar viegliem autiska spektra traucējumiem var rasties grūtības.
Bērnu psihiatrs norāda, ka mūsu galvas smadzenes dažādus vides stimulus uztver noteiktā veidā. “Smadzenēm piemīt uztveres hierarhija. Tās filtrē informāciju un automātiski piešķir sociālajai informācijai, piemēram, cilvēka runai, visaugstāko prioritāti. Tas nozīmē, ka sociālie stimuli vienmēr ir svarīgāki par citiem – skaņu, gaismu, tiem, ko sniedz taustes sajūta.
Ja šis filtrs nestrādā, kā tas ir autiska spektra traucējumu gadījumā, bērns neuztver runu vai citu sociālo informāciju kā vissvarīgāko un neizdala to no pārējās sensorās informācijas. Savukārt dažus no apkārtējās vides stimuliem viņš uztver intensīvāk nekā citi viņa vecuma bērni. Piemēram, bērnam, kuram piemīt jutīgums pret skaņām, skolā starpbrīžos valdošais troksnis var šķist neizturams.”
Pārējie bērni to, ko drīkst, ko nedrīkst, kas sabiedrībai šķiet pieņemami un kas ne, intuitīvi apgūst sociālās komunikācijas laikā, bet bērns ar Aspergera sindromu vai citiem autiskā spektra traucējumiem to nespēj. Piemēram, sarunas laikā viņš var pateikt skolotājai, ka viņa ir resna (tas ir objektīvs fakts), savukārt skolotāja apvainojas un pārmet vecākiem, ka viņu bērns ir slikti audzināts un nepieklājīgs.
Šie bērni nereti izveido savu ierasto dienas kārtību, tādēļ lielu satraukumu var izraisīt pēkšņas pārmaiņas, piemēram, izmaiņas stundu sarakstā.
Mācās saprast emocijas
“Reizēm veidojas nepareizs priekšstats, ka bērni ar autiska spektra traucējumiem nav emocionāli. Tā nav, problēma ir ar sociālo komunikāciju, jo viņi neprot intuitīvi pareizi paust tās ar verbālām vai neverbālām zīmēm – mīmiku, žestiem, sejas izteiksmi, balss toni.
Viņi nesaprot, ka acu kontakts sarunas laikā ir ļoti svarīgs, jo parāda ieinteresētību, bet ar balss modulācijas starpniecību tiek nodotas emocijas,” stāsta bērnu psihiatrs, atzīstot, ka to var iemācīt, bet tas var prasīt ilgu, mērķtiecīgu darbu.
Kā atpazīt autiska spektra traucējumus?
“Viens no simptomiem, ko vecāki visbiežāk pamana, ir aizkavēta valodas attīstība. Taču tas nav raksturīgi, piemēram, Aspergera sindroma gadījumā, tādēļ, pamanot jebkādas bērna attīstības problēmas, uzreiz jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista.
Jo agrīnāka traucējumu diagnostika, jo labāka prognoze un panākamais efekts,”
saka Ņikita Bezborodovs, uzsverot, ka šo traucējumu agrīna atpazīšana ir ļoti svarīga, jo tad bērnam iespējams visefektīvāk palīdzēt, mērķtiecīgi trenējot viņa sociālās prasmes.
Bērna attīstības izvērtējumu veic psihologs, kura rīcībā ir nepieciešamie testi autiskā spektra traucējumu noteikšanai, kā arī bērna spēju izvērtēšanai, lai saprastu, kurās jomās būs nepieciešama palīdzība un kādi speciālisti, piemēram, ergoterapeits, audiologopēds vai kāds cits, vēl būs jāiesaista šajā procesā. Taču, lai tiktu pie diagnozes, vispirms tomēr jāvēršas pie sava ģimenes ārsta vai pediatra un jālūdz nosūtījums pie bērnu psihiatra.
2019. gadā Latvijā 1285 bērniem tika diagnosticēts bērnības autisms (par 22% vairāk nekā 2018. gadā), 97 – Aspergera sindroms, bet vēl 987 – jaukti specifiski attīstības traucējumi. Visbiežāk –1022 gadījumos – šī diagnoze (kā arī aizdomas par autiska spektra traucējumiem) noteikta bērniem vecumā no četriem līdz septiņiem gadiem, bet 505 gadījumos – 11–18 gadu vecumā. Agrīni jeb vecumā līdz trim gadiem traucējumi atklāti 366 bērniem.
Kur meklēt palīdzību?
* Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas novietnē “Gaiļezers” darbojas Autisma kabinets, kur pieejamas speciālistu konsultācijas un bezmaksas psiholoģiskā palīdzība un praktiskās nodarbības vecākiem. Ar Autisma kabineta komandu iespējams sazināties arī telefoniski, ar “Messenger”, “WhatsApp” un “Skype” videozvanu starpniecību. Izveidota arī interneta vietne “autismsberniem.lv”.
* Daudzfunkcionālais centrs “Solis augšup” Rīgā, Mārupes ielā 14a, sniedz palīdzību bērniem un jauniešiem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenēm.
* Par to var interesēties pacientu un viņu tuvinieku biedrībā “Latvijas Autisma apvienība”, interneta vietne “autisms.lv”.
