Mātes izliekas stiprākas par reālām izjūtām 1
Esam pieraduši, ka līdzās ir daudz nepilno ģimeņu. Bērni draudzējas savā starpā un reizēm stāsta, ka kādam bērnam nav tēta, vai kāds dzīvo pie vecvecākiem. Ikdienā pat neiedomājamies, ka šīm ģimenēm būtu nepieciešama palīdzība, jo ārēji viņu vajadzības nav viegli pamanāmas. Mātes bieži izliekas stiprākas nekā patiesībā ir, jo jau ir tikušas ļoti ievainotas. Tas galvenokārt tādēļ, ka sievietēm, kuras audzina bērnus vienas, ir grūti atklāti par to runāt, jo sabiedrībā un arī baznīcā aizvien vēl valdošie stereotipi ir visai nosodoši. Tomēr palīdzība noteikti ir vajadzīga, uzsver Preisa.
Būtu labi, ja ģimenes, kuras jūtas stipras un atvērtas mīlestībai, aicinātu pie sevis viesos šo nepilno ģimeņu bērnus, lai viņi varētu vērot un mācīties atbildību un mīlestību ģimenē. Varbūt dodoties kādā izbraucienā brīvdienās ar saviem bērniem, mašīnā atrodas vieta vēl kādam bērnam, kuru māmiņa nespēj brīvdienās nekur aizvest? Arī saimnieciska palīdzība reizēm ir ļoti vērtīga. Varbūt dzimšanas dienas dāvanu vietā draugi, radi un atbalstītāji, varētu kādai māmiņai palīdzēt veikt remontu istabā. Jaunas tapetes jau nemaksā daudz, taču vienai ar bērniem tas reizēm ir nepaveicams darbs. Taču prieks par paveikto būtu neizsakāms.
“Aicinu nekaunēties no palīdzības piedāvāšanas. Ja palīdzība tiek piedāvāta no tīras sirds bez lepnības un augstprātības, tā neaizvaino, bet ir par svētību kā devējam, tā saņēmējam. Ir daudz dažādu sīkumu, kas it kā šķiet nenozīmīgi, bet iegūst citu jēgu, ja bez nosodījuma ieskatāmies otrā cilvēkā un dāvājam mīlestību caur darbiem,” tā uzsver Preisa.
