Gribu paust viedokli! Kā izvēlas respondentus sabiedriskajām aptaujām? 8
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kā tiek izvēlēti respondenti sabiedriskajām aptaujām? Kā izvēlas adreses, uz kurām dodas intervēt? Ko tad, ja cilvēks atkārtoti atsakās piedalīties aptaujā? MARTA L.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka respondentu atlase ir ļoti dažāda. Tas atkarīgs no konkrētās pētījuma metodoloģijas. Reizēm pētījuma pasūtītāji paši iedod potenciālo respondentu sarakstu ar to e-pastu adresēm vai tālruņa numuriem. Arnis Kaktiņš norāda, ka visbiežāk cilvēkiem rodas jautājumi tieši par to, kur iegūts viņu tālruņa numurs.
Ņem vērā
Telefonintervijām diezgan bieži tiek izmantota nejauši sastādītu tālruņa numuru metode.
Dators ģenerē nejaušas 8 ciparu kombinācijas, ko tālāk var izmantot kā tālruņa numurus, uz kuriem zvanīt aptauju vai interviju veicējiem. Tāpēc šādā veidā gadās sazvanīt arī tādus cilvēkus, kas nekad un nekur nav norādījuši savu tālruņa numuru vai nav piekrituši to izmantot pētījumu vai komerciālu piedāvājumu saņemšanai. Interneta aptaujām tiek izmantoti dažādu interneta aptauju dalībnieku paneļi jeb brīvprātīgo respondentu datu bāzes.
Nejaušas vai konkrētas adreses
Tiešo interviju gadījumā biežāk tiek iets uz nejauši izvēlētām adresēm. Proti, ir viena sākuma adrese, un tālāk jau pēc noteiktas procedūras tiek mēģināts uzrunāt, piemēram, katra trešā daudzdzīvokļu nama dzīvokļa vai katras trešās privātmājas iemītnieku. “Ir reizes, kad pētījuma veicēji paši nenosaka respondentu atlases nosacījumus, bet to dara pasūtītājs. Piemēram, nesen kādā starptautiskā pētījumā pasūtītājs atbilstoši starptautiskai metodoloģijai ir atlasījis konkrētas adreses no Latvijas adrešu reģistra, kuru iedzīvotāji jāuzrunā,” klāsta Arnis Kaktiņš.
Ja kādā adresē durvis neviens neatver, saprotams, sarunas nav, intervētājs mēģina turp doties kādā citā laikā. Mēdz būt tā, ka intervētājam jāpapūlas, lai pierunātu kādu personu sniegt interviju, un, protams, gadās, ka tas tā arī neizdodas. Šādās reizēs pie konkrētās adreses atskaitē vienkārši tiek atzīmēts, ka tajā saņemts atteikums. Tas, cik neatlaidīgi intervētājs cenšas panākt, lai intervija notiktu, ir ļoti situatīvi un mēdz būt atkarīgs gan no konkrētajiem indivīdiem, gan no pētījuma. Ir projekti, kuros no pasūtītāja ir strikta prasība tomēr veikt interviju, jo no tā atkarīgi objektīvi pētījuma rezultāti, teic A. Kaktiņš. Taču, saprotams, ka nevienu ar varu nevar piespiest.
Aptaujas neveic, lai kavētu laiku
To, kādā veidā tiek uzrunāti cilvēki: klātienē, telefoniski vai internetā, nosaka pētījuma pasūtītājs vai pētījumu uzņēmumi, vadoties no konkrētās tematikas specifikas.
“Šādas aptaujas vai intervijas netiek veiktas, lai kādam tērētu laiku, bet gan lai iegūtu atgriezenisko saiti un saprastu, kas un kā notiek sabiedrībā. Turklāt jāsaprot, ka šie dati pēcāk parasti tiek izmantoti kaut kādu lēmumu pieņemšanai. Tāpēc jo vairāk uzrunāto atsaucas dalīties viedoklī, jo kvalitatīvāki un ticamāki dati galarezultātā tiek iegūti,” uzsver Arnis Kaktiņš un piebilst, ka sociologi ir pateicīgi ikvienam, kas neatsaka piedalīties dažādos sabiedriskās domas, paradumu vai attieksmes pētījumos.
