DĀRZNIEKS IESAKA 0
Ērtākie cimdi
Mārtiņš dārza darbiem iesaka cimdus, kam ar gumijotu materiālu segta plaukstas iekšpuse un pirkstu gali, bet plaukstas virspuse elpo. Tādos var strādāt gandrīz visu dienu, rokas nesvīdīs, tie ir arī siltāki un kalpo ilgi. Pērkot cimdus zemes darbiem, tos pielaiko un izvēlas ar plānāku mitrumu necaurlaidīgo pārklājumu, lai pirksti varētu labi locīties. Dārza darbiem ļoti piemēroti ir krāsainie cimdiņi, kam virspusē ir dažādi ziedu attēli.
Piķējamie kociņi
Katram dēstam vajag sava resnuma piķējamo kociņu. Tos ieteicams sagatavot vairākus.
Puķzirnīšus galotņo
Puķzirnīšus galotņo aiz 2. vai 3. lapas, lai veidotos kupls krūms. Lielziedu Spenser puķzirņiem ziedus veido tikai sāndzinumi, nevis galvenais dzinums. Tāpēc laikus jānokniebj dzinuma galotne. Sējot tieši dobē, var iztikt bez galotņošanas.
Sliežu plaukti
Atrodoties uz augsnes, stādi pa caurumiņiem strauji izbāž saknītes galu, mēģina iesakņoties substrātā zem podiņiem. Lai tas nenotiktu, kasetes liek nevis uz plauktiem, bet sliedēm (pielāgots T veida metāla profils, ko izmanto celtniecībā).
Skaisto asteru noslēpums
Mārtiņam ir bagātīga asteru kolekcija, turklāt viņš vienīgais Latvijā tās audzē sēklu ieguvei.
Arī asteres der stādīt kasetēs. Lielus stādus plēšot no kopīgas kastītes, tiek ievainotas saknītes, un tas veicina asteru slimības. Šādu traumu nav, ja asteres agri izpiķētas kasetēs. Pirms stādīšanas dobē augus no apakšas izstumj no trauciņa, nebojājot sakņu kamolu. Aplaista dobē iestādītās, bet turpmāk to dara tikai sevišķi lielā sausumā. Asteres vislabāk aug vagās labi vēdinātā, saulainā vietā un necieš pārāk čaklas laistītājas. Šīs puķes labāk nelaistīt!
Asteres Mārtiņš sēj ap 25. martu un vēlāk izpiķē. Jaukā laikā nes ārā un norūda. Dobē stāda aptuveni 20. maijā.
Puķkopis atzīst, ka sēj diezgan agri tāpēc, ka vajag, lai ienāktos sēklas. Tiem, kuri skaistās asteru buķetes vēlas skolas laikam septembrī, vajadzētu sēt kastītēs aprīļa vidū. Ilgākai rudens ziedēšanai, parasti nešanai uz kapiem, asteres var sēt tieši dobē un pēc tam izpiķēt.
PADOMI
• Lizantēm, begonijām, tomātiem, pipariem jāatvēl siltākā vieta. Asteres un puķzirņi vēlas dīgt siltumā, bet pēc tam jāliek vēsākā telpā, lai neizstīdz un labāk veidojas sakņu sistēma.
• Puķzirnīšus sēj aprīļa vidū podiņos, nevis kasetēs, jo tie strauji aug. Pirms sēšanas Mārtiņš sēklas liek mitrumā knitināties un podiņā ar pinceti ieceļ pa diviem zirnīšiem, kam parādījušies asni. Stādiņš izaugs aptuveni mēneša laikā. Katrā podiņā iesprauž kociņu, lai puķzirnīšu augumiņi vijas ap tiem, nevis stiepjas sarokoties ar draugiem no kaimiņpoda. Puķzirnīšus, kas norūdīti, var stādīt jau maija beigās, tie nebaidās pat nelielu salnu.
• Sīpoliem pārstādot garās saknes var saīsināt. Mārtiņš atzīst, ka praksē neizdodas īstenot ieteikumu kārtīgi izkārtot saknītes. Parasti augi esot pacietīgi un paši spēj izcīnīties, ka tikai sakne zem zemes.
• Jutīgos, maigos piķējumus apdraud gliemeži. Ar tiem puķkopis cīnās, no svaigi pļautas zāles, maigām nezālītēm u.c. gardumiem izveidojot valnīti. Naktī tur salien mīkstmieši. No rīta 3 litros ūdens ieber ēdamkaroti vara sulfāta, ko izmanto arī Bordo šķīdumā, un gliemežu ēdnīcu nomiglo. Nobeidzoties čūkstēdami. Noder arī speciālie graudiņi pret gliemežiem, taču tie ir dārgi, tāpēc izmantojami sevišķi lolojamiem augiem.
