Kā izvēlēties pirtij piemērotāko malku? Tradīcijas un realitāte 0
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pirts ir īpaša vieta ar savu auru un atmosfēru, kas var gan dziedēt, gan ļaut atpūsties, gan piepildīt ar spēku un enerģiju. Interesanti, ka, sagatavojot malku pirtij, bieži vien tiek ievērotas dažādas tradīcijas.
Ticējumi par pirts malku
Dažādos avotos lasāms, ka pirtij malku sagatavo tikai vīrieši. Malkas ciršanai labākais laiks ir pavasaris, taču tikai līdz brīdim, kad strauji sāk kust sniegs. Protams, der arī ziemas mēnešos cirstā malka. Tāpat ticējumi vēsta, ka vairāk siltuma ir no rīta cirstai malkai, turklāt tā jācērt augošā mēnesī. Savukārt malka, kas cirsta pilnmēnesī, ātri satrun un nenes svētību. Pirts malkai neder apse, pīlādzis, ķirsis, plūškoks un mežrozīte, tāpat koki, kuros iespēris zibens vai kurus izgāzusi vētra. Uzskata, ka šādas malkas izmantošana ir ļauna zīme.
Sendienās par sliktu zīmi uzskatīja, ja malku novietoja uz mājas vai pirts sliekšņa.
Uguns pirtskrāsnī var kalpot arī laika pareģošanai. Ja malka kūp, šņāc un slikti iekuras, laiks kļūs siltāks. Ja malka deg sprakšķot, gaidāms bargāks sals.
Lapu vai skujkoku?
Mūsdienās gan reti tiek ievērotas senās tradīcijas, izņemot to, ka malkai jāspēj dot labu un ilgu karstumu. Šā iemesla dēļ kurināšanai izvēlas koku sugas ar blīvāku koksni, taču to nedaudz sajauc ar koku sugām ar mīkstāku koksni – tā iekurt uguni ir vieglāk.
Uzmanība jāpievērš arī malkas kvalitātei, jo satrunējusi, nekvalitatīva malka karstā pirtstelpā radīs nepatīkamu aromātu, turklāt šādi izgarojumi var kaitēt veselībai. Tāpēc pirtij jāizvēlas svaiga, labi – vismaz divus gadus – žāvēta malka.
Pirtīs visbiežāk ierīko krāsnis, kuras kurina no blakustelpas un akmens krāvums ar atklātu liesmu nesaskartos. Šādos gadījumos svarīgi, lai malka sadegšanas brīdī dotu daudz karstuma, vēlāk veidotos kvēlojošas ogles. Šādam kurināšanas veidam piemērota lapukoku, piemēram, oša, ozola, bērza, alkšņa, malka.
Var izmantot arī skujkoku malku, tomēr jāatceras, ka tajā ir daudz sveķu, kas, nesadegot pilnībā, dūmenī veido kvēpus un darvu. Šāda malka arī visai ātri sadeg, un nepieciešams sagatavot lielākus malkas krājumus.
Bērzs
Tradicionālākā malka pirtij ir bērzs. Pirtskrāsns, kas kurināta ar bērza malku, dod vieglu un veselīgu tvaiku. Sadegot tā arī rada dezinficējošu efektu, īpaši, ja liesma karsē pirtskrāsns akmeņus pa tiešo. Bērza pagales savas īpašības saglabā divus gadus. Protams, var kurināt arī ar ilgāk glabātu malku, taču tās īpašības pasliktinās. Bērza malkai ir liela siltumatdeve – lielāka nekā daudzām citām koku sugām.
Bieži vien uguni iekurina tieši ar bērza tāsi, kurā ir darva, kas sekmē intensīvu degšanu.
Ozols
Ozola malka ir viena no labākajām pirts kurināšanai, lai arī tās cena ir ļoti augsta. Vajag salīdzinoši mazāk ozola pagaļu, lai panāktu to pašu efektu, ko izmantojot citu sugu koksni. Blīvās koksnes struktūras dēļ ozola malka deg ievērojami ilgāk, un siltumatdeve ir lielāka nekā bērza malkai. Izvēloties ozolu, jāņem vērā arī tā vecums. Malka no pārāk veciem kokiem – par to liecina liels gadskārtu skaits stumbrā – nesniegs gaidīto ieguvumu. Tāpat to nesniegs arī malka no pārāk jauniem kokiem.
Liepa
Arī liepas malka ir piemērota pirts kurināšanai. Liepas koksni ir visai grūti aizdedzināt, taču, kad tā uzliesmojusi, deg vienmērīgi un visai intensīvi. Šāda liesma ļauj ātri un vienmērīgi uzkarsēt akmens krāvumu. Starp citu, liepziedu tēja, ko izmanto saaukstēšanās ārstēšanai, stiprākā koncentrācijā ar mazliet medus piedevu derēs arī gara uzmešanai. Šāds gars palīdz ārstēt ne tikai plaušu, bet arī ādas slimības.
Jāņem vērā, ka liepas malku nav ieteicams sagatavot lielākā daudzumā, jo to var glabāt vien divus gadus. Pēc šā laika dziednieciskās īpašības samazinās.
Alksnis
Alkšņa malka ne tikai dod daudz karstuma, bet, sakrauta strēķī, ārējā izskata dēļ pat greznos pirts priekštelpu. Zāģējuma vieta iekrāsojas no koši sarkanas līdz tumšbrūnam tonim. Alkšņa malka ļoti ātri izžūst, un tai nav nepieciešama īpaša žāvēšana. Malkai vislabāk izvēlēties alkšņus, kas auguši pēc iespējas tālāk no ūdenstilpēm, – šādā koksnē ir mazāk mitruma.
Nav ieteicams alkšņa malku glabāt ilgāk par trim gadiem. Šajā laikā malka sadegot dod īpašu, neatkārtojamu aromātu. Melnajās pirtīs savulaik izmantoja tieši alkšņa malku, jo degot tā rada vismazāk kvēpu un izdala daudz karstuma.
Alkšņa malkai ir vēl kāda laba īpašība – degot tā izdala vielas, kas mazina kvēpu pielipšanu skursteņa sieniņām.
Apse
Lai arī pirmajā mirklī apses malka šķiet līdzīga alkšņa malkai un spēj samazināt kvēpu daudzumu dūmvados, tomēr tai ir ļoti maza siltumatdeve. Tāpēc to reti izmanto krāsns kurināšanai mājoklī, kur nu vēl pirtī. Šo malku izmanto kā profilaktisku līdzekli dūmvadu tīrības uzturēšanai.
Augļukoki
Atsevišķu augļukoku malka pēc savām degšanas īpašībām ir līdzīga ozolam. Tāpēc šo vērtīgo malku visbiežāk izmanto ēdienu gatavošanai, piemēram, kūpinot gaļu vai zivis, nevis kurinot pirtskrāsni.
Papele un vītols
Šo koku malku neiesaka izvēlēties pirts kurināšanai. Tā ātri sadeg, nedodot vajadzīgo siltumu. Šādas malkas cena ir salīdzinoši zema, tomēr ieekonomēt neizdosies. Papeles vai vītola malku var izmantot tikai tad, ja nav citas alternatīvas.
Kā glabāt malku
Kad malka sagādāta, sazāģēta un saskaldīta, tā jāglabā no visām pusēm vēdināmā šķūnī, kam ir drošs un plats jumts. Savukārt pats šķūnis jāierīko vietā, kur nekrājas lietusūdens vai pavasarī sniega kušanas ūdens. Ja šķūnis nav ierīkots, malku krauj grēdās un apsedz ar jumta seguma loksnēm vai kādu citu ūdensnecaurlaidīgu materiālu. Zem grēdām noteikti nepieciešami paliktņi, lai malka nesaskartos ar zemi un neuzsūktu no tās mitrumu.
