No kārtīgas sievas un bērnu mātes pārtapa nodevīgā stervā. Kā koma maina cilvēka personību 0
Vilma Veldre, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Komas stāvokli tradicionāli pieņemts uzskatīt par tādu kā dzīvības un nāves starpposmu: cilvēka smadzenes pārstāj reaģēt uz ārējiem kairinājumiem, apziņa izdziest, un paliek tikai virkne vienkāršāko refleksu. Ārsti tādos gadījumos pacienta tuviniekiem ieteic vai nu vienkārši gaidīt, kad viņš atmodīsies pats, vai tajā gadījumā, ja tāds stāvoklis krietni ieildzis, izšķirties par atslēgšanu no dzīvības uzturēšanas sistēmas.
Tostarp medicīnas pētnieki vēl nesen bija pārliecināti, ka komas fāzē cilvēka smadzenes guļ un tāpēc viņš nav spējīgs apjēgt to, kas apkārt notiek. Lai gan vienlaikus zināmi daudzi gadījumi, kad, tomēr izejot no komas, cilvēki stāstījuši, ka visu labi dzirdējuši un sapratuši, taču diemžēl nav spējuši jebkādā veidā reaģēt. Un jaunākie pētījumi liecinot, ka komā cilvēki spējot pat domāt un reaģēt uz viņiem veltītajiem vārdiem.
I
2000. gadā kanādietis Skots Rautlijs nokļuva avārijā, pēc kuras ieslīga komā. Tostarp viņš spēja atvērt acis, kustināt pirkstus un atšķirt dienu no nakts. Par šo gadījumu ieinteresējās Kembridžas universitātes profesors Edriens Ovens, kurš kopā ar kolēģiem izstrādājis speciālu tehniku, kas piešķir iespēju “nolasīt” komā esošu cilvēku domas. Noskenējot Skota smadzenes, pētnieki uzdeva viņam virkni jautājumu, uz kuriem bija jāsniedz apstiprinoša vai noliedzoša atbilde. Papildus vēl tomogrāfs fiksēja smadzeņu jebkādu aktivitāti. Rezultātā pētnieki secināja, ka Skots pilnībā apzinās, kas viņš ir un kur atrodas, kā arī reaģē uz ārējiem kairinājumiem. Piemēram, viņš “atbildēja”, ka pilnībā nejūt sāpes un tamlīdzīgi.
Vēlāk pētnieki apsekoja arī 23 gadus vecu meiteni, kurai pēc autokatastrofas diemžēl bija bojātas smadzenes – viņa nespēja ne pakustēties, ne runāt. Kad pētnieki aicināja, lai viņa pacenšas iedomāties sevi spēlējam tenisu, vienlaikus veiktā skenēšana uzrādīja aktivitātes uzliesmojumus tajos smadzeņu iecirkņos, kas atbildīgi par kustību funkcijām. Tas pats bija vērojams arī saistībā ar pilnībā veseliem brīvprātīgajiem. Ovens paudis, ka šie rezultāti apliecina: komā esošā paciente vismaz spēj uztvert tieši viņai veltītu runu un domās uz to reaģēt.
II
Tostarp tādi gadījumi, kad pilnībā pretēji ārstu prognozēm cilvēks tomēr iziet no komas stāvokļa, izrādās, praksē nemaz nav tik reti. Piemēram, kādam Britānijas iedzīvotājam no Bristoles apkaimes izdevās savu sievu izvest no komas stāvokļa, izmantojot visparastāko… lamāšanos. Ivonna Salivana bija pārcietusi neveiksmīgas dzemdības – bērniņš nomira, bet viņa pati guva ļoti nopietnu asins saindēšanos. Uzzinājusi par bērna nāvi, sieviete iekrita bezsamaņas stāvoklī, no kura nespēja iznākt vairākas nedēļas. Kādā brīdī ārsti kapitulēja un ieteica tuviniekiem atslēgt viņu no dzīvības uzturēšanas sistēmas.
To izdzirdējis, Ivonnas vīrs tik ļoti sadusmojās, ka spēcīgi satvēra bez samaņas gulošās sievas roku, sāka to kratīt un izmisumā kliegt viņai tieši sejā, pārmetot, ka viņa vienkārši esot iespītējusies un tāpēc nevēlas atgūt samaņu. Un jau teju vai acumirklī ārsti fiksēja noteiktas izmaiņas pacientes stāvoklī, kam bija vairāk nekā iepriecinošas sekas: pēc dažām stundām viņa sāka pilnībā patstāvīgi elpot, bet vēl pēc vairākām dienām atguva arī spriestspēju. Vēlāk ārsti pārliecinoši pauda, ka šajā gadījumā palīdzējusi tieši vīra sarīkotā “scēna”.
Trīs gadus vecā Alise Lovsone gada vecumā pārslimoja meningītu un insultu ar nieru mazspēju, pēc kā vairs nespēja pati elpot, un turpmāk viņas dzīvību varēja uzturēt tikai ar speciālu aparatūru. 2010. gada martā Alises vecāki jau bija izšķīrušies par mākslīgās elpošanas aparāta atslēgšanu un parakstījuši atļauju savas meitas orgānu izmantošanai transplantācijā.
Visu iepriekšējo nakti pirms šā smagā notikuma vecāki nosēdēja pie meitiņas gultas. Māte bija atnesusi piepūstus gaisa balonus, kas spēja Alisi ļoti iepriecināt tad, kad meitenīte bija pilnībā vesela, kā arī nemitīgi stāstīja par to, cik ļoti visi viņas tuvinieki viņu mīl un tamlīdzīgi. Agri no rīta Alisei iešļircināja morfiju un atslēdza no aparatūras. Māte paņēma meitiņu pie rokas un noskūpstīja. Blakus palātā jau gaidīja transplantologu brigāde. Taču… pēkšņi mediķi ievēroja, ka meitenīte sākusi pilnībā patstāvīgi elpot!
Protams, Alise atveseļojās ne jau uzreiz un pilnībā. Vēl krietnu laiku visas viņas reakcijas bija zīdaiņa līmenī. Viņa pat nespēja pati noturēt galviņu. Turklāt viena kājiņa bija palikusi īsāka par otru, taču par to bija skaidrs, ka palīgā nāks ķirurģiska operācija. Ir zināms, ka vēl pēc laiciņa Alise sāka apmeklēt speciālu tā dēvēto koriģējošo bērnudārzu, viņa prot zīmēt un braukt ar speciāli pārtaisītu velosipēdu. Vecāki un tuvinieki pauduši cerību, ka drīz Alise spēs attīstībā panākt savus vienaudžus.
III
Tostarp ar komu pārcietušajiem cilvēkiem nereti mēdz atgadīties racionāli absolūti neizskaidrojamas lietas. Piemēram, pēc galvas traumas 35 gadus vecā angliete Hīzera Houlande pēkšņi no kārtīgas sievas un bērnu mātes acumirklī pārtapa nodevīgā stervā un neglābjami seksuāli apmātā sievietē.
Nelaime atgadījās 2005. gada maijā – Hīzera pārcieta vairākus asinsizplūdumus smadzenēs un desmit dienas pavadīja komā. Kad viņu izrakstīja no slimnīcas, viņas vīrs Endijs speciāli paņēma atvaļinājumu, lai varētu kopt sievu. Sākotnēji viņš neievēroja neko neparastu. Pēc trim mēnešiem Hīzera jau bija tiktāl atkopusies, ka varēja iziet ārpus mājas. Pirmajā reizē viņa devās uz veikalu. Taču Endijs, kurš noraudzījās pa logu, pārsteigts redzēja, ka sieva teju vai tiešā ceļā pāriet ielas otrā pusē pie mājas, kur rosījās kāds strādnieks, un pati uzsāk ar viņu sarunu. Jau drīz abi uzkāpa pa trepēm nama terasē, un cauri tās stikliem varēja skaidri redzēt, kā viņi sāk kaismīgi skūpstīties… Kopš tā mirkļa Endija dzīve pārvērtās reālā murgā. Hīzera nelaida garām faktiski nevienu vīrieti bez pierunāšanas uz seksuālām nodarbēm. Periodiski draugi un paziņas zvanīja Endijam un mudināja žigli kaut kur ierasties un savākt savu sievu, kura uzvedas mēreni neadekvāti, piesienoties pilnībā nepazīstamiem vīriešiem.
Mediķi uzskata, ka nopietnā galvas trauma izraisījusi par seksualitāti atbildīgo smadzeņu centru pārlieku kairinājumu. Vienīgais, ko viņi spēja, tas bija speciālu preparātu kursa nozīmēšana nolūkā apslāpēt dzimumtieksmi. Tostarp Hīzera pati labi apzinoties savu jauno problēmu un pati vēlētos mainīt šo nelāgo situāciju. Viņa labprātīgi piekrita vispār neiziet no mājas ārstēšanās kursa laikā, tostarp jau paspējot atzīties, ka pēc iznākšanas no slimnīcas neilgā laika posmā pamanījusies pārgulēt ar vismaz 50 gadījuma rakstura vīriešiem. Pa vairākiem vienas dienas laikā… Pagaidām grūti spriest, kā turpmāk klāsies Endijam un Hīzerai.
IV
Sešus gadus vecā ASV pavalsts Kalifornijas iedzīvotāja Zoja Bernštaina pēc avārijas komā pavadīja aptuveni mēnesi, taču pēc tam, kad atguva samaņu, tuvinieki viņu vairs absolūti nepazina. Zojai bija sācies tā dēvētais uzmanības deficīta sindroms – iepriekš ļoti pieklājīgais bērns bija pārvērties nevaldāmā mazgadīgā huligānā. Un visiem, ieskaitot ārstus, prognozes bija vienādas – tā tas arī paliks un vairs nekad nemainīsies.
Vēl zināms gadījums ar kādu 13 gadus vecu horvātieti, kura pēc avārijas nonāca komā un pēc atgūšanās pēkšņi sāka pilnībā brīvi un bez jebkāda akcenta runāt vācu valodā. Savukārt dzimto horvātu valodu pēc komas viņa bija pilnībā aizmirsusi!
Bet 26 gadus vecais brits Kriss Bīrčs ar smadzeņu bojājumiem nonāca komā pēc spēcīga trieciena regbija treniņa laikā. Vēlāk viņš pats vēstījis: pēc atjēgšanās teju vai acumirklī esot apjēdzis, ka viņam mainījusies seksuālā orientācija – viņš bija kļuvis par homoseksuāli un turklāt uztvēra to kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Arī šeit, kā pauduši ārsti, neko glābt vairs neesot iespējams.
Var piebilst, ka zinātnei zināmi neskaitāmi tamlīdzīgi gadījumi un, iespējams, tas viss saistīts ar pēkšņu ģenētiskās atmiņas pamošanos. Un tas, protams, neizslēdz to, ka kādā gadījumā pēc iznākšanas no komas cilvēkā var būt iemiesojusies arī pilnībā cita personība…
