Kā iztīrīt piemājas dīķi 0
“Manā īpašumā ir 10 x 30 metru liels dīķis. Dziļums – aptuveni divi metri. Vasarās tas stipri aizaug gan ar ūdenszālēm, gan meldriem. To nav iespējams nolaist. Kā labāk dīķi iztīrīt, turklāt tā, lai neciestu tajā mītošās zivis?” JĀNIS Vietalvā
Jūlijā jāpļauj divreiz
Vienīgā iespēja ir pārāk bagātīgo augāju pļaut. Jācenšas augus nopļaut pēc iespējas tuvāk ūdenstilpes dibenam. Lielākās saimniecībās to paveic ar speciālu pļaujmašīnu, bet mazākiem dīķiem var izmantot niedru pļaujmašīnas, kas darbināmas no laivas. Tādas var iegādāties specializētās tirdzniecības vietās, taču ierīces maksā, sākot no nepilniem 2000 eiro. Ir modeļi, ko darbina ar elektromotoru, un tādi, kurus darbina iekšdedzes dzinējs.
Ja niedres un citus ūdensaugus vairākas reizes nopļauj, to veģetācija apstājas. Piemēram, jūlijā vien būtu jāpļauj divas reizes. Pilnībā izvākt no ūdens visus nopļautos augus nav vajadzīgs. Pietiks, ja izvāks lielumu. Augi sadaloties radīs barības vielas un dzīvotni ūdens sīkbūtnēm, kuras pēc tam izmantos zivis. Savukārt pārlieku lielas masas pūšana samazinās skābekļa daudzumu ūdenī.
Kārts ar ķēdi
Ja dīķis nav liels un specializētās iekārtas iegāde ir par dārgu, var kārts galā piestiprināt smagu ķēdi, iebraukt dīķī ar laivu un, mēģinot augus uztīt uz ķēdes, tos izraustīt. Kad vējš izrautos augus piepūtīs pie krasta, tos ar grābekļiem izvelk. Tas ir smags darbs un atmaksāsies vien nelielā dīķītī.
Jāņem vērā – pļaujot niedru un skalbju augšanu var tikai ierobežot. Pilnībā no tām atbrīvoties nevar. Šiem augiem nepieciešams, lai veidotos augu virsūdens daļa, saknenis viens nespēj nodrošināt auga izdzīvošanu, un augājs kļūst retāks.
Interesanti, ka elodeju audzes ar pļaušanu grūti apkarot. Šie augi veido savdabīgu paklāju grunts tuvumā un tikai atsevišķās vietās sasniedz ūdens virsu. Šajā situācijā efektīvākais veids ir augāja izraustīšana.
Dzīvās pļaujmašīnas
Augāju var samazināt arī ar zivju palīdzību, pavasarī dīķī ielaižot balto amūru vai platpieru mazuļus. Platpierim labāk garšo mīkstie, baltajam amūram – cietie ūdensaugi. Taču elodeja negaršo nevienai no šīm sugām, tās to vien nedaudz izrausta.
Taču mazā dīķī, īpaši ja tajā jau mīt zivis, daudz mazuļu ielaist nevar. Jāatceras, ka normāla zivju biezība ir 200–250 kg uz hektāru. Tad zivīm tiek nodrošināta dabīgā barības bāze. Ja zivju vairāk, barības pietrūks, un būs jāsāk zivis piebarot, vai arī apstāsies to augšana. Ja dīķī barības bāze ir vāja, protams, arī 250 kg zivju uz hektāru var būt par daudz. Tas nozīmē, ka 10 x 30 metru lielā dīķī pieļaujamais zivju svars ir ap 80 kilogramu. Jāņem vērā, ka tur jau kādas zivis dzīvo.
Ja biezība ir tonna un vairāk uz hektāru, tad jārisina arī ekoloģiskas problēmas, jo zivis radīs pārāk lielu piesārņojumu, ar ko dīķa ekosistēma pati netiks galā.
Gan baltais amūrs, gan platpieris labi sadzīvo ar citām zivīm un, piemēram, apēdot zāli, spēj radīt labvēlīgākus dzīves apstākļus karpām. Protams, abas zivis ir lietojamas uzturā.
Konsultējis zivaudzētavas Purviņi īpašnieks Ojārs Daubers
