Artis Pabriks: Kā labāk aizsargāt Latviju? 10
Rūpīgi sekoju diskusijai par to, vai Latvijā jāatjauno obligātais iesaukums dienestā. Šī diskusija parāda, ka liela Latvijas sabiedrības daļa tomēr nopietni aizdomājas par valsts aizsardzības spējām krīzes situācijā. Man ir pamats domāt, ka drošības situācija pasaulē un Latvijas tuvumā pasliktinās, un mums jābūt gataviem ļaunākajam, kamēr jācer uz labāko. Mums jāpieņem, ka mums dotais laiks ir ierobežots.
Tādēļ šo diskusiju es vēlētos redzēt nedaudz citā gaismā, proti, kas jādara, lai zemessardzes un visu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas būtu visaugstākajā līmenī visīsākajā laika posmā? No šāda skatpunkta skatoties, manuprāt, vispirms ir jāizdara jau iepriekš plānotais iespējami īsākā laika posmā. Tas būtu:
Iespējami strauji turpināt aizsardzības budžeta palielināšanu. Par spīti izdarītajam, Latvijas aizsardzības budžets ir tikai 367 miljoni eiro, kamēr Igaunijas aizsardzības budžets ir 447 miljoni, bet Lietuvas 575 miljoni.
Ja budžets pieaugs, mēs spēsim sasniegt iepriekš uzstādīto plānu, palielināt profesionālo karavīru skaitu līdz 6000 – 6500 cilvēkiem, kā arī palielināt, bet, galvenais, apgādāt un uztrenēt mūsu zemessardzi un sagatavot rezervi, kura sastāv no bijušajiem NBS kareivjiem un kareivēm. Jāatgādina, ka atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas mūsu zemessardze vairs nav NBS rezerve, bet gan tās sastāvdaļa. Tas liek tai spēlēt augstākā līgā. Tā zemessardzes daļa, kura ir pienācīgi sagatavota, ir profesionālu karavīru līmenī un nav salīdzināma ar obligāto iesaukumu. To ir atzinuši gan britu, gan citu valstu militārie eksperti.
Mums būtiski jāinvestē mūsu izlūkošanas spējās, ātrās reaģēšanas spēkos, gaisa aizsardzībā, prettanku ieročos, bruņutehnikā, kiberspēkos un stratēģiskajā komunikācijā. Ņemot vērā Krievijas karu pieredzi pret Gruziju un Ukrainu, kaujas Sīrijā un ziņas par militārajiem manevriem, mums ir iespēja sevi labi sagatavot pret hipotētisku agresiju. Jārēķinās, ka daudz kas izšķirsies pirmajās dienās, uz ko zemessardze būs gatava, bet obligātā iesaukuma pienesums nevarēs tikt izmantots.
Virkni citu lietu šajā īsajā rakstā neminēšu, bet gribu norādīt, ka obligātais karadienests var būt papildinājums iepriekšminētiem priekšnosacījumiem, tad kad tie ir izpildīti. Vairāku iemeslu dēļ, tostarp mazā budžeta dēļ, obligātais karadienests nav ieviešams vienlaikus ar iepriekš minēto. Šaujot uz diviem zaķiem reizē, netrāpīsim nevienam. Turklāt sistēmas pārveidē mēs zaudēsim laiku, kura mums vairs nav. Mūsu pamatuzdevums ir ļoti īsā laika posmā panākt maksimālu zemessardzes un visu NBS efektivitāti. Kad tas izdarīts, varam domāt par pāreju uz obligāto iesaukumu, ja tas mums vēl liksies aktuāli.
