Joprojām atpaliekam: Kā lai izlīdzina dzīves līmeni 0
Latviju kopumā neapmierina Eiropas Savienības budžeta piedāvājums 2021. – 2027. gadam, taču tā apstrīdēšana un ar to saistītā diskusiju paildzināšanās draud ar zaudējumiem tautsaimniecībai. Tomēr tieši šādu likteni ES daudzgadīgajam budžetam paredz politiķi.
Joprojām atpaliekam
Kā jau rakstījusi “LA”, Latvijas valdība negatīvi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus Eiropas Savienības daudzgadīgajam budžetam laika posmam no 2021. līdz 2027. gadam. Viskritiskāko reakciju izraisījuši priekšlikumi samazināt finansējumu kohēzijas politikai aptuveni par 5% visas ES mērogā, taču Latvijas gadījumā šis samazinājums būtu 13%. Šāds samazinājums krietni pārsniedz breksita radītos iztrūkumus ES budžetā, kas tiek vērtēti apmēram 6–7% apmērā.
Arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējuma samazinājums par 15% ES mērogā Latvijai nozīmē par 147 milj. eiro mazāku finansējumu. Nedaudz labāka situācija ir tikai lauksaimniecības tiešmaksājumu jomā, kur Latvija būs viena no nedaudzajām valstīm, kurām tiešmaksājumi nevis samazināsies, bet pat nedaudz palielināsies, taču šis palielinājums neļauj izlīdzināt tiešmaksājumu atšķirības starp ES valstīm, tādēļ Latvijas zemnieki arī turpmāk būs nevienlīdzīgā situācijā.
Iespējams, ka šāds EK priekšlikums norāda uz Briselē valdošo viedokli, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas reģions ir labi tuvinājušies ES vidējam dzīves līmenim, tādēļ tiem fondus var “apcirpt”, vairāk piešķirot valstīm Eiropas dienvidos, pagājušajā nedēļā notikušajā diskusijā par budžeta priekšlikumiem vērtēja tās dalībnieki. Tomēr Latvijas valdība uzskata, ka tas nav korekti, jo dzīves līmeņa rādītājs Latvijā joprojām ir tikai 65% no vidējā ES iekšzemes kopprodukta (IKP), tādēļ dzīves līmeņa izlīdzināšana savienības mērogā būtu jāturpina, un pašreizējais budžeta neatbilst šim mērķim.
Vienlaikus ar plašajiem budžeta samazinājumiem Latvijai būtiskajās jomās EK ir paredzējusi dalībvalstu iemaksu palielināšanos, lai kompensētu breksita radītos iztrūkumus ES budžetā. EK priekšlikums paredz, ka ES budžets būs 1,11% no ES 27 dalībvalstu nacionālā kopienākuma.
Pašreizējā ES budžeta ietvaros no 2014. līdz 2020. gadam Latvija ir iemaksājusi ES budžetā 1,8 miljardus eiro un atpakaļ saņēmusi 7,4 miljardus eiro jeb par 5,6 miljardiem vairāk. Tostarp Latvija saņēmusi 4,7 miljardus eiro kohēzijas politikas ietvaros un 2,7 miljardus eiro lauksaimniecības politikai.
ES budžeta laika mīna tautsaimniecībai
Jau šobrīd politiķi uzskata, ka sarunas par ES daudzgadu budžetu sarežģītākas nekā jebkad agrāk, jo lielu daļu ES dalībvalstu neapmierina, ka nākamajā ilgtermiņa periodā būtu jāveic lielākas iemaksas ES budžetā. Šādu prognozi aģentūrai LETA ir izteikusi Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.
Neskatoties uz to, ka Lielbritānijas izstāšanās dēļ no ES ir samazinājušās iemaksas ES budžetā un ir citas prioritātes, ko diktē situācija pasaulē, būtu ļoti nepareizi, ja tiktu samazināti kohēzijas fondi, uzskata eiroparlamentāriete, piebilstot, ka situācija lauksaimniecībā saistībā ar tiešmaksājumiem arvien ir ļoti netaisnīga.
“Lai arī EP ir ieņēmusi ļoti stingru pozīciju šajos jautājumos un prasa pilnu konverģenci, realitāte, palasot Vācijas un Francijas valdību pozīcijas, ir tāda, ka īsti neredzu, kā izdosies vienoties par šo līdzekļu nesamazināšanos. Nepietiek, ka EP par to stingri iestājas. Pirmkārt, jāsaprot, kur ņemt šos līdzekļus. Otrkārt, nepieciešams, lai ES Padome būtu spējīga vienoties,” uzsver S. Kalniete, norādot, ka lielais jautājums ir, vai nostāšanās stingrā pozīcijā, tādējādi nespējot pieņemt budžetu un radot lielākus zaudējumus, jo maksājumi apstājas un tiek segti tikai nepieciešamie izdevumi, ir pareiza.
Runa ir par to, ka aprēķini liecina – ES investīcijas Latvijā katru gadu dod no 1,3 līdz 1,5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, kas varētu tikt zaudēts, ja sarunas par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam ieilgtu līdz pat 2021. gadam. Lietas būtība ir tā, ka, ja izdodas panākt vienošanos par budžetu līdz 2019. gada maijam, tad ir iespējams sākt saņemt jaunā budžeta finansējumu jau 2021. gada vidū, jo vēl aptuveni divi gadi būs nepieciešami, lai Eiropas un nacionālajā līmenī izstrādātu nepieciešamos dokumentus – regulas, likumus Latvijā un Ministru kabineta noteikumus.
Savukārt, ja līdz nākamā gada maijam vienošanās panākta netiks, tad tā tiks atlikta vismaz uz gadu, kad pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām jaunais parlaments pirmo reizi sanāks kopā. Ja tā notiks, tad, pieskaitot divu gadu periodu dokumentu izstrādei, ES jaunā daudzgadu budžeta līdzekļi Latvijā sāks ieplūst tikai 2022. gada vasarā, gadu vēlāk, nekā nepieciešams, radot pusotra gada ilgu pauzi, ekonomisko rādītāju un labklājības samazināšanos, ko piedzīvojām arī šā ES daudzgadu finanšu perioda sākumā. Tādēļ Latvijas deputātiem Eiroparlamentā un valdībā ir par ko lauzīt galvu, gatavojoties diskusijām par ES budžetu.
