Kā izvēlēties dabīgu pārtiku, iesaka uztura speciāliste 0
Ikdienā iegādājoties pārtikas produktus, mūsu izvēli nosaka produkta izskats un iepakojums, nereti arī maka biezums vai noskaņojums, taču “Lido” uztura speciāliste Alise Kindzule iesaka pievērst lielāku uzmanību arī produktu dabīgumam. Tas ir īpaši svarīgi, jo liela daļa pārtikas produktu, ko ikdienā iegādājamies, nemaz nesatur tās uzturvielas, kuras vēlamies uzņemt.
Izrādās, ka vidēji 70% pārtikas produktu ir pārstrādāti, rafinēti, attīrīti un citādi apstrādāti, kā rezultātā produkts nesatur tās uzturvielas, ko organismam vajadzētu saņemt. Tieši otrādi – tos pat varētu saukt par veselībai neieteicamiem. Lai arī mūsdienu cilvēkam šāda pārtika ir ērta – ātri un viegli pagatavojama, ir jārēķinās, ka tās uzturvērtība ir neliela, bet produkti satur lielu tauku un cukura daudzumu.
Salīdzinājumā ar 1970. gadu, šobrīd cilvēks dienā uzņem vidēji par 460 kalorijām vairāk uz tauku, rafinēto ogļhidrātu, pievienoto cukuru un saldinātāju bāzes. Produkti tiek pārveidoti (piemēram, daļēji hidrogenētas augu eļļas), porcijas kļūst lielākas, vienlaikus sarūk fiziskā aktivitāte un rezultātā veidojas liekais svars. Mūsu organisms uz šīm negatīvajām ietekmēm reaģē ar dažādām saslimšanām – sirds/asinsvadu slimībām, cukura diabētu, onkoloģiskām saslimšanām, hiperaktivitāti, depresiju, alerģijām, gremošanas trakta un smadzeņu darbības traucējumiem, enerģijas trūkumu un citām – šis saraksts diemžēl ir teju nebeidzams, norāda Alise Kindzule.
Cilvēka organisms ir radīts kvalitatīvas, daudzveidīgas un „dzīvas” pārtikas uzņemšanai. Bieži vien varam apjukt garajos “labo” un “slikto” produktu sarakstos, bet patiesībā viss ir vienkārši. Jāsāk ar to, ka ēdam īstu, uzturvielām bagātu pārtiku, kas satur pēc iespējas mazāk pārtikas piedevu, piemēram, mākslīgu krāsvielu, garšas pastiprinātāju, konservantu. Turklāt tā vietā, lai nebeidzami vairotu uztura bagātinātāju ražotāju industrijas peļņu, ir jāļauj, lai dabīgs uzturs kļūst par mūsu organisma zālēm.
“Dzīva” pārtika ir produkti, kas ir tuvi dabai un minimāli apstrādāti. Tie ir pilngraudu produkti rafinēto produktu vietā, svaigi augļi un dārzeņi industriāli ražoto sulu, mērču un konservu vietā, arī kvalitatīvi gaļas un piena produkti un veselīgas uzkodas bērniem. Šādi produkti pabaro ķermeni un dod pareizos “būvmateriālus” organismam. Tāpat ir vērts izvēlēties vietējos, sezonālos produktus, jo tie ir svaigāki un tiem piemīt labākas garšas nianses.
Šie produkti netiek apstrādāti un gatavoti ilgai un tālai transportēšanai. Ņemot vērā transportēšanas ilgumu, saldēti dārzeņi bieži satur pat lielāku uzturvērtību kā svaigi importētie, jo tie tiek saldēti uzreiz pēc novākšanas. Uztura speciāliste uzskata, ka vietējie produkti daudzos gadījumos ir veselīgāki, jo tiek audzēti un ražoti, balstoties uz kvalitāti, nevis kvantitāti.
Alise Kindzule iesaka ziemā, gaidot nākamo svaigo ražu, centies vairāk ēst tos augļus un dārzeņus, kas dos spēku, enerģiju un pasargās no saslimšanām – ķiplokus, sīpolus, ķirbjus un to sēklas, bietes, dzērvenes.
Noteikti jāatceras vasarā sagatavot krājumus ziemai, saldējot sezonas ogas, zaļumus un dārzeņus. Savukārt ēdot ārpus mājām, uztura speciāliste aicina pievērst uzmanību ēdienu sastāvam – ja tas nav norādīts ēdienkartē vai uz cenu zīmēm, tad nebaidīties un jautāt restorānu, kafejnīcu un bistro darbiniekiem, no kādiem produktiem gatavots ēdiens un kas ir tā sastāvā.
