Kā jaunā zinātniece Ilze Elbere grib palīdzēt diabēta slimniekiem 0
Šogad seši Latvijas Universitātes (LU) eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas pirmā kursa doktoranti ieguva LU mecenāta SIA “Mikrotīkls” stipendiju, kuru administrē LU fonds.
Viena no stipendijas ieguvējām ir LU Bioloģijas fakultātes doktorante Ilze Elbere, kura ikdienu pavada Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC).
Viņas pētnieciskais darbs ir saistīts ar mums neredzamās mikropasaules (cilvēka mikrobioma) izpēti un likumsakarību meklēšanu, lai iespējami tuvākā nākotnē uzlabotu bieži sastopamās slimības – otrā tipa cukura diabēta – terapijas efektivitāti un pacientu dzīves kvalitāti, vēsta LU fonds.
Par to, kāpēc ir svarīgi pētīt otrā tipa cukura diabētu un zarnu mikrobiomu, stāsta I.Elbere:
Otrā tipa cukura diabēts (T2D) ir slimība ar strauji pieaugošu sastopamību – gan dažādu ģenētisko faktoru, gan arī mūsdienu ne tik veselīgā dzīvesveida dēļ. Latvijā ar cukura diabētu slimo vairāk nekā 80 000 iedzīvotāju un ~90% no tiem diagnosticēts tieši T2D.
Šai slimībai raksturīgajam paaugstinātajam cukura līmenim asinīs ir virkne nelabvēlīgu ietekmju uz slimnieka orgāniem un organismu kopumā, kā arī dzīvildzi, līdz ar to ir ļoti būtiski, ka pacienti ievēro ārsta noteikto terapiju.
Viens no galvenajiem medikamentiem, ko mēs Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā pētām, ir metformīns. Tas ir pasaulē visbiežāk lietotais medikaments T2D ārstēšanā, un tam piemīt augsta efektivitāte, kā arī tas nepazemina cukura līmeni asinīs pārāk daudz, turklāt bieži vien veicina arī svara un dažādu ar T2D saistītu papildus slimību riska samazināšanos.
Tomēr vidēji 30% pacientu tiek novērotas ar zarnu trakta darbību saistītas blaknes (nelabums, vēdera sāpes, šķidra vēdera izeja u.c.), kuru dēļ pacienti vairs regulāri nelieto medikamentu vai maina terapiju (uz tādu, kurai bieži vien vairs nav tādas labās papildus ietekmes, kādas ir zināmas metformīnam).
Mikrobioms ir mikroorganismu (baktēriju, vīrusu, sēņu u.c.) un to ģenētiskā materiāla kopums kādā konkrētā lokalizācijā, respektīvi, zarnu mikrobioms ir visi mūsu zarnu traktā mītošie mikroorganismi, kuriem ir būtiska loma dažādu vitālu procesu nodrošināšanā.
Ikvienam, kurš iedomājas, ka tie jau vien tādi sīki “mošķīši” ar mazu nozīmi tikai ir, man gribas atgādināt, ka šobrīd ir zināms, ka dažādu mikroorganismu šūnu skaits, kuri apdzīvo mūsu ķermeni (zarnu traktu, muti, degunu, ādu u.c.) pārsniedz visu šūnu kopskaitu cilvēka organismā (aptuvenā attiecība mikrobioms pret cilvēku ir 1,3:1).
Šobrīd ir zināms, ka mikrobioma sastāvam un “labsajūtai” ir būtiska loma T2D attīstībā, kā arī mikrobioms mijiedarbojas ar dažādiem medikamentiem, ietekmējot to darbības mehānismus, efektivitāti un blaknes.
Šajā kontekstā plaši tiek pētīts arī metformīns, tomēr mūsu izvēlētais longitudinālais (ilgtermiņa jeb vairāku vizīšu) pacientu iesaistes dizains un iesaistīto pacientu grupa sniedz iespēju apskatīt līdz šim nepētītus aspektus un gūt jaunas zināšanas par šo fascinējošo mijiedarbību.
Būtiska loma šo pētījumu realizēšanai ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā esošajai Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzei, kura ciešā sadarbībā ar Latvijas endokrinologiem un ģimenes ārstiem nodrošina T2D pacientu iesaisti un pētījumam vajadzīgo bioloģisko materiālu nodošanu un uzglabāšanu.
Būtiskākais resurss ir jau kopš 2010. gada uzsāktā pacientu kopa OPTIMED, kurā līdz šim ir iesaistījušies vairāk nekā 4 000 otrā tipa cukura diabēta pacientu.
Mūsu pētījuma mērķis ir izpētīt zarnu mikrobioma sastāvu metformīna un citu antidiabētisku medikamentu lietotājiem, lai varētu noteikt potenciālos iemeslus terapijas laikā novērotajām blaknēm.
Šīs zināšanas dotu iespēju pēc tam izstrādāt metodes, ar kurām modificēt zarnu mikrobiomu ar mērķi samazināt blaknes un veicināt pacientu vēlmi pieturēties pie ārsta norādītās terapijas. Kopumā lielais nākotnes mērķis ir veicināt T2D slimnieku dzīves kvalitāti un personalizētu pieeju terapijas izvēlē.
