Arvien biežāk apstiprinās jauni saslimšanas gadījumi. Tendence liecina, ka infekcija šomēnes uzņem apgriezienus. Kā izvairīties?

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

Lasīt citas ziņas

Gripas ierosinātājs ir vīruss, kas no citiem atšķiras ar savu mainīgo dabu. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kas katru gadu ir citādā kombinācijā. Ja vīruss nokļūst cilvēka organismā, izveidojas antivielas pret šiem antigēniem. Jo drīzāk imūnsistēma reaģē, jo ātrāk izveidojas imunitāte. Antivielas, kas iegūtas iepriekšējā sezonā, nav efektīvas pret nākamo gripas vīrusu, tāpēc saslimstam atkal.

Gripas infekcijas avots ir slimais cilvēks. Kad vājnieks klepo, runā vai šķauda, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur vīrusus augstā koncentrācijā. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās tie var izplatīties pat sešu metru attālumā. Veselie inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur šos vīrusus, vai lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus, uz kuriem tie nonākuši.

VIDEO. Slēpošanas kūrorta viesi neapdomīgi filmē un pienāk bīstami tuvu lielam lācim

Brīvdienu pusdienās – sildošs un sulīgs sacepums! Knifi, lai tas izdotos vienmēr

Šīs slepkavības veiktas ar Putina atļauju! ASV izlūkdienests daļēji atslepeno ziņojumu par Krievijas diktatora oponentu slepkavībām ārvalstīs

Lai izvairītos no saslimšanas un iespējamām komplikācijām, bieži jāmazgā rokas, bez vajadzības nav jāpieskaras acīm, degunam vai mutei. Risks palielinās, uzturoties vienā telpā ar slimnieku.

Profilaksei uzturā jālieto pēc iespējas vairāk šķidruma: zāļu tējas, augļu sulas, minerālūdens, bet ēdienkartē jāiekļauj produkti, kas satur fitokomponentus – bioķīmiskus savienojumus, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem. Šīs vielas ir svaigos kāpostos, ķiplokos, lociņos, citrusaugļos, jāņogās. Imūnsistēmu stimulē skābpiena produkti. Nozīmīga loma ir C vitamīnam, ko satur kivi, mežrozīšu augļi, kāposti, saldie pipari, citrusaugļi…

Antiseptiska un temperatūru pazeminoša iedarbība ir dzērvenēm, turklāt tajās esošās vielas saglabājas arī sulā un žāvētās vai sasaldētās ogās.

Antibakteriāla iedarbība un prebiotiskas īpašības ir medum. Tas paaugstina organisma pretestības spējas pret jebkuru ārējās vides ietekmi, tajā skaitā vīrusu infekcijām. Tādēļ medus ir īpaši labs elpceļu un saaukstēšanās slimību profilaksei un ārstēšanai. To var lietot arī izšķīdinātu pienā vai tējā, bet nekādā gadījumā nedrīkst karsēt vairāk par 40 °C, jo tad zūd vērtīgās īpašības.

Saaukstēšanās slimību profilaksei izcils līdzeklis ir veselas vai maltas dzērvenes ar medu vienādās daļās – pa ēdamkarotei vairākas reizes dienā.