Kā kļūt par vienu no 65 “Zīda ceļa” maršrutiem? 1
“Latvijas dzelzceļa” (“LDz”) rīkotā konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi”, ko uzņēmums rīko jau sesto gadu, kļuvusi par nozīmīgu nozares profesionāļu, ekspertu un likumdevēju satikšanās vietu ne tikai reģiona mērogā. Šogad tā notika 12. septembrī un konferenci apmeklēja dalībnieki no 35 Eiropas un Āzijas valstīm.
Mazāk futurologu, vairāk pragmatisma
Darba kārtība un arī satiksmes ministra Tāļa Linkaiša uzruna skaidri iezīmēja konferences vadlīnijas: mazāk futurologu briljanto ideju, vairāk pragmatisma un sadarbības. Jau tagad dzelzceļam jārēķinās ar klimata izmaiņu radītājām sekām un jaunajiem uzstādījumiem pārvadājumos, kur arvien vairāk pieaugs tieši dzelzceļa kā videi draudzīgākā transporta loma, digitalizāciju un jaunu tehnoloģiju ienākšanu, skarbāku konkurenci.
Drīz būvēs “Rail Baltic” jauno līniju un, iespējams, dzelzceļš Latvijā piedzīvos renesansi – vairs nekādu līniju slēgšanu un apjomu samazināšanu, kā tas noticis vairākus pēdējos gadu desmitus. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka arī pašam uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” nākas un nāksies “piedzīvot dažkārt sāpīgas, bet nepieciešamas, nākotnē vedamas pārmaiņas, lai sistēma kļūtu caurspīdīgāka, efektīvāka un uz biznesu vairāk orientēta.
Globālā renesanse
Lai arī pašam “LDz” pagaidām ar reģiona “gadsimta projektu” “Rail Baltica” tieša sakara it kā nav, šajā tikšanās reizē tā tomēr caurvijās kā galvenā sarunu un diskusiju tēma. Ka projekts īstenosies, šaubu vairs nav. To varēja saprast arī no klātesošās Eiropas Komisijas koordinatores Katerīnas Trautmanes, kura atbild par Ziemeļjūras–Baltijas TEN-T koridora un “Rail Baltica” projekta attīstību.
Viņas uzruna vairāk bija orientēta uz to, kam jānotiek pēc projekta īstenošanas, aicinot Baltijas valstis no konkurentiem loģistikā kļūt par sadarbības partneriem, veidojot kopīgas platformas. Tāpat EK pārstāve lika saprast, ka klasiskajiem autopārvadājumiem un arī aviācijas biznesam tuvojas grūti laiki, jo politiskajā ziņā zaļā gaisma būšot vilcieniem, kas nerada izmešus (darbināmiem, piemēram, ar elektrību, ūdeņradi).
Par Ķīnas kravām jākonkurē ar 50 pilsētām Eiropā
Pirms gadiem sešiem es piedzīvoju ātrvilciena traukšanos cauri Ķīnas provincēm “parastā” ikdienas maršruta vilcienā ar ātrumu 418 km/h. Diemžēl, bet dažādu iemeslu dēļ šie Ķīnas sasniegumi paliks neaizsniedzams “kosmoss” ne tikai pie mums, bet arī daudzviet Eiropā.
Šanhajas Starptautisko studiju doktore Dzin Longa uz konferenci bija aicināta iepazīstināt ar Ķīnas pieredzi apbrīnojami straujā ātrgaitas dzelzceļa tīkla izveidē. Tā bija viena no interesantākajām un krāšņākajām prezentācijām.
Tajā pašā laikā doktores Longas prezentācijā bija arī tādas lietas, ko Eiropas tranzīta biznesā nedrīkstētu neņemt vērā. Proti, eksperte atklāja, ka viņas valsts rūpīgi vēro un apsver iespējas atvērt pilnīgi jaunus kravu pārvadājumu maršrutus, ko varētu dēvēt par Ķīnas–Eiropas ekspresi. Šobrīd pastāvot vismaz 65 “Zīda ceļa” maršruti, pa kuriem kravas vedot no 59 Ķīnas uz 50 Eiropas pilsētām 15 valstīs.
Pie šādas pārvadājumu organizācijas tomēr esot zināmi “izaicinājumi”: nevienmērīga reģionu attīstība pašā Ķīnā, likumdošanas atšķirības pārvadājumos iesaistītajās valstīs, neracionāla cilvēku un dabas resursu izmantošana, un, protams, pašu maršrutu pārklāšanās. Lai arī Ķīnas pārstāves vārdi, ka “Latvija ir ļoti svarīgs mezgls Ķīnas un Eiropas pārvadājumiem” vairāk izskanēja kā pieklājības nodeva, cerams, nozare to zina un iesāktos sadarbības asnus dažu izmēģinājuma sastāvu izskatā turpinās audzēt.
