Kā labākā zinātniece kļuva par zelta absolventi 0
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) šā gada absolventes Darjas Damrozes biogrāfija pārsteidz: reiz ieguvusi maģistra grādu dabaszinātnēs Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē, kā arī titulu “Gada zinātnieks 2011”, bet nu pabeigusi bakalaura studijas uzņēmējdarbībā. Atzīta par vienu no labākajām studentēm un iekļauta RTU absolventu Zelta fondā. Tagad strādā kvalitātes vadības jomā. Kāpēc tā?
“Lai zinātnē daudz sasniegtu, jāstrādā septiņas dienas nedēļā, 24 stundas diennaktī,” atbild Darja.
“Ja pētījumam jāaudzē šūnas, tās visu laiku grib ēst. Gadījās, ka pat Vecgada vakarā nācās strādāt laboratorijā. Nebiju gatava tādā režīmā strādāt visu mūžu.” Strādājot zinātnē, Darjas joma bija molekulārā ģenētika. Bija sasniegumi, publikācijas zinātniskajos žurnālos. Darja pētīja, kā varētu veiksmīgāk ārstēt akrogemāliju – slimību, kuras dēļ cilvēki izaug pārāk lieli. Tolaik līdzīgi pētījumi norisa arī Amerikas Savienotajās Valstīs, bet latviešu zinātnieki šajā izpētē bija kolēģus apsteiguši.
Tomēr aiziešanu no zinātnes Darja nenožēlo: kvalitātes vadības jomā ātrāk redzams darba rezultāts. “Zinātnē viens eksperiments var vilkties pat divus mēnešus. Tur vajag ļoti lielu pacietību, turklāt izvirzītā hipotēze var arī neapstiprināties,” teic Darja.
Ienīstākais cilvēks uzņēmumā
Pametot darbu zinātnē, Darja sāka strādāt kvalitātes vadības jomā, bijusi arī uzņēmuma iekšējais auditors. Tas nozīmē, ka viņa novēro uzņēmuma darbību un domā, kā to uzlabot, kā optimizēt darbu, izvairīties no kļūdām, iegūt darbības paplašināšanai noderīgus starptautiskos sertifikātus. Darba lauks ir plašs, jo kvalitātes vadītājs kontrolē gan ražošanas procesus, gan darbu ar klientiem, gan to, vai vairāki cilvēki nedara vienu un to pašu darbu u. c. Darja neslēpj, ka kvalitātes vadītājs un iekšējais auditors mēdz būt “visienīstākais cilvēks uzņēmumā”, jo tieši viņš, piemēram, pamana, kurš bremzē procesus, un rosina attiecīgo darbinieku pārcelt citā amatā. Gadās, ka darbinieki izvairās, pat slēpjas no kvalitātes speciālista. Kādā no iepriekšējām darbavietām, vismaz sākumā, ar Darju runājis tikai uzņēmuma īpašnieks un direktors. “Kā ieeju cehā vai kabinetā, tā tur neviena nav. Tie, kuri strādā pie ražošanas lentes, nekur nevar aizbēgt. Tad mūk meistars,” viņa atceras. “Nekas traks tas nav, to var pārdzīvot.”
Jautāta, kas visbiežāk kavē uzņēmumu attīstību, Darja attrauc: “Darbinieki, kuri uzskata, ka nekas nav jāmaina: kā 20 gadus strādājām, tā ir labi.
Cilvēks ir konservatīva būtne, tāpēc pārmaiņas jāievieš lēni, pamazām. Tā ir arī politiķu kļūda: ka reformas cenšas ieviest pārāk ātri. Ir uzņēmumi, kur arī vadība nevēlas pārmaiņas. It kā saprot, ka tās vajag, bet nevēlas ieguldīt naudu, piemēram, jaunās iekārtās. Nedomā ilgtermiņā. Grib nopirkt lētākus termometrus, kaut gan tie nav tik uzticami kā dārgāki un rezultāts var būt tāds, ka šodien ietaupīsi dažus desmitus eiro, bet rīt tev sabojāsies pārtikas preces par daudziem tūkstošiem eiro.”
Paldies kursabiedriem
Kvalitātes vadības jomā Darjai izglītības nebija, taču tam nav bijis nozīmes, jo Latvijā tobrīd nebija attiecīgas studiju programmas. Tā kā Darja sākotnēji strādāja zivju pārstrādes uzņēmumā, tur ļoti noderēja biologa izglītība un studēt uzņēmējdarbību nebija obligāti. Zināšanas bioloģijā noder arī tagadējā darbā: Darja strādā par kvalitātes speciālisti SIA “Forans”, kas izplata medicīnas un citas preces. Kvalitātes vadību viņa apguvusi kursos un reālajā darbā.
Taču darba devējs piedāvāja apmaksāt uzņēmējdarbības studijas. Sākumā studēt bijis ļoti interesanti, jo daudzi studiju kursi Darjai bija kas jauns: finanses, makroekonomika un mikroekonomika – tas aizrāva. Taču drīz vien ik pa brīdim gribējās studijas pamest: kļuva neinteresanti, šķita, ka liela daļa apgūstamo zinību dzīvē nenoderēs. Dažkārt lekcijās pasniedzēji atsaucās uz novecojušiem datiem, kas neko nepasaka par esošo ekonomisko situāciju. Turklāt izrādījās, ka nezin kāpēc RTU arī uzņēmējdarbības un vadības studentiem liek apgūt ķīmiju un fiziku. Darjai šie studiju kursi, protams, grūtības nesagādāja, bet bija garlaicīgi, jo dabaszinātnes bija studējusi augstākā līmenī (tagad studiju programma mainīta un fizika un ķīmija topošajiem uzņēmējiem vairs nav jāapgūst. – I. K.). Jo sevišķi motivācija studēt zuda, kad Darja izveidoja ģimeni un laida pasaulē dēliņu. Mazuļa veselības stāvokļa dēļ ilgāku laiku nācās pavadīt slimnīcā. Taču noturēties studijās palīdzēja neatlaidīgi kursabiedri, kuri neļāva Darjai pamest augstskolu, veda uz slimnīcu mācību materiālus. Laikā, kad dēliņš bija pavisam mazs, Darja diennaktī gulējusi ne vairāk kā divas trīs stundas. Tādai negulējušai īpaši grūti bijis nosēdēt lekcijās. Neraugoties uz visu, Darja studijas pabeidza ar salīdzinoši augstu vidējo atzīmi: 8,29. Kā viņai tas izdevās? “Pacietība un zināšanas!” attrauc Darja. “Esmu ziņkārīga. Ja kaut kas interesē, man tas jāizzina līdz galam. Pa visiem četriem studiju gadiem man tikai divreiz bija septiņas balles, visi pārējie vērtējumi bija augstāki. Tomēr iekļaušana Zelta fondā man bija negaidīta.”
Tagad Darja vērtē, ka studēt tomēr bijis vērts: studijās iegūtais labāk palīdzot saprast uzņēmuma struktūru, procesus, kas tajā notiek. “Ja kāds nezina, kur studēt, tad jāatceras, kas patika bērnībā, vai arī jāiet studēt uzņēmējdarbība, jo šajās studijās var iegūt vispārīgas zināšanas gan par nodokļu sistēmu, gan par to, kā alga veidojas, kāda ir finanšu sistēma, kaut vai – kas ir bitkoins, par ko tagad tik daudz runā. Ir arī studiju kursi, kas palīdz labāk saprast politisko situāciju,” iesaka Darja. Tagad viņa sapratusi: lekcijās novecojusi informācija var izskanēt tāpēc, ka pasniedzēji ir pārslogoti un ne vienmēr atrod laiku, lai aktualizētu lekciju saturu. “Tas nozīmē, ka jāuzlabo augstākās izglītības sistēma,” spriež Darja, kuras mamma arī ir mācībspēks augstskolā.
“Studiju kvalitāte atkarīga ne tikai no pasniedzēja, bet arī no manis: kā izmantošu pasniedzēja doto informāciju, kā atradīšu un izvērtēšu papildinformāciju,”
teic Darja.
Maratonistes pieredze bakalaura darbā
Līdztekus darbam un studijām Darja aizrāvusies ar skriešanu: ir pieredzējusi maratonskrējēja. Bakalaura darba tēmu Darja sasaistīja ar savu skriešanas hobiju. Tas tapa sadarbībā ar somu uzņēmumu “Suunto”, kas ražo sporta pulksteņus, kompasus u. c. Šo produkciju Darja jau agrāk bija testējusi, uzņēmums sponsorēja arī Darjas dalību sacensībās. Bakalaura darba ietvaros Darja izveidoja “Suunto” virtuālo skrējienu. Tas nozīmē, ka skrējēji internetā varēja pieteikties kādas konkrētas distances skriešanai un sev ērtā laikā to noskriet, fiksēt rezultātu ar viedpulksteni vai viedtālrunī īpašā aplikācijā un nosūtīt to skrējiena organizatoriem. Skrējiena dalībnieki varēja tikt pie uzņēmuma sagādātām balvām. Virtuālais skrējiens izrādījās negaidīti populārs. Darja bija domājusi, ka piedalīsies līdz 200 cilvēkiem, bet reāli bija 650 dalībnieki, tomēr visus skrējienā iekļautos četrus posmus noskrēja tikai ap 100 dalībniekiem. “Ar šo virtuālo skrējienu popularizējām “Suunto” produkciju, kā arī veidojām komunikāciju starp skrējējiem un uzņēmumu. Anketējām dalībniekus, un secinājums bija, ka šādā veidā var ļoti veiksmīgi popularizēt uzņēmumu,” stāsta Darja. Protams, bakalaura darbam nepietika tikai ar šo praktisko pētījumu: tam pievienoja arī gana daudz teorijas par mārketinga stratēģijām.
Jautāta, vai iepriekšējā pieredze zinātniskā darbā noderējusi, rakstot bakalaura darbu pavisam citā jomā, Darja atjoko: “Nē. Bioloģijā strādāju, piemēram, ar reaģentiem, kuri nerunā un nemaina domas, bet mārketingā jāstrādā ar cilvēkiem, un tas ir pavisam citādi. Laboratorijā man šķita, ka katru dienu jādara viens un tas pats, bet uzņēmējdarbībā katra diena ir atšķirīga.”
Meklējot aizvien jaunus izaicinājumus, no maratonu skriešanas Darja pārgājusi uz ultramaratoniem. Tajos jāskrien vēl vairāk kilometru nekā maratonā, un tie notiek skriešanai ne pārāk piemērotās trasēs, piemēram, tuksnesī vai kalnos. Darjas pirmais ultramaratons 54 kilometru garumā Šveices kalnos noskriets šogad: “Bija ļoti grūti, bet arī patīkami. Kalnos skriet ir ideāli un tik skaisti. Skrien un dzirdi, ka lejā ir helikopters.” Tagad Darja ir šī ultramaratona vēstnese Latvijā un nākamgad plāno skriet atkal, nu jau ar lielāku komandu no Latvijas.
Kāpēc viņa skrien? “Es tā atpūšos. Gan garīgi, gan, lai cik tas smieklīgi izklausītos, arī fiziski. Noskriet piecus, desmit kilometrus man vairs nav slodze, bet atpūta, ja vien skrienu pareizi,” atbild Darja.
Studēt zelta absolvente vairs neplāno, bet labprāt apmeklētu topošajiem sporta treneriem paredzētus kursus.
Zelta fonds – labāko absolventu izlase
RTU kopš 2010. gada veido absolventu Zelta fondu. Tajā iekļauj katra studiju gada labākos absolventus, lai viņus cildinātu, kā arī informētu sabiedrību par viņu sasniegumiem un veicinātu absolventu karjeras izaugsmi.
