Kā izvēlēties elektroinstalācijas vadus, lai nenotiktu īssavienojums mājoklī 1
Remontējot mājokli, bieži vien jāmaina kāds elektroinstalācijas posms. Ne vienmēr palīgā tiek aicināts pieredzējis elektriķis. Tirdzniecības vietās nopērkami ļoti dažādi elektroinstalācijas vadi. Svarīgi piedāvājumā neapjukt, jo no pareizas vadu izvēles vistiešākajā veidā atkarīga pašu un mājokļa drošība.
Hamletisks jautājums
Plānojot elektroinstalācijas remontu, vispirms jāsaprot, vai tiešām jāmaina tikai neliels posms vai tomēr paredzēt apjomīgāku darbu. Ir visai liels vilinājums atstāt visu, kā ir, jo elektroinstalācijas nomaiņa nav lēts prieks un ir pietiekami darbietilpīga: būs ne tikai jāmontē instalācija, bet arī jāveic apjomīgi iekšdarbi, īpaši, ja elektrības vadi jāpaslēpj sienā.
Lai arī elektroinstalācija var kalpot ilgi, arī tai ir drošas ekspluatācijas laiks. Kabeļu izolācija mēdz zaudēt elastību, plaisāt, sadrupt. Tas pilnīgi noteikti var kļūt par īssavienojuma un sliktākajā gadījumā par ugunsgrēka cēloni. Arī metāls nav mūžīgs, ar laiku tas oksidējas, īpaši elektroķīmisko procesu rezultātā, kad tajā plūst elektriskā strāva.
Jauda pieaug, vadi paliek
Vēl kāda nianse – arvien vairāk tiek lietotas jaudīgākas elektroierīces. Pieaug elektroinstalācijas slodze, līdz ar to rodas nepieciešamība ierīkot atsevišķus jaudīgākus atzarojumus. Pirms vairākiem gadu desmitiem ierīkotā instalācija tik lielai slodzei nav paredzēta, un pārāk tievi vadi var sākt silt. Viens otrā ieslēgti pagarinātāji un sadalītāji nav tas drošākais problēmas risinājums. Arī vadu mudžeklis uz grīdas neizskatās estētiski un nav droši.
Pilnīgi noteikti elektroinstalācija jāmaina, ja tā padomju gados ierīkota, izmantojot alumīnija vadus. Alumīnijs ir sliktāks vadītājs nekā varš, turklāt to vairāk ietekmē elektroķīmiskie procesi, metāls kļūst trausls, oksidējas. Oksidējas arī varš, taču tā oksīdi labāk vada elektrisko strāvu nekā alumīnija savienojumi. Tāpat vienāda strāvas apjoma vadīšanai alumīnija vadam jābūt pusotras reizes resnākam nekā no vara izgatavotajam. Alumīnijam ir vēl kāda nepatīkama īpašība – pat cieši pievilkti savienojumi ar laiku kļūst vaļīgi, un pie lielas mehāniskās slodzes alumīnijs ar laiku sāk tecēt.
Kabelis vai vads?
Neskaidrības var sagādāt arī apzīmējumi – kabelis un vads. Tikai nezinātājam šie jēdzieni apzīmē vienu un to pašu. Par vadu sauc viendzīslas vai daudzdzīslu vadītāju ar vai bez izolācijas. Turklāt šī izolācija visbiežāk nav paredzēta vada aizsardzībai pret mehāniskiem vai ķīmisku vielu radītiem bojājumiem. Savukārt kabelis ir vairāku izolētu vadītāju kopums, kas apvienots vienā apvalkā, kuram ir vairāk aizsardzības, nevis izolācijas funkcija. Apvalks, piemēram, var būt izgatavots no metāla, plastmasas, stiklšķiedras auduma vai citiem polimēriem. Tam var būt vairākas kārtas. Līdz ar to kabelis paredzēts ekspluatācijai sarežģītākos apstākļos.
Zemapmetuma elektroinstalācijas ierīkošanai ieteicams izmantot tieši kabeļus, jo pastāv iespējamība, ka elektroinstalācijai būs jāiztur mehāniska slodze, paaugstināta temperatūra un ķīmisku savienojumu iedarbība. Savukārt vadus var izmantot savienojumiem elektrosadales skapjos un kārbās, rozešu grupās, kā vadītāju, ja paredzēts ierīkot virsapmetuma instalāciju. Jāņem vērā, ka reizēm vizuāli ir grūti atšķirt kabeļus no vadiem. Tāpēc par tehniskajām īpašībām jāvaicā pārdevējam. Jāpajautā par UV noturību, ja kabeli paredzēts montēt ārā.
Vadu un kabeļu uzbūve
Gan kabeļos, gan vados vadītājs var būt izgatavots no vairākām tievām dzīslām vai vienas resnākas. Pēdējās ir cietākas, un jo lielāks šādu vadu šķērsgriezuma laukums, jo sarežģītāka montāža – vadītāju grūtāk saliekt. Tomēr vadītspējas ziņā tie ir pārāki – starp dzīslām nav iekšējās pretestības. Pie lielākas slodzes vads, kas izgatavots no daudzdzīslu vadītājiem, var sākt silt. Tāpēc slēptai instalācijai noteikti jāizvēlas vadi ar viendzīslas vadītājiem.
Būtisks katra vada raksturlielums ir to vadītāju šķērsgriezuma laukums, kas parasti izteikts kvadrātmilimetros. To, kāda šķērs-griezuma laukuma vads vajadzīgs, nosaka nepieciešamās strāvas stiprums.
Piemēram, maksimālais pieļaujamais strāvas stiprums divdzīslu vadam, kura šķērs-griezuma laukums ir 1 mm2, ir 15 ampēru (A), trīsdzīslu vadam – 14 A, divdzīslu vadam, kura šķērsgriezuma laukums ir 1,5 mm2, ir 18 A, trīsdzīslu vadam – 15 A; divdzīslu vadam, kura šķērsgriezuma laukums ir 2,5 mm2, ir 25 A, trīsdzīslu vadam – 21 ampērs. Tomēr jāņem vērā, ka elektroinstalācija vienmēr jāierīko ar rezervi, lai vadi lielākas slodzes gadījumā nesiltu.
No tā izriet, ka vadi ar šķērsgriezuma laukumu līdz 1 mm2 nav piemēroti mājokļa iekšējās elektroinstalācijas ierīkošanai. Vara vads, kura šķērsgriezuma laukums ir 1,5 mm2, spēj vadīt 10 A lielu strāvu. Tāpēc iekārtas maksimālā slodze, ko tam drīkst pievienot, ir 2,2 kW. Vadus ar šādu šķērsgriezuma laukumu vislabāk lietot, ierīkojot apgaismojumu. Līnijai jābūt aizsargātai ar 10 A automātu.
Vara vada ar šķērsgriezuma laukumu 2,5 mm2 nominālā strāva ir 16 A, līdz ar to pieļaujamā jauda – 3,5 kW. Šos vadus var izmantot pieslēgumiem rozetēm. Rozetes var būt pa vienai vai grupās, taču tajās vienlaikus nedrīkst ieslēgt patērētājus, kuru kopējā jauda pārsniedz 3,5 kW. Līnijai jābūt aizsargātai ar 16 A automātu.
Vara vada ar šķērsgriezuma laukumu 4 mm2 nominālā strāva ir 25 A, līdz ar to pieļaujamā jauda – 5,5 kW. Šos vadus var izmantot atsevišķiem pieslēgumiem, kur nepieciešama lielāka jauda. Piemēram, pieslēdzot elektrisko plīti, elektrisko apkures katlu, gaisa kondicionēšanas iekārtu. Līnijai jābūt aizsargātai ar 25 A automātu.
Līdz ar to, pirms konkrētu vadu un kabeļu izvēles, vislabāk izveidot patērētāju shēmu. Tad būs vieglāk saprast, cik resni vadi jāiegādājas un kāds būs šo vadu garums.
Ja rodas šaubas, ka darbu nepaveiksiet, labāk meklēt sertificēta elektriķa pakalpojumus.
