Līdz šim nevienai pašvaldībai nebija ienācis prātā nojaukt strādājošu skolu, lai celtu jaunu 20
Tāda ideja vēl nebija iešāvusies prātā nevienai Latvijas pašvaldībai – nojaukt strādājošu, piepildītu skolu, lai tās vietā būvētu jaunu skolas ēku. Taču tieši šādu lēmumu, deviņiem deputātiem balsojot “par” un sešiem “pret”, vakar pieņēma Ķekavas novada dome.
Lēmums pieņemts, neraugoties uz Pļavniekkalna sākumskolas skolēnu vecāku un skolotāju protestiem. Vecāki vakar piketēja arī pie novada domes. Nelielāka ļaužu grupa toties bija sapulcējusies, lai atbalstītu domes lēmumu. Taču viņu motivācija nebija gluži skaidra – ne bērnu, ne mazbērnu, kuri mācītos attiecīgajā skolā, viņiem neesot. Varbūt nākotnē būšot. Runāja, ka šos piketētājus atvedis domes deputāts Igors Malinausks.
Sabiedriskajā apspriešanā par skolas nojaukšanu 328 Ķekavas novada iedzīvotāji atbalstīja šo ideju, bet 445 bija pret. Taču domes vadībai labprātāk patīk uzsvērt datus, kuros pausts visas Latvijas, ne tikai novada iedzīvotāju viedoklis, jo tad starpība starp “par” un “pret” balsīm ir tikai 23.
Kur mācīties?
Nojaukt esošo skolas ēku dome nolēmusi tāpēc, ka metu konkursā par esošās skolas rekonstrukciju un paplašināšanu visi trīs nolikumam atbilstošie metu izstrādātāji piedāvājuši tieši šādu risinājumu.
Jaunā ēka būšot mūsdienīga, bet esošā esot fiziski un morāli novecojusi. Diemžēl pašvaldībai pagaidām nav zināms, kur vairāk nekā 200 Pļavniekkalna sākumskolas skolēnu mācīsies, kamēr notiks celtniecība.
Skolēnu vecāki sašutuši, ka pašvaldība piedāvā Pļavniekkalna skolas skolēniem mācīties 2. maiņā no pulksten 14 līdz 19 citās novada skolās. Šāda dienas režīma maiņa vismaz daļai vecāku liktu pamest darbu, savukārt skolēniem būtu liegta iespēja pēcpusdienās apmeklēt mūzikas, sporta vai citas interešu izglītības nodarbības. Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Andis Damlics gan stāsta, ka sākotnējais domes piedāvājums bijis Pļavniekkalna sākumskolas skolēniem mācīties Ķekavas sākumskolas iepriekšējā ēkā (šai skolai jau nesen uzbūvēts jauns nams), taču arī šis variants vecākiem nav paticis. Vecāku pārstāvis Ansis Kalvāns paskaidro: “Ar to sāktos Pļavniekkalna sākumskolas gals. Kaut arī domē saka, ka jaunās skolas celšana ilgs gadu, visticamāk, tie būs divi gadi vismaz. Kāpēc lai vecāki savus bērnus pieteiktu mācībām šajā skolā, ja tā atrodas vecā ēkā, bet turpat blakus ir modernā, jaunā Ķekavas sākumskola, kurā ir pat baseins?”
Tagad dome piedāvā vēl kādu variantu, kur skolēni varētu mācīties celtniecības laikā. A. Damlics vakardienas sēdes laikā pavēstīja, ka netālu no esošās skolas varētu izvietot moduļu tipa konteinerus. Jāpiebilst, ka daļa Pļavniekkalna sākumskolas mācību telpu jau tādos izvietota, jo skolēnu ir vairāk, nekā var izvietot esošajā ēkā.
Kāda jēga?
Tieši aizvien augošais skolas vecuma bērnu skaits Ķekavas novadā ir otrs būtiskākais iemesls, kas liek skolēnu vecākiem un arī citiem ķekaviešiem iebilst pret domes vadības plānu. “Mēs būtu gatavi pieciest neērtības ar skolēnu pārvietošanu uz laiku, ja vien dome piedāvātu jēgpilnu projektu, taču iecerētā jaunā skolas ēka būtu tikai nedaudz lielāka nekā esošā,” teic Pļavniekkalna sākumskolas padomes priekšsēdētājs Neils Kalniņš.
A. Kalvāns paskaidro: “Kopējais sākumskolēnu skaits skolai piekritīgajās apkaimēs – Katlakalns, Alejas, Valdlauči, Rāmava, Ziedonis – 2019. gada 1. septembrī būs 513 bērni. Taču jaunās skolas mets šobrīd uzzīmēts tikai uz 288 vietām. Jaunā skola aizņems gandrīz visu zemes gabalu. Te vairs nebūs iespēja izvietot moduļus papildu skolēnu izvietošanai, ja radīsies tāda nepieciešamība.”
Ceļot jaunu skolu, iegūs tikai 84 papildu vietas. Ja ņem vērā, ka jaunās ēkas celtniecība izmaksās aptuveni 3,5 miljonus eiro, sanāk, ka viena papildu skolēna vieta izmaksās vairāk nekā 41 000 eiro. Jāpiebilst, ka jau tagad Ķekavas novada dome iekūlusies pamatīgos parādos – esošie kredīti jāatmaksā līdz 2029. gadam.
Jaunā skola esošo zemesgabalu aizņems tik ļoti, ka būs jāsašaurina skolas stadions. Vecāki aprēķinājuši, ka skrejceļš būs vien 30 metrus garš. Domes sēdē kāds projekta atbalstītājs apgalvoja, ka tā neesot problēma: skolai nebūt neesot obligāti vajadzīgs stadions.
Taču ir vēl kāda būtiska nianse – zemes gabals, kas atrodas blakus skolai, pieder domes priekšsēdētājam A. Damlicam. Projekta pretinieki jau prognozē, ka nākotnē tiks lemts, ka skolai tomēr vajagot plašāku stadionu un tad pašvaldībai nāksies pirkt zemi. Pašvaldības vadītājs savukārt apgalvo, ka nebūt nevēlas šo zemes gabalu pārdot pašvaldībai.
Apstrīdēs tiesā
Finanšu ieguldījumi gan būtu nepieciešami arī tad, ja tiktu īstenots vecāku ieteiktais projekts – celt jaunu skolu, kas paredzēta lielākam bērnu skaitam un atrastos nedaudz tālāk kā pašreizējā skola. Ja īstenotu šo plānu, skolēni varētu turpināt mācības ierastajā vidē, kamēr notiktu celtniecība.
Konkrētu aprēķinu, cik izmaksātu lielākas skolas celšana citviet, nav. Taču domē apgalvo – dārgāk nekā pašvaldības atbalstītais projekts. Iespējams, pat desmit miljonus eiro. Vecāku ieteiktajā vietā neesot atbilstošu ceļu un ģeoloģisko apstākļu. Toties vecāku pārstāvji apgalvo – dome otru skolas celtniecības variantu nemaz nav nopietni izvērtējusi.
A. Damlics arī uzskata, ka nav nepieciešams celt tik lielu skolu, kā piedāvā vecāki, jo daļa apkaimes bērnu mācās Rīgā. A. Kalvāns iebilst – daļa brauc uz galvaspilsētu tieši tāpēc, ka Pļavniekkalna sākumskola ir pārslogota, turklāt tagad vēl izrādījusies nojaucama. A. Damlics sola, ka arī esošo metu projektu var uzlabot, jauno skolu paplašinot tā, lai tā varētu uzņemt 336 bērnus. Pašvaldība plāno arī paplašināt netālu esošo Baložu vidusskolu, kā arī pieļauj jaunas skolas celtniecību vēl kādā apkaimē.
Toties skolēnu vecāki nepadodas un plāno domes lēmumu apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Juridiskā argumentācija vēl topot.
