Kā izveidot pareizu barotavu. Ieteikumi un aizliegumi 1
Kad tiekamies mežā ar AS Latvijas valsts meži (LVM) Misas iecirkņa vadītāja vietnieku Borisu Filipjonoku, ir iespēja novērtēt mežinieku ieguldīto darbu, lai koki izaugtu. Sekojam Borisa auto, bet ik pa laikam viņš piestāj un norāda uz kādu jaunaudzi – šo stādīju es, viņš saka, bet šīs divas rindas – mans dēls. Un mežs ir kļuvis par viņa zaļo pieminekli – kad meža stādītājs jau sen būs citos medību laukos, par viņa veikumu stāstīs zaļojoši koki. Vērojot, ar kādu lepnumu Boriss stāsta par paša rokām stādītajām jaunaudzēm, tā vien šķiet, ka šis vīrs darīs visu, lai mežu nosargātu. Tāds ir arī mūsu tās dienas uzdevums – apsekot mednieku kluba Žuburs medību platības un konstatēt, kuras barotavas ierīkotas pareizi, bet kuras apdraud jaunos kociņus.
Bet tur tikai krūmi! Kad LVM ieviesa savus nosacījumus mednieku kolektīviem ievērot noteiktas prasības barotavu, sāls laizītavu un medību torņu ierīkošanai, sajūsmas un apsveikumu saucieni no mednieku puses neatskanēja. Vēl jo vairāk tādēļ, ka LVM savas prasības nostiprināja ar papildu vienošanos pie līguma par medību tiesību nomu. Daudziem tas drīzāk likās nevis kā loģisks medību infrastruktūras sakārtošanas process, bet gan kā kārtējais terors no LVM puses, sak, lielais diktē savus noteikumus mazajam, aizbildinoties, ka tā ir sadarbība. Tāpēc ir kolektīvi, kas šo vienošanos atsakās parakstīt, bet tādu nav daudz. Tomēr, kad redzam, kādus briesmu darbus kārs briedis vai alnis var nodarīt stādītam kociņam, nepieciešamība pēc kārtības, kas samazinātu šo draudu, šķiet saprotama un pamatota.
Taču arī mednieku sašutums ir saprotams. Kad pensionārs un mednieks Rihards uzzina, ka viņa ierīkotā barotava, kas atrodas egļu jaunaudzes malā, jāpārvieto vai jālikvidē, viņa neizpratne ir liela, jo pie barotavas sirmais vīrs pavisam nesen ir uzbūvējis labiekārtotu torni. “Bet tur taču aug tikai krūmi!” Rihards taisnojas, jo mazās eglītes viņš par nopietnu koku neuzskata. Barotavu pie šīs jaunaudzes varēs ierīkot ne agrāk kā pēc desmit gadiem, kad lepnais tornis jau būs sabrucis. Šī ziņa vienkāršam medniekam nemaz nav iepriecinoša.
Vizīte medību iecirknī. Boriss Filipjonoks plāno apsekot sešas barotavas, ko savā medību iecirknī ierīkojuši Žubura mednieki. Vizīti medību iecirknī Boriss ir pieteicis, brīdinājis arī vietējos medniekus par žurnāla Medības klātbūtni. Iebildumu nav, tikai uztraukums par to, lai neieraugām kaut ko nepareizi ierīkotu.
Pirmajai barotavai līdzās interesanti ierīkota sāls laizītava, turpat ir tornis. Bet tā atrodas jaunaudzes malā. Un turpat jau arī atrodam dažas apkostas eglītes. Sāls laizītava ir cilvēka auguma celms, kam virsū var uzlikt sāls kluci, savukārt pašā celmā slīpi no augšas uz leju četrās rindās iezāģētas rieviņas. Kā vēlāk skaidro viens no Žubura medniekiem, tas tiek darīts tādēļ, lai lietus laikā sāls, tekot uz leju, vairāk aizķertos stumbrā un dzīvniekiem būtu lielākas iespējas to uzņemt. Vasaras beigās sāls kluča uz staba nav, jo, medniekuprāt, vasarā dzīvniekiem pietiekot visa kā, bet ziemā gan plāno atkal dzīvnieku priekam un labsajūtai piedāvāt sāli.
Pie barotavas ierīkota arī mežacūku spēļmantiņa – piecu litru ūdens pudele ar caurumiem un tajā iebērtu kukurūzu. Pudele piesieta pie barotavas, lai, kad atnāk kārumnieki, tiem bez vakariņām ir arī saldais ēdiens. Boriss GPS nofiksē barotavas atrašanās vietu, bet vēl lēmumu par tās pārvietošanu vai atstāšanu nepieņem. Jāizvērtē visi apstākļi.
Otra barotava atrodas stigas malā. Vienā pusē pieaudzis mežs, otrā – jau krietni liela jaunaudze, kuru gardēži pārnadži neapdraud. Šeit nav kur piekasīties. Tikai jāpapriecājas par sakārtoto medību infrastruktūru – barotava, sāls laizītava, spēļmantiņa cūkām, arī tornītis, kas ierīkots tā, ka netraucē grāvju pļaušanu. Pa ceļam uz barotavu gar stigu dzinējmedību vajadzībām ierīkoti stāvtornīši, kas ļauj veikt drošāku šāvienu uz leju un vienlaikus labāk pārredzēt šaušanas sektorus. Šajā vietā LVM pret medību tiesību lietotāju nav nekādu pretenziju – viss pareizi, sakopti un nav pretrunā ar mežkopju prioritātēm.
Arī par trešo apmeklēto barotavu pretenziju nav, tikai pārsteidz netālu no medību tornīša ierīkotās trepes, kas stāvus sasistas starp diviem kokiem un ir vismaz 15 metru augstas. No tādas kanceles var redzēt pāri priežu galiem, taču spriežam, ka tādā augstumā kāpt bailes nebūtu tikai elektriķiem. Lēšam, ka tās bijušas vecās trepes, kas palikušas novārtā un aizstātas ar jaunu torni. Kāpt nemaz nemēģinām – drošības apsvērumu dēļ.
Jau pa gabalu var redzēt, ka ceturtā apsekojamā barotava ierīkota priežu jaunaudzītes malā – uzslieta šķūņveida celtne, kur izbērt graudus un ielikt sienu redelēs. Šajā barotavā izbērti arī graudi, bet ir skaidrs, ka dzīvniekiem šī vieta īpaši nepatīk un ēdmaņa jau ilgāku laiku stāv neaiztikta. Tomēr turpat netālu no izbērtajiem graudiem atrodami apkosti kociņi, kas gan turpina augt, bet ne tā, kā vajadzētu. Barotavas atrašanās vietu piefiksējam un dodamies tālāk.
Nākamā barotava ir tukša un pamesta – tur sen nekas nav bērts un arī dzīvnieki to nav apmeklējuši. Lai gan pati barotava ierīkota pieaugušā mežā, tomēr nepilnus 100 metrus tālāk atrodas jaunaudze. Arī lielais mežs iestigots un apzīmēti ekoloģiskie koki, kas nozīmē, ka drīz te cirtīs mežu un veidos jaunu koku audzi, tātad apmeklētas barotavas klātbūtne radīs risku jaunajiem kociņiem.
Pie vēl vienas barotavas atrodam kādu interesantu risinājumu efektīvas sāls laizītavas ierīkošanai. Uz apzāģēta cilvēka krūšu augstuma celma ar naglu ir piestiprināts plastmasas spainītis ar caurumu vidū. Spainītī ieliek sāls kluci, no kura tas nevar ne nošļūkt, ne arī izkrist. Lietum līstot, ūdens sakrājas spainītī un veicina sāls kušanu. Pa caurumu spaiņa dibenā izkusušais sāls vienmērīgi notek gar celma stumbru uz leju. To, ka šāda parikte ir populāra, pierāda dzīvnieku atstātās pēdas.
Stāsta otra puse. No LVM viedokļa viss ir skaidrs – meža dzīvnieku koncentrācija nodara postījumus stādītajām jaunaudzēm – un šie zaudējumi nav nemaz tik mazi, ja parēķina kaut vai to, cik maksā viens stādiņš un viena hektāra meža iestādīšana, pēc tam kopšana un uzraudzīšana. Bet ir arī otra puse – mednieku ikdiena un vajadzība pielāgoties jaunajām prasībām.
Līdz šim mednieki barotavas izveidoja, nevis ņemot vērā mežsaimniecības prioritātes, bet gan to, kā labāk barotavai piekļūt – vai ir ceļš, taciņa, vai var ērti pievest barību, jo nav jēgas tērēt spēku un enerģiju, ziemā ar ragavām velkot barību vairākus kilometrus. Barotavas veido izcirtumos ne tikai malā, bet arī pa vidu, lai maksimāli tālu būtu pārredzama apkārtne. Un šī ir arī jaunaudzes galvenā prioritāte. Alnis mežā starp divām priedēm pabāž galvu un medniekam ir grūti veikt šāvienu skaidri redzamā mērķī. Toties izcirtumā vai jaunaudzē šādu problēmu nav vai to ir krietni mazāk. Arī jaunaudzes malā ir vairāk gaismas un var medīt ilgāk salīdzinājumā ar barotavu, kas izveidota meža vidū. Ņemot vērā arī samērā aktīvo mežizstrādi, ir situācijas, kad, ievērojot visus barotavu ierīkošanas nosacījumus, vienkārši nav iespējas medību iecirknī izvietot barotavas. Mednieki sūdzas par to, ka ir situācijas, kad, pirmkārt, mežsaimniecības dēļ ir sabojāti ceļi ar meža tehniku un piekļūšana pie barotavām vairs nav tik vienkārša, un, otrkārt, ģeogrāfiski nav vietas, kur barotavu izvietot. Dažs labs vēl nosmej, ka, iespējams, vieta ir, bet barību ievest var tikai ar helikopteru.
Kā noteikt, vai barotava ir stacionāra? LVM meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks skaidro, ka sākotnēji bijusi doma radīt termina stacionāra barotava definīciju ar viegli mērāmiem un skaidriem parametriem, taču nācies secināt, ka to būs grūti izdarīt. Tādēļ vienojušies, ka jau esošās barotavas izvērtēs, ņemot vērā katru konkrēto gadījumu uz vietas. “Ja barotavas izveidē ir ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi un tās pārvietošanai ir nepieciešama tehnika, kā arī veicama barotavas demontāža, tad to var uzskatīt par stacionāru. Divsimt litru muca ar trim kājām gan nebūs stacionāra barotava,” tā skaidro Guntis Ščepaniks. Nojumes veida barotava, kuras izveidē ir ieguldīts pamatīgs darbs un līdzekļi, turklāt pati būve nav maza, ir uzskatāma par stacionāru, jo bez tehnikas šādu celtni pārvietot nav iespējams.
Guntis Ščepaniks arī uzsver, ka nosacījumi vienādi tiek piemēroti visā Latvijā neatkarīgi no dzīvnieku blīvuma, jo tas esot mainīgs rādītājs. Par šādu pieeju vienojušies ar medniekus pārstāvošām organizācijām, lai izslēgtu dažādas interpretācijas. Ja LVM speciālisti konstatē, ka barotava ierīkota tur, kur tā nedrīkst būt, tā būtu likvidējama vai pārvietojama pat tad, ja mednieki apņemas konkrētajā vietā dzīvniekus vairs nepiebarot. “No administratīvā viedokļa mums būs ļoti grūti izsekot, vai mednieki atkal barotavā neieber graudus, tādēļ lūdzam barotavu likvidēt,” skaidro Guntis Ščepaniks.
Nav viennozīmīgu situāciju. Tāpat kā dzīvē, arī šajā jautājumā nav vienas atbildes visām situācijām. Boriss Filipjonoks ir ieguldījis milzu darbu, lai kociņus mežā sastādītu, un seko to augšanai kā savam acuraugam. Ja kociņus apkož briedis, tās Borisam jau ir īstas sirdssāpes. Pensionāram Rihardam daļa niecīgās pensijas iztērēta barotavas un torņa ierīkošanai, un vai kāda skāde jaunaudzei radīsies no tā, ka vecais vīrs reizi mēnesī aiznes spainīti ar graudiem, lai pāris vakarus pavaktētu mežacūkas? Un taisnība arī tiem, kas saka – kāda starpība, vai barotava no jaunaudzes atrodas 100 vai 85 metrus, jo piecpadsmit metri no aļņa skatpunkta nav nekas. Tikpat liela taisnība ir arī medību infrastruktūras ierīkošanas nosacījumu izstrādātājiem, kas uzsver, ka stādītajiem kociņiem ir jādod iespēja izstiepties pietiekami gariem, lai to galotnes dzīvnieki neapkostu. Kur un kā starp šīm visām pusēm atrast kopsaucēju, grūti pateikt, bet laiks rādīs, vai jaunaudžu postījumi samazināsies, dzīvē ieviešot jaunos, LVM izstrādātos nosacījumus.
Barotavu ierīkošanas nosacījumi
Pēc klasifikācijas iedalāmas divās grupās:
dzīvnieku barotava, kuras pārvietošana ir iespējama,
stacionāra dzīvnieku barotava, kuras pārvietošana nav iespējama.
Jaunu barotavu ierīkošana:
veicama vidēja vecuma un briestaudzēs,
plānojama, lai neveicinātu dzīvnieku koncentrēšanos,
veicama ūdens tuvumā.
Aizliegts ierīkot:
tuvāk par 100 metriem no priežu un egļu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 5 metru augstumu, kā arī tajās,
tuvāk par 100 metriem no apšu jaunaudzēm, kas nav sasniegušas 10 metru augstumu, kā arī tajās,
uz meža autoceļiem, uz apgriešanās laukumiem, nobrauktuvju galos, uz grāvju atbērtnēm, grāvjos un uz stigām,
barotavas konstrukciju stiprinot pie augošu koku stumbriem un bojājot tos.
Uz stacionārām barotavām, kas ierīkotas līdz nosacījumu spēkā stāšanās brīdim, neattiecas pirmie divi nosacījumi.
Pēc barotavas ierīkošanas 10 darba dienu laikā jāinformē LVM par atrašanās vietu un barotavas tipu.
Sāls laizītavas aizliegts ierīkot uz augošiem kokiem, kas resnāki par 10 cm 1,3 metru augstumā, izņemot gadījumus, kad koki ir iegādāti medību infrastruktūras vajadzībām,
sāls laizītavas pie stacionārām barotavām līdz 10 metru rādiusam drīkst atrasties bez papildu ierobežojumiem,
atsevišķi no stacionārām barotavām tās aizliegts ierīkot priežu un egļu jaunaudzēs, kas nav sasniegušas 5 metru augstumu, un apšu jaunaudzēs, kas nav sasniegušas 10 metru augstumu, kā arī tuvāk par 100 metriem no tām.
Dzīvnieku barotavas, kas neatbilst nosacījumiem (izņemot stacionārās), jālikvidē vai jāpārceļ.
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
