Kā kopt un audzēt puansetiju jeb Ziemassvētku zvaigzni? Leģendas par šo augu 0
Staigājot pa veikaliem un aplūkojot Ziemassvētku eglīšu rotājumus, būsiet pamanījuši krāšņu augu ar sarkani zaļām, lielām lapām. Tā ir puansetija (Euphorbia pulcherrima), kuras izcelsme ir abi Amerikas kontinenti. Jau vairākus gadsimtus puansetija ir viens no atpazīstamākajiem Ziemassvētku simboliem teju visā pasaulē. Daudzi šo augu iegādājas katru gadu no jauna, taču patiesībā puansetija ir daudzgadīgs telpaugs. Tiesa, lai arī nākamajos Ziemassvētkos tā priecētu ar tikpat sarkanām lapām un piešķirtu svētkiem īpašu gaisotni, tās kopšanā jāievēro pāris būtiski nosacījumi, vēsta portāls “darznica.lv”.
Puansetijas ir krūmveida vai kokveida augs. Par tās izcelsmi vēsta sens nostāsts, pēc kura puansetija arī sāka iemantot popularitāti. Reiz Meksikā, 16. gadsimtā, dzīvoja maza meitenīte vārdā Marija. Viņa bija pārāk nabadzīga, lai sagādātu dāvanu Jēzus dzimšanas dienā. Eņģeļu iedvesmota, meitenīte saplūca ceļmalās augošas nezāles, novietoja tās iepretim baznīcas altārim. Pēkšņi no nezālēm sāka plaukt koši sarkani ziedi un radās šis brīnumainais augs.
Lai nu kā, bet tieši šajā laikā veidojās puansetiju (Euphorbia pulcherrima) saikne ar Ziemassvētkiem. Sākotnēji to plaši izmantoja vietējo zemju tautas medicīnā, taču vēlāk puansetija kļuva par Ziemassvētku zvaigznes simbolu. 19.-20. gs. laikā šis augs īpaši populārs kļuva Amerikā, bet par to, kā mūsdienās izskatās veikalos nopērkamie stādiņi, jāsaka paldies vācu selekcionāram Albertam Ekem un viņa ģimenei. Kopā ar dēliem viņš eksperimentēja ar puansetiju spraudeņiem, un, apvienojot divas šķirnes, izveidoja šodien tik populāro auga variāciju. No savām savvaļā augošajām māsām, kam ir mainīgs vainags un kas ir vairāk nezāļveidīgas, tā atšķiras ar savu ciešo un kuplo lapu sakārtojumu.
Augstumā ziņā puansetija var stiepties no 0,60 – 4 metriem. Latvijā nopērkamās, podiņos augošās puansetijas ir augumā vienas no zemākajām un tā ir populārākā krāsaino puansetiju variācija, ko audzētāji kā telpaugu audzē siltumnīcās. Puansetijai ierasts redzēt zaļas un sarkanas lapas, tomēr sarkano toņu vietā ir pieejamas sārtas, oranžas un krēmīgas variācijas. Interesanti, ka auga ziedi patiesībā ir dzeltenas, nelielas zvaigznītes, kas paslēpušās centrā starp krāsaino lapu rozetēm. Zariņi mēdz būt ļoti trausli, tamdēļ, augu transportējot vai pārstādot, jābūt ļoti uzmanīgiem. Pārvedot jauno augu mājās no stādaudzētavas vai veikala, to nepieciešams pasargāt arī no aukstuma, kas var satraumēt lapotni. Tad lapas kļūs tumšas un nonīks. Pēc saudzīgā brauciena mājās puansetija jānovieto vietā, kur to lutina rīta saule, bet pārējā dienas daļā ir ēna.
Puansetijai nevajadzētu atrasties maziem bērniem vai dzīvniekiem viegli pieejamā vietā, jo puansetijas izdalītā piensula var izraisīt alerģisku reakciju (sevišķi cilvēkiem, kas alerģiski reaģē uz lateksa izstrādājumiem).
Jāseko līdzi, lai telpā nebūtu pārlieku sauss gaiss, tamdēļ bieži vien lieliska vieta puansetijai ir virtuvē.
