Vēstījums no Maskavas: “Un visa Baltija – mūsu. Bez kādiem zaudējumiem. Diezgan ātri.” 39
Vēstījums no Maskavas: “No mūsu puses loģiska atbilde būs ievest karaspēku Baltijā. Un visa Baltija – mūsu. Bez kādiem zaudējumiem. Diezgan ātri.”
Krievijā mīl teikt: “Kā Jauno gadu sagaidīsi, tā to arī pavadīsi.” Varbūt tas domāts kā ne pārāk veiksmīgs mēģinājums pārliecināt svinētājus nepārēsties, nedzert tik daudz alkohola un tā ietekmē nesastrādāt muļķības. Taču gadumija ir arī laiks, kad tiek izteiktas apņemšanās kaut ko darīt labāk un vismaz pirmajās janvāra dienās pacensties visu nesabojāt. Ja tā, tad jāsecina, ka 2016. gadā Latvijas un Krievijas attiecībās nekas labs nav gaidāms.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, kurš gada nogalē intervijā Pirmajam Baltijas kanālam žēlojās, ka “mēs esam apbēdināti par nedraudzīgo retoriku pret Krieviju”, 1. janvāri izvēlējās sākt ar kara noziedznieka Vasīlija Kononova piemiņas godināšanu, noliekot ziedus uz viņa kapa. Atgādinājumam – sarkanā bandīta Kononova vadītā kaujinieku grupa 1944. gadā Mazo Batu ciemā Latgalē nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus, tostarp grūtnieci. Seši cilvēki tika dzīvi sadedzināti savā mājā. Iespējams, ka šādas zvērības bija plānotas, lai pasniegtu, ka to izdarījuši vācieši, jo Kononovs un viņa biedri noziegumu veica, pārģērbušies nacistu armijas uniformās. Latvijas tiesa atzina Kononovu par vainīgu kara noziegumos, un, lai gan slepkava ar Krievijas atbalstu mēģināja spriedumu pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tā atzina, ka Latvijas tiesas lēmums ir bijis taisnīgs. Kāda interese Krievijas vēstniecībai jau pēc Kononova nāves izmantot viņu propagandas nolūkos? (Vešņakovs ne vien nolika ziedus, bet arī izplātījās ar to interneta sociālajos tīklos.) Tas vienkārši ir nedraudzīgs, cinisks žests no oficiāla Maskavas pārstāvja.
Taču ir arī nopietnāki signāli – it kā Krievijas Nacionālās Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa vārdā izteikti paziņojumi, kurus, atsaucoties uz Krievijas oficiālo izdevumu “Rossijskaja gazeta”, gada pirmajās dienās izplatījis interneta portāls “Vesti.lv”. Rakstam likts nosaukums: “Eksperts: Putinam jāieved karaspēks Latvijā”. Lai nerastos nekādas šaubas, ka tieši tā tas arī domāts, rakstā trīs (!) reizes gandrīz vai kā hipnotizējot atkārtojas frāze “mēs ieņemsim Baltiju”.
N. Patruševs ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks un savulaik pat ticis minēts kā viens no iespējamiem viņa pēctečiem. Bijušais Federālā drošības dienesta (šī iestāde uzskatāma par Valsts drošības komitejas mantinieci) vadītājs Krievijas elitē pieder pie tā sauktās spēka frakcijas (“siloviki”) un arī iepriekš izcēlies ar agresīviem izteikumiem. Viņa vadītā Nacionālās drošības padome ir konsultatīvs orgāns, kura uzdevums ir palīdzēt Krievijas prezidentam lēmumu pieņemšanā.
Rakstā izteikti pārmetumi bijušajam PSRS vadītājam Mihailam Gorbačovam, kas savulaik noticējis ASV solījumam neuzņemt NATO Austrumeiropas valstis, tajā skaitā Latviju, Lietuvu un Igauniju. “Ļaunumu, kas tolaik tika nodarīts, mēs tikai tagad sākam saprast. Nepietika ar to, ka politiskas tuvredzības dēļ tika sašķelta krievu nācija un 25 miljoni krievu attapās faktiski svešās valstīs. Taču izveidojās arī nāves draudi Krievijas drošībai. Pirmkārt tas saistīts ar NATO pārvietošanos uz austrumiem,” teikts rakstā, uzsverot, ka NATO vēlas aplenkt, sadalīt un iznīcināt Krieviju. Ar piebildi, ka “Krievija ir vienīgais militārais spēks, kas šobrīd notur Rietumu kara potenciālu”.
Tālāk jau autors pāriet pie konkrētiem scenārijiem, par paraugu ņemot neseno konfliktu – Turcijas gaisa spēku notriekto Krievijas lidmašīnu: “Pieņemsim, mēs atbildot palaistu raķeti uz kādu Turcijas lidlauku. Turcija tūlīt pat paziņotu, ka tas rada draudus viņu drošībai, un slēgtu izeju uz Melno jūru. Bet tādā gadījumā mums ir iespējama tikai viena atbilde – izlauzties militāri. Tas nozīmētu konflikta eskalāciju, kurā neizbēgami iesaistītos NATO. (..) Bet, ja alianse atbalstīs Ankaru, no mūsu puses loģiska atbilde būs ievest karaspēku Baltijā. Un visa Baltija – mūsu. Bez kādiem zaudējumiem. Diezgan ātri. Tādā veidā NATO par Turcijas atbalstīšanu samaksātu ar Baltiju.” Līdzīgu scenāriju Maskavas drošībnieks paredz arī Ukrainā, ja kāda NATO valsts tur mēģinās iesaistīties konfliktā ar Krieviju (tā varētu rīkoties Polija). “Ja Polija iesaistīsies konfliktā Ukrainā, tas mums būs labs iemesls ieiet Baltijā. Bet Polija nav spējīga tur izrādīt pretestību. Tā tiktu ātri sagrauta. Vispār NATO nav resursu, lai karotu ar mums Austrumeiropā. Uz aviāciju tā nevar cerēt, jo mums ir ļoti spēcīga pretgaisa aizsardzība. Ir tādas sistēmas, kas vienkārši sasitīs visu NATO aviāciju. Un ar ko tad tā karos?”
Rakstā gan piebilsts, ka tie esot hipotētiski plāni, tomēr tiek skaidri norādīts, ka Krievija Baltijas valstis uzskata par NATO “vājo posmu” un nekautrēsies ar to manipulēt arī tad, ja konflikts veidosies kaut kur tālu no mūsu robežām. Var jau mēģināt tajā saskatīt pozitīvo – Krievija saprot, ka Baltijas valstis NATO ir nozīmīgas, lai ar to palīdzību mēģinātu šantažēt visu aliansi. Bet retorika ir nepārprotama – aiz robežas ir ienaidnieks, nevis partneris.
