Kā labāk “draudzēties” ar sauli. Par piemērotāko sauļošanos 0
Ikreiz, kad diena ir saulaina un karsta, gribas ļauties spožajiem stariem, piemirstot, ka tas var būt arī bīstami, īpaši maziem bērniem un vecākiem ļaudīm.
Visbiežāk cilvēki vasarīgā laika dēļ cieš tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma ietekmi. Īpaši jāpiesargās, kad gaisa temperatūra pārsniedz 25 – 30 °C. Intensīvākais karstums un saules ultravioletais starojums ir starp plkst. 11 un 15. Tas ir iemesls, kādēļ ārsti mudina šajās stundās neuzturēties atklātā saulē.
Īpaši jārūpējas par mazuļiem. Saules krēms ar maksimālo aizsardzības indeksu vai speciāli bērniem domātais jālieto ik pēc divām stundām. Viņiem vajadzīgs arī krekliņš, cepurīte un saulesbrilles.
Maziem bērniem karstumā ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās, un jāraugās, lai regulāri padzeras. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt vienus pašus mašīnā, kā arī jāuzmana, lai nepārkarst guļot. Piesilušas un smacīgas telpas, mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas automašīnas salons var pārvērsties par siltumnīcu, kurā bērns pārkarst un aiziet pat bojā.
Lielam riskam ir pakļauti arī vecāki ļaudis un tie, kuri veselības stāvokļa dēļ ir piesaistīti gultai un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību, kā arī pacienti ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem. Organisma slodze palielinās arī cilvēkiem, kuri lieto medikamentus, un fiziski aktīvajiem – sportistiem, smaga darba darītajiem, kā arī piedaloties pārgājienos, velobraucienos, skriešanas sacensībās, piknikos u.tml.
Bālģīmji un pārējie
Ļoti piesardzīgi vasarā jāuzvedas cilvēkiem, kam seja nokaisīta ar vasaras raibumiem, ir gaiša āda, blondi vai rudi mati, zilas vai zaļas acis. Tie ir pret sauli ļoti jutīgie cilvēki ar I un II ādas fototipu. Viņi parasti ātri apdeg, un nekad vai ļoti reti veidojas ādas bronzējums. Šiem cilvēkiem ir palielināts risks saslimt ar melanomu – vienu no agresīvākajiem ļaundabīgajiem ādas pigmentu veidojošo šūnu audzējiem.
Arī cilvēki ar III ādas tipu mēdz apdegt saulē, bet tas notiek retāk nekā pirmo divu gadījumos. Bronzējums tiem veidojas pakāpeniski.
Drošāk var justies cilvēki ar IV ādas tipu, kuri saulē ļoti reti apdeg un kuriem labi veidojas bronzējums.
Cilvēki ar īpaši jutīgu ādu un tie, kuri iepriekš nav sauļojušies, var iegūt apdegumus jau 15 – 20 minūšu laikā.
Pusmūžā – jau pēc 40 gadiem – sāk izpausties dzīves laikā uzkrātā ultravioletā starojuma sekas. Piemēram, melanomu visbiežāk konstatē 40 – 60 gadu vecumā.
Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuriem dzīves laikā it bieži bijuši saules apdegumi, summējot gadījumus arī bērnībā un pusaudžu vecumā.
Risks palielinās tiem, kuriem ir liels ādas pigmentēto veidojumu skaits kopš bērnības, kuri daudz sauļojas vai vairākas reizes mēnesī apmeklē solāriju, strādā svaigā gaisā (celtnieki, dārznieki, sētnieki) vai ārā pavada brīvo laiku (piemājas dārzā vai sporto: spēlē golfu, sērfo u.c.). Saule vienmēr ir bīstama cilvēkiem, kuriem pašiem vai tuvākajiem radiniekiem (tēvam, mātei, brālim, māsai) bijis ādas vēzis vai veikta audu vai orgānu transplantācija.
Drošība pirmajā vietā
Vienlaikus jāatceras, ka saules starojums mērenās devās cilvēka organismam ir vajadzīgs. Tas aktivizē vielmaiņu un stimulē imūno sistēmu. Ultravioleto staru ietekmē ādā veidojas cilvēkam nepieciešamais D vitamīns, kas uzlabo kaulu struktūru. Ir slimības, kuru ārstēšanā saule var labi palīdzēt, piemēram, psoriāzei.
Tas, kā izturēties pret saules starojumu, vienmēr ir jāizvērtē individuāli. Tādēļ vislabāk pirms sauļošanās uzsākšanas konsultēties ar ārstu – dermatologu, onkologu vai ģimenes ārstu.
Uzturoties tagad ārā, speciālisti iesaka vilkt cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, vēlams no kokvilnas, biežāk meklēt paēnu un dzert līdzi paņemto ūdeni. Obligāts nosacījums ir ādas tipam piemērots saules aizsargkrēms.
Ja pēc saules peldes tomēr rodas veselības problēmas, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas darbojas darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00 no rīta, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti. Ja parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji, samaņas zudums, nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot uz tālruni 113.
