Agris Liepiņš: Preambulas teksts kā karsts kartupelis 12
Preambulas tekstu mūsu politiķi viļā pa muti kā karstu kartupeli. Vieglāk būtu to izspļaut un ierušināt pelnos, lai nerēgojas acīs – pārāk nozīmīgs un politiski tālredzīgs izrādījies Levita kunga piedāvātais Satversmes priekšvārds. Tramīgiem ļautiņiem to nedz pacelt, nedz rast sevī drosmi preambulu pieņemt.
Satversmes priekšvārdā ietvertajam jēdzienam “valstsnācija” tiek meklēts maigāks un remdenāks apzīmējums. Acīmredzot politiķi nobijušies no skaidri formulēta jēdziena, kurš, reiz ierakstīts Satversmes negrozāmajā daļā, paliks tur tik ilgi, cik ilgi pastāvēs valsts, un uzliks par pienākumu latviešu tautai būt atbildīgai par Latviju. Par visu, kas notiek valstī, pirmkārt ir atbildīga valstsnācija.
Vēsturē rodami neskaitāmi piemēri, kad politiķi vairās lietot atbilstošu juridisku jēdzienu, jo nākotnē tas uzliek pienākumus. Indriķa hronikā zemgaļu un kuršu valdnieki netiek saukti pēc Vakareiropas parauga par karaļiem (rex), kaut arī viņi tādi ir gan pēc militārā spēka, gan teritorijas. Ja hronists Nameju nosauktu par karali, Tērvetes valdnieks tiktu pielīdzināts Vakareiropas kristīgajiem karaļiem, un to nu nekādi nevarēja pieļaut. Tāpēc hronikā mūsu valdnieki tiek dēvēti maigākos un piezemētākos vārdos – gandrīz karalis, viens no cienījamākajiem un tamlīdzīgi. Un tāpēc vēl šo baltu dienu, pēc astoņsimt gadiem, nelabvēļiem ir pamats teikt – jums, latviešiem, nekādu nopietnu valdnieku nebija, vien tādi virsaiši.
Var bezgalīgi spriest par to, vai teiciens “valstsnācija” ir ar kundzisku un uzpūtīgu pieskaņu vai nav. Kā jēdziens atbilst latviešu – zemnieku tautas – pieticīgajai mentalitātei, un vai citas Latvijā dzīvojošās mazākumtautības neapvainosies, ja latvieši iedomāsies sevi par kungiem savā zemē esam. Mēs mazu ļaužu un zemas kārtas, varbūt cenšoties visiem izdabāt, “valstsnācijas” vietā rakstīsim “valstsniecība”?
Juristu terminos ir pausta noteikta jēga, un citādi, kaut sinonīmu vārdos izteikti, tie savu nozīmi zaudē vai pieļauj tulkojuma brīvu interpretāciju. Raugoties no valodas tīrskanības viedokļa, šie termini nereti liekas samocīti, bet, tikai tā pateiktus, tos saprot juristu aprindās. Levita kungs ir atzīts jurists, kurš lieliski orientējas starptautisko tiesību jautājumos. Ticu, ka viņš atradīs veiksmīgāko apzīmējumu, lai nākotnē ar terminu “valstsnācija” visi saprastu vienu un to pašu. Tiem, kuri vēlas bezgalīgi apspriest un vētīt, derētu atcerēties teicienu – ja gribi ko darīt, meklē iespējas, bet, ja negribi, – meklē iemeslus.
