Karstuma dūriens darba vietā 0
“Mēs neapzināmies, ka laika sprīdis, kad karstums var radīt nopietnas veselības problēmas, ir pavisam īss. Vienu divas stundas strādājot fizisku darbu saulē vai karstā telpā, piemēram, ceļu būvē vai ceptuvē, intensīvi svīstot un aizmirstot padzerties, var iedzīvoties ne tikai karstuma dūrienā, bet pat smagos aknu vai nieru bojājumos,” brīdina darba drošības speciālists.
Vieglā formā pārkaršana izpaužas ar galvassāpēm, nogurumu, nespēku, miegainību, neprecizitāti, nespēju koncentrēties savu darba pienākumu veikšanai. Ja karstums sāk ietekmēt arī centrālo nervu sistēmu, ir slikta dūša, vemšana, reiboņi, kustību koordinācijas un redzes traucējumi. Karstums rada papildu slodzi asinsrites sistēmai. Sirds sāk sisties daudz straujāk, savukārt arteriālais asinsspiediens pazeminās,
Akūtas organisma pārkaršanas smagākā forma ir karstuma dūriens. Tad pēkšņi paaugstinās ķermeņa temperatūra (virs 39 grādiem), samazinās sviedru izdalīšanās, āda kļūst sārta, sausa, karsta, var sākties krampji, zust samaņa. Šādam stāvoklim var būt ļoti bīstamas komplikācijas, sākot no sirds ritma traucējumiem un miokarda infarkta un beidzot ar akūtu sirds, aknu un nieru mazspēju.
Termālā stresa rašanos veicina fiziski smags darbs karstumā, it īpaši, ja telpā ir arī paaugstināts gaisa mitrums, ventilācijas trūkums, putekļi, karstas virsmas vai iekārtas, kas izdala siltumu, piemēram, plītis, maizes krāsnis, motori, dzinēji.
Arī datori šajā ziņā nemaz nav tik nevainīgi. Ja telpā atrodas vairāki stacionārie datori, kuru ventilatori darbojas pilnā sparā, velkot iekšā vēsu gaisu un pūšot laukā siltu, lai ierīces dzesētu, darbiniekiem nākas pasvīst. Diemžēl biroju darbiniekiem Latvijā telpu maksimāli pieļaujamās temperatūras norma noteikta ļoti augsta – 28 grādi. Ivars Vanadziņš atgādina: 25 grādi ir robežlīmenis, kuru pārkāpjot darba produktivitāte ļoti strauji mazinās.
“Pirtnieki ir ekstrēmākais piemērs darbam karstās telpās ar paaugstinātu gaisa mitrumu, bet līdzīgā situācijā ir arī siltumnīcu strādnieki, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki un citu profesiju pārstāvji, kuri uzturas tur, kur ir katli, vaļējas tvertnes ar šķidrumiem, tvaiki. Turklāt, jo gaiss siltāks, jo vairāk ūdens tas var uzņemt, gaisa mitrums būs lielāks. Tas samazina cilvēka izturību pret paaugstinātu temperatūru,” stāsta Ivars Vanadziņš. Liels gaisa mitrums traucē svīšanai, jo sviedri neiztvaiko, nedzesē organismu, bet biezā slānī krājas uz ādas, tāpēc pārkaršana notiek daudz ātrāk.
