Minerālūdens un slapjš dvielis uz kakla 0
“Lai izvairītos no pārkaršanas, vajag ik pēc 15–20 minūtēm padzerties, bet, manot pirmās pārkaršanas pazīmes, iziet laukā vai nostāties koku paēnā, dzert daudz ūdens, uz pleciem vai kakla, kur atrodas lielie asinsvadi, uzklāt vēsā ūdenī samērcētu dvieli, paturēt rokas aukstā ūdenī,” iesaka eksperts.
Darbiniekiem, kuri strādā pārkaršanas riska apstākļos, piemēram, lauksaimniecībā, sabiedriskajā ēdināšana, ceļu būvē, metālapstrādē, kokapstrādē vai pārtikas ražošanā, vasaras mēnešos ieteicams dzert minerālūdeni, jo, stipri svīstot, organisms zaudē kālija, nātrija, kalcija un fosfora sāļus, svarīgus mikroelementus – cinku, jodu, varu, kā arī ūdenī šķīstošos vitamīnus. Tiklīdz izjaukts sāļu līdzsvars, asinis kļūst biezākas, paaugstinās hemoglobīna un hematokrīta līmenis. Sirdij, kam karstuma dēļ jau tā ir grūti, asiņu pārsūknēšana prasa papildu piepūli, tāpēc cieš perifērā asinsapgāde. Zems sāļu līmenis fiziska darba darītājam var izraisīt arī karstuma krampjus – vēdera, roku vai kāju muskuļus sāpes vai spazmas. Tad darbs uz dažām stundām jāpārtrauc, jāatpūšas vēsā vietā un daudz jādzer. Ja darba devējs nav tik pretimnākošs, bet pašam negribas tērēt naudu minerālūdens iegādei, sāļu līdzsvaru atjaunojošu dzērienu, ko paņemt līdzi uz darbu, var pagatavot arī mājas apstākļos: dzeramajam ūdenim pievieno mazliet cukura, sāls un citrona sulas lāsīti.
Ļoti uzmanīgiem jābūt tiem, kuriem, darba pienākumus veicot, jāvalkā spectērpi, ķiveres vai sejas aizsegi, piemēram, metinātājiem vai tiem, kuri strādā ar trimmeri. Ivars Vanadziņš novērojis, ka ārzemēs šādu profesiju darbinieki karstā laikā izmanto dzeršanas sistēmas. Arī Latvijā tās var iegādāties sporta un tūrisma preču veikalos.
Darba aizsardzības prasības darba vietās
Gada siltajā periodā (vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām augstāka par 10 grādiem) darba telpās nodrošināt darba būtībai un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstīgu mikroklimatu.
1. kategorijai – darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli, piemēram, visi garīgā darba darītāji, darbs pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana – 20–28 grādu gaisa temperatūra.
2. kategorijai – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli, piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10 kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi – 16–27grādu gaisa temperatūra.
3. kategorijai – smags fizisks darbs, piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana – 15–26 grādu gaisa temperatūra.
Ņem vērā!
Palīdzība pārkaršanas gadījumā
Cietušo novieto vēsākā vietā vai ēnā pusguļus.
Mitrina ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis.
Dod dzert vēsu ūdeni.
Vēdina, dzesē, rada gaisa plūsmu.
Ja nepieciešams, zvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Kā tiek dzesēts cilvēka organisms
Pirmkārt, mēs ieelpojam vēsāku, bet izelpojam siltu gaisu.
Otrkārt, atdodam siltumu caur ādu, saskaroties ar gaisu, ūdeni vai citām virsmām, kuru temperatūra ir zemāka par ādas temperatūru. Gaiss slikti vada siltumu, tāpēc spēcīgi dzesē tikai tad, ja ir kustīgs, proti, ja pūš vējš.
Treškārt, karstā laikā vai arī intensīvas fiziskās slodzes laikā no liekā siltuma iespējams atbrīvoties, vienīgi svīstot. Piemēram, skrienot maratonu, ik stundu izdalās ap 1,5 litriem sviedru.
Mūsu eksperti
Alla Silova, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas vadītāja
Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors
