Vasarā darbā īsts smacenis! Ko prasīt no darba devēja, kā glābties pašam? 0
Ne jau visiem laimējas vasarā doties atvaļinājumā. Daudziem jāstrādā arī gada viskarstākajās dienās, kad saule svilina muguru un gaisā nav ne vēja pūsmiņas. Uz lauka, birojā, cehā vai virtuvē, kur jau tā karsto gaisu uzsilda dažādas iekārtas… Šādos apstākļos pat vienkārši būt ir grūti, kur nu vēl kaut ko darīt! Kā sevi pasargāt no nopietnām veselības problēmām, un kādus apstākļus drīkstam prasīt no darba devēja?
Ja karstās vasaras dienās darbā ir īsts smacenis – augsta gaisa temperatūra, liels gaisa relatīvais mitrums, karstas virsmas, piemēram, plītis, turklāt telpās nenotiek gaisa apmaiņa, pārkaršana (termālais stress) – organisma nespēja nodrošināt līdzsvaru starp siltuma veidošanos, siltuma uzņemšanu un atdevi – ir tikai laika jautājums.
Siltuma salas pilsētā
“Ekstrēmi karsto dienu skaits Latvijā gadu no gada palielinās. Pilsētnieki no karstuma cieš vairāk, it īpaši, ja dzīvo vai strādā tā sauktajās siltuma salās. Tās ir vietas, kurās ir ļoti neliela gaisa kustība un maz apstādījumu, kas varētu neitralizēt tveici, blīva apbūve – visapkārt betona sienas, metāls un asfalts, kas ļoti ātri sakarst un saglabā siltumu pat naktīs, neļaujot gaisam atdzist. Tāpēc arī nākamā diena sākas ar augstāku karstuma līmeni,” stāsta Ivars Vanadziņš. Vēl pirms 40 gadiem Rīgā gaisa temperatūra 30 grādus pārsniedza labi ja divas trīs reizes gadā. Tagad – jau sešas septiņas reizes. Būtiski palielinājies silto nakšu skaits, kad minimālā gaisa temperatūra ir augstāka par 20 grādiem un karstākos periodos – pat par 25.
Par pilsētas siltuma salas efektu sauc temperatūras atšķirības starp pilsētas apbūvēto daļu un piepilsētas teritoriju. Novērojumi rāda, ka vasarā pilsētas centrā temperatūra var būt pat par 12 grādiem augstāka nekā apkārtnē un atšķirības ir manāmas pat pilsētas robežās, piemēram, ja Brīvības un Ģertrūdes ielas stūrī, Juglā un Ziepniekkalnā dienas vidū termometrs rāda 29 grādus, Ziedoņdārzā un Purvciemā var būt 27, Esplanādē un Imantā 26 grādi.
Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava veiktie zemes virsmas pētījumi Rīgā liecina: vasarās, kad pilsētā gaisa temperatūra vairākas dienas pēc kārtas pārsniedz 30 grādus un ir liels gaisa mitrums, zemes virsmas temperatūra dažās vietās pārsniedz pat 50 grādus. Ielu, stāvlaukumu un ēku kompleksi absorbē vairāk saules enerģijas un uzglabā to ilgāk nekā zāle un koki. To virsmas temperatūra var būt pat 20–40 grādus augstāka nekā zālājam. Arī ēku tuvais izvietojums, blīvā apbūve un atstarošanās no mājām un piesārņotā gaisa neļauj gaisam naktīs atdzist.
Rīgā ir tādi mikrorajoni, kas nevēdinās, kurus vēji skar samērā maz, it sevišķi pēcpusdienās, kad saules stari ir viskarstākie. Šajās vietās vakaros gaisa temperatūra pazeminās lēnāk nekā parkos un citās pilsētas daļās, līdz ar to karstums moka vēlās vakara stundās un naktīs.
