Kā izvairīties no nevēlamajiem mikotoksīniem skābbarībā 0
Skābbarības gatavošanā un fermentācijas procesā jāievēro daudzi nosacījumi, lai tā būtu kvalitatīva. Dažreiz saimnieki nepievērš pietiekamu uzmanību skābbarības piesārņojumam ar mikotoksīniem (sēņu vielmaiņas produktiem).
Skābbarības gatavošanas mērķis ir pēc iespējas vairāk saglabāt zāles masas barības vērtību. Skābbarības fermentācija noris anaerobos apstākļos. Skābbarībā ir laba vide, kur attīstīties nevēlamām sēnēm. Ir tādas sēnes, kurām skābeklis ir nepieciešams, piemēram, Fusurum ģints sēnes. Ja skābbarībai būs piekļuvis skābeklis, vide kļūs piemērota nevēlamām sēnēm. Ir arī tādas sēņu ģintis, kas spēj augt un attīstīties vidē ar zemu skābekļa koncentrāciju, piemēram, Alternaria un Cladosporium. Nozīmīga loma skābbarības gatavošanā ir arī vides pH. Vairākums sēņu labi jūtas vidē no pH 3 līdz 8. Aspergillus flavus labi pārcieš un attīstās siltos un sausos apstākļos, kas palielina teritoriālo platību, kurā sastopama šī suga.
Skābbarība var inficēties ar mikotoksīnus veidojošām sēnēm pirms zālaugu nopļaušanas un pēc zālaugu nopļaušanas.
Izraisa caurejas, samazina izslaukumu
Alfatoksīnu grupa ir sevišķi bīstama, mutagēna un kancerogēna. Alfatoksīni sīkāk iedalās atkarībā no sēnes, kas tos producē. Alfatoksīnus B1 un B2 producē Aspergillus flavus, bet A. Parasiticus producē gan šos alfatoksīnus, gan arī G1 un G2.
DON ir viens no visbiežāk sastopamajiem mikotoksīniem ne tikai skābbarībā, bet arī citos barības līdzekļos. Šī toksīna klātbūtne būtu jāmeklē, ja dzīvniekiem rodas caurejas, gremošanas trakta darbības traucējumi. Salīdzinot barības devu, kurā bija 2,6 µg/kg un 6,5 µg/kg mikotoksīnu, konstatēts, ka govis, kas uzņēma lielāko mikotoksīnu daudzumu, diennaktī deva par 1,4 kg mazāk piena. Sarēķinot šādu neiegūto piena daudzumu, piemēram, uz 100 slaucamajām govīm, sanāk 140 kg diennaktī, bet mēnesī jaut tās ir aptuveni 4 tonnas neiegūta piena.
Mikotoksīns T-2 tiek novērots retāk, taču arī šis toksīns ir pietiekami bīstams. Zinātnieku novērojumi liecina, ka tas ietekmē olbaltumvielu sintēzi, kas nodrošina organisma imunitāti.
Zearalenons pēc savas ķīmiskās struktūras ir līdzīgs estrogēnam, līdz ar to var izraisīt dažādas izmaiņas dzīvnieka organismā. Šī mikotoksīna producenti galvenokārt sastopami augsnē un uz kviešiem.
Mikotoksīni ir sastopami visu veidu skābbarībā. Saskaņā ar Nīderlandes zinātnieku pētījumiem, piemēram, DON kukurūzas skābbarībā konstatēts ar vidējo 854 µg/kg, bet kviešu skābbarībā tā vidējā koncentrācija bija 621 µg/kg. Zearalenona koncentrācija attiecīgi bija 174 un 93 µg/kg. Lai arī šajā pētījumā netika konstatēta mikotoksīnu ietekme uz patērētāju, tomēr jācenšas izvairīties no šādiem riskiem.
Arī Izraēlas pētnieki, analizējot skābbarības paraugus, konstatēja tajos vairāk nekā 20 mikotoksīnu. Skābbarībā tika konstatēta augsta fumārskābes koncentrācija, kas, tālāk nokļūstot govs organismā, var izraisīt nopietnas veselības problēmas.
Siltums un mitrums veicina attīstību
Dažādās valstīs mikotoksīnu daudzums skābbarībā atšķiras pa gadiem, kas skaidrojams ar meteoroloģiskajiem apstākļiem konkrētajā skābbarības gatavošanas sezonā. Silts un mitrs laiks ir labvēlīgs sēņu augšanai un attīstībai, līdz ar to siltās un mitrās sezonās palielinās risks, ka skābbarībā būs sastopami mikotoksīni.
No mikotoksīniem zaudējumus cieš gan saimnieks, gan patērētājs, kurš uzturā lieto piena produktus, kuros ir mikotoksīni. Saimnieks cieš zaudējumus tāpēc, ka samazinās dzīvnieka produktivitāte – krītas izslaukums, iespējams, nepieciešama govs ārstēšana, neiestājas grūsnība vai notiek aborti.
Mikotoksīni samazina arī proteīnu izmantošanas efektivitāti govs organismā. Ārēji novērtējot dzīvnieka slimības simptomus, ir grūti konstatēt, ka tos izraisījuši tieši mikotoksīni, jo, piemēram, caureju var izraisīt arī citi faktori. Šī iemesla dēļ var gadīties, ka saimnieks ārstē dzīvnieku, bet, nepievēršot uzmanību mikotoksīnu riskam, turpina izēdināt skābbarību, kas tos satur, līdz ar to ārstēšana nedod uzlabojumus. Palielināts risks saslimt ar mikotoksīnu izraisītajām saslimšanām ir govīm, kurām imunitāte ir pavājināta, piemēram, laktācijas sākumā vai tad, ja ir kāda cita saslimšana.
Patērētājs arī var saslimt, ja mikotoksīni nokļūst pienā un tā pārstrādes produktos. Jau daudzus gadus mikotoksīnu pieļaujamo koncentrāciju dažādos produktos Eiropas Savienībā nosaka likumdošana un šie rādītāji tiek kontrolēti, lielāks risks ir mazāk attīstītajās valstīs, kur pārtikas produktu drošība nav tik augstā līmenī.
Ieteikumi skābbarības sagatavošanā
Ir svarīgi govīm neizēdināt barības līdzekļus, uz kuriem redzamas sēņu kolonijas vai jūtama to specifiskā smarža. Ja skaidri vēlas zināt skābbarības kvalitāti saistībā ar mikotoksīniem, var veikt analīzes laboratorijā.Mikotoksīnu infekciju risku var samazināt, pareizi sagatavojot skābbarību. Skābbarība jāgatavo tad, kad zālaugi ir sausi – nesen nav bijis lietus vai rasa –, jo ūdens palīdz izplatīties sēnēm.
Infekcijas risks pastāv, ja zālaugu masa ir liela un sākusi veldrēties, tad vietās, kas atrodas tuvāk augsnei, ir piemēroti apstākļi sēņu attīstībai. Novācot šādus zālaugus, sēnes tiek pārnestas uz kopējo skābbarības tvertni un labvēlīgos apstākļos strauji sāk vairoties, inficējot pārējo skābbarību.
Zālaugus nevajadzētu pļaut pārāk zemu, tādējādi izvairoties no augsnes piemaisījumiem, kuros sastopamas dažādas sēnes. Arī pats gatavošanas process jāveic pareizi un ātri. Zālaugiem jābūt labi nopresētiem, nedrīkst palikt gaisa kabatas. Skābbarības bedrei pirms piepildīšanas jābūt iztīrītai, tās apkārtnei jābūt sausai un tīrai, lai, ievedot skābbarību bedrē, netiktu ienesta arī augsne. Bedre jāpiepilda pēc iespējas ātrāk un hermētiski jānoslēdz. Gatavojot skābbarību gan bedrēs, gan citos veidos, pēc tās hermetizēšanas jānodrošina pastāvīgs hermētiskums – plēvi nedrīkst saplēst. Ja plēvē rodas plīsumi, tie pēc iespējas ātrāk jāaizlīmē.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
