Kā labāk pārdot savu mežu? 6
Apmēram puse Latvijas mežu pieder valstij, savukārt no pārējiem lielākā daļa pieder aptuveni 135 tūkstošiem privāto zemju īpašniekiem, teikts Zemkopības ministrijas izdevumā “Meža nozare skaitļos un faktos”. Tomēr, lai arī šogad darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm valstī kopumā piedzīvojis strauju lejupslīdi (šī gada pirmajā pusgadā par 25%salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pērn), netrūkst mežu īpašnieku, kuri tos vēlas pārdot. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns skaidro, kādi ir ieguvumi, pārdodot mežu šim valsts uzņēmumam.
Viens no būtiskākajiem faktoriem jebkurā pirkšanas-pārdošanas darījumā ir cena, kuru, savukārt, nosaka tirgus. Mežs šinī ziņā nav izņēmums. Vēl šī gada vidū publiskajā telpā parādījās informācija, ka daudzi mežu īpašnieki nemaz nav informēti, ka jau pagājušajā gadā meža cenas pieauga par aptuveni 30% un rezultātā pārdevuši tos krietni zem tirgus vērtības.
LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs uzsver, ka, pārdodot savu mežu LVM, šāda situācija nav iedomājama. Jo, kad uzņēmums no potenciālā pārdevēja ir saņēmis zemes robežu plānu un meža invertarizācijas datus, uz to tiek aizsūtīts nevis LVM darbinieks, bet gan speciāli nolīgts neatkarīgs mežu invertarizācijas eksperts. “Šis mežu inventarizācijas veicējs atnes datus par to, kāda ir reālā situācija mežā, un mēs, balstoties uz savu pieredzi un cenām, arī sarēķinām pirkuma summu,” saka Valdis Kalns.
Noteikumi visiem ir vienādi
LVM noteikumi mežu vērtēšanai ir vienādi visā mūsu valsts teritorijā. Valdis Kalns uzsver, tā kā uzņēmumam gan meži, gan darbinieki, gan līgumpartneri ir visā Latvijā, tad nav nekādas atšķirības, vai īpašums atrodas tuvu lielām pilsētām vai kaut kur dziļāk novadu pagastos, kur valsts vai pašvaldības ceļu tīkls beidzas un tuvumā ir vairs tikai meža ceļi.
“Nozīme ir vienīgi tam, kādi koki šajā mežā aug, cik tie ir veci, cik liela ir kopējā koksnes krāja un vai nav kādi dabas aizsardzības aprobežojumi. Šie faktori arī ietekmē cenu. Bet principi ir vienādi – pie vienādas piekļuves un aprobežojuma, vai arī to neesamības, samaksa par vienādu priedes apjomu Dagdā vai Rucavā neatšķirsies. Katru iegādāto īpašumu mēs iekļaujam savā mežu apsaimniekošanas sistēmā un veicam visas nepieciešamās darbības, lai izaudzētu ražīgu mežu, koptu jaunaudzes vai stādītu izcirtumos, sakoptu grāvju sistēmu, un, ja vajag, izbūvētu arī kādu ceļa posmu.”
Tagad mežu var pārdot ātrāk
Atbildot uz jautājumu, kādi dokumenti nepieciešami darījuma veikšanai, Valdis Kalns atbild, ka vajadzīgs zemes robežu plāns un meža inventarizācijas dati. Tos katrs īpašnieks var reizi gadā pieprasīt Mežu dienestam vai speciālā pārlūkā izdrukāt jebkurā diennakts laikā. “Tomēr jau no nākamā gada 1.janvāra daļa no mežu inventarizācijas datiem būs publiski, un tad mūs interesēs tikai īpašnieka kontaktinformācija un zemes robežu plāns,” saka Valdis Kalns.
Turklāt, ja līdz šim katrs LVM noslēgtais īpašuma pirkšanas darījums bija jāsaskaņo ne vien LVM valdē, bet arī padomē un akcionāru sapulcē, tad tagad situācija ir mainījusies – lai iespēju pārdot meža zemi iedzīvotājiem padarītu pievilcīgāku, tika grozīti LVM statūti un darījumam nepieciešama vairs tikai uzņēmuma valdes piekrišana, kā rezultātā darījumu var noslēgt un arī saņemt naudu aptuveni pusotra mēneša laikā.
Kas notiek, ja īpašumā ir dabas liegums?
LVM neiepērk tādus īpašumus, kuri atrodas rezervātos un nacionālos parkos, jo par teritorijām šajos apvidos atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Izņēmums ir vienīgi Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, jo jēdziens “rezervāts” tam ir tikai nosaukumā.
Savukārt taujāts, kā ir ar mežu teritorijām, kas atrodas dabas liegumos, dabas parkos vai mikroliegumos, Valdis Kalns teic, ka vienas konkrētas atbildes te nav, jo katrs gadījums tiek vērtēts individuāli.
“Arī dabas liegumos var būt dažādas zonas, arī mikroliegumam ir buferzona. Tādēļ uz šīm platībām skatāmies, vērtējot konkrēto īpašumu. Mēs ņemam vērā, vai tur ir pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums vai tikai atjaunošanas cirtes aizliegums vai arī kādi terminēti aizliegumi. Nopirkto īpašumu mums noteiktā laika periodā arī jāatpelna, līdz ar to nevaram par aizsargājamo dabas platību solīt tādu pašu summu, kā par teritoriju, kur nekādu aizliegumu nav,” skaidro LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs un piebilst, ka tādu mežu nogabalu vērtība, kuros noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums, būtībā līdzinās nullei.
Tomēr to privātajiem īpašniekiem ir iespēja pretendēt uz kompensāciju par aizsargājamo teritoriju statusa noteikšanu. Savukārt LVM, kā valsts akciju sabiedrībai, šādu tiesību nav.
Mežs paliek Latvijas uzņēmumam
LVM nav būtiski, cik lielu meža īpašumu tā īpašnieks vēlas pārdot. Pēc Valda Kalna teiktā mazākais līdz šim nopirktais īpašums bijis vien 0,2 ha liels. “Ja šie mazie īpašumi, kas kādam varbūt šķiet mazāk pievilcīgi, atrodas mūsu mežu masīvu tuvumā, tos ir ērti apsaimniekot, to iegāde veicina arī zemes konsolidāciju. Ir gadījumi, kad lauku īpašumi ir kombinēti, tajos ir lauksaimniecības platības, apbūve un mežs. Ja īpašnieks definē, kuru īpašuma daļu viņš vēlas pārdot, un kuru – paturēt, tad mēs uzņemamies zemes sadales darbu. Tiesa, tas gan pagarina darījuma veikšanas termiņu,” viņš stāsta.
Tomēr sertificētu ekspertu pieaicināšana meža vērtēšanā un striktie, visiem vienādie principi cenas noteikšanā, nav vienīgais arguments par labu sava meža nodošanai tieši LVM apsaimniekošanā. Proti, pārdodot savu mežu LVM, sirdi var sildīt apziņa, ka tas paliek Latvijas valstij piederošai kompānijai un peļņa no tā caur dividendēm nonāks valsts kasē. Turklāt ja privātā mežā īpašniekam ir tiesības nospriest, ka viņš nevienu svešo tur redzēt negrib, un izvietot attiecīgas aizlieguma zīmes, tad valsts mežos nekad netiek ierobežotas cilvēku tiesības tajā uzturēties, sēņot, ogot un vienkārši baudīt dabu.
