Kā krāpnieki zina, kur meklēt cilvēkus ar vairākiem tūkstošiem kontā – vai banku dati kaut kur noplūst? Atbild eksperti
0
Beidzamajā laikā arvien biežāk dzirdam par viltīgām krāpniecības shēmām, uz kurām nereti uzķeras pensionāri un citi iedzīvotāji, zaudējot tūkstošiem eiro. Taču vairākiem LA.LV lasītājiem radušies jautājumi – kā šie krāpnieki zina, kur meklēt cilvēkus, īpaši pensionārus, ar vairākiem tūkstošiem banku kontos? Vai banku dati kaut kur “noplūst“? Vaicājām ekspertiem.
“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops uzsver, ka krāpnieki uzzina par klienta kontā esošajiem līdzekļiem tad, kad klients izpauž datus un dod krāpniekiem pieeju savam kontam vai bankas kartei. Diemžēl, ja krāpnieki tikuši klienta internetbankā vai klients tiem nodevis savu maksājumu karti ar PIN kodiem, tad krāpniekiem nevajag daudz laika pārbaudīt kāds tieši ir konta atlikums.
Par nožēlu arī jāsaka, krāpnieki, kad izkrāpj internetbankas pieejas datus, spēj nozagt ne tikai kontos esošo naudu, bet arī aizņemties klienta vārdā naudu no dažādiem alternatīviem kreditētājiem, kuri nepievērš drošībai tik lielu uzmanību kā komercbankas un “samest” to šādā kontā, lai nozagtu pēc tam kopā ar visiem pārējiem līdzekļiem. Tāpēc arī bankas izmisīgi aicina klientus ne pie kādiem apstākļiem neizpaust savus datus, jo cilvēks riskē ne tikai ar savu naudu, bet arī potenciālām saistībām un sarežģītu ceļu, lai šīs saistības vēlāk neatprasītu no cietušā.
Viens no krāpšanas veidiem arī ir, kad krāpnieki izvilina no klientiem maksājumu kartes ar PIN kodiem, šādas kartes (t.i. kontus, kam piesaistītas kartes) var izmantot arī kā naudas mūļu kontu – apvārdotā klienta kontā “samet” vairāku apkrāpto līdzekļus un izņem bankomātā, izmantojot klienta nodoto karti. Tāpēc šādos gadījumos mēs ne tikai riskējam ar savu naudu/kartes drošību, bet arī paveram krāpniekiem plašākas iespējas apzagt vēl citus cilvēkus.
Krāpnieki nešķiro
Kas attiecas uz apgalvojumu – krāpnieki nezvana klientiem, kuriem kontā neglabājas tūkstoši eiro, tas neatbilst patiesībai.
Krāpnieki nezina, cik naudas ir potenciālajam upurim, kam viņi piezvana, jo krāpnieki zvana uz dullo visiem pēc kārtas.
Jā, pastāv iespēja, ka kāds, kuru krāpnieki uzķēruši vienreiz, var tikt mērķēts vēlreiz. Tāpat kā ir iespējams, ka kāds, kurš nav uzķēries vairākkārt pēc kārtas, tiek “ielikts” grūtāk apkrāpjamo sarakstā un krāpnieki “netērē” laiku šādam zvanam. Bet tā jau ir spekulācija. Skaidrs ir tas, ka krāpnieku metodes ir tik ļoti dažādas, ka visus iespējamos scenārijus pat nevar apjaust. Tāpēc arī banku aicinājums ir uzmanīties ikvienam un nekad neizpaust datus, ne zvanītājam, ne rakstītājam, ne pat kādam, kurš ticami izliekas par mūsu ģimenes locekli.
Lai kāds būtu atgadījums, vienmēr pārtraucam zvanu un atzvanām paši šim radiniekam, dienestam vai vēl jo vairāk savai bankai. Drošs ir tas, kurš nepakļaujas iebiedēšanas emocijām un spēj pēc iespējas ilgāk saglabāt vēsu prātu.”
Sociālie tīkli noder materiālā stāvokļa novērtēšanai
CERT.LV sabiedrisko attiecību grupas vadītāja Līga Besere vērš uzmanību uz faktu, ka kiberuzbrucēji potenciāli var novērtēt upuru materiālo stāvokli pēc publiski pieejamas informācijas, piemēram, tās, ko cilvēki publicē savos sociālajos tīklos. Kiberuzbrucēji lielākoties gan nav izvēlīgi un uzbrukumus vērš pret plašu iedzīvotāju loku, rēķinoties, ka neuzķersies visi, bet tikai kāda daļa.
Par tiem, kas ir saņēmuši krāpniecisku ziņu vai zvanu un nav uzķērušies, vai neko nav pazaudējuši, sabiedrība neuzzina. Ziņās parasti izskan tie gadījumi, kuros ir bijuši būtiski zaudējumi. Uz krāpnieku aicinājumu samaksāt apjomīgu “nodokli”, lai it kā saņemtu kāda nezināma radinieka mantojumu, veikt ieguldījumu finanšu platformā vai pārskaitīt naidu uz “drošu kontu”, jo esošais konts it kā ir apdraudēts, visticamāk, atsauksies tikai tie, kuriem kontā ir nauda, kuru būtu jāsargā vai ar kuru var veikt kādas darbības.
Jāņem gan vērā, ka savi dati un kontu piekļuves informācija ir jāsargā arī tad, ja šķiet, ka jums jau nav nekā, ko varētu paņemt, jo noziedznieki upuru vārdā mēdz pieteikt arī kredītus, kurus pēcāk cietušajam var nākties atmaksāt.
Ja esat konstatējuši, ka esat kļuvuši par krāpniecības upuri, uzbrucēji ir piekļuvuši jūsu naudai vai finanšu informācijai, nekavējoties informējiet savu banku un pēc tam vērsieties ar iesniegumu policijā. Aizsardzībai pret Latvijā aktīvām krāpniecības kampaņām var palīdzēt
CERT.LV un NIC izveidotais DNS ugunsmūris, kas bez maksas pieejams gan izmantošanai datorā, gan telefonā (www.dnsmuris.lv).
