Negadījumu patiesie iemesli 0
Valsts tiesu ekspertīžu biroja tehnisko ekspertīžu departamenta direktora vietnieks un tiesu eksperts Jānis Dundurs uzsver, ka jāņem vērā automobiļa bojājuma pakāpe pirms negadījuma. Ja tas iebraucis ūdenī, tad, iespējams, pirms tam jau ir apgāzies vai tam ir kāds bojājums. “Mašīna var būt tik ļoti deformēta, ka no tās izkļūt nemaz nav iespējams,” pieļauj speciālists. “Ļoti bieži negadījumos, kad automašīna nobrauc no ceļa un apveļas, pasažieri nav piesprādzējušies. Tādā gadījumā var gūt smagas traumas un zaudēt samaņu, un tālāko rīcību kontrolēt vairs nav iespējams.”
Eksperts norāda, ka Latvijā ir ļoti maz satiksmes negadījumu, kas saistīti ar ūdeni, turklāt tie netiek padziļināti pētīti. Elementāras sadursmes patiesais iemesls var būt blakusapstākļi, piemēram, neredzamas ceļa zīmes, nekvalitatīvs ceļa segums, redzamībai traucējoši krūmi.
Pie vainas ātrums
Ceļu satiksmes negadījumus lielākoties saista ar atļautā ātruma pārsniegšanu vai arī ar apstākļiem nepiemērota ātruma izvēli. “Aptuveni 40 procentos no visiem satiksmes negadījumiem iemesls ir ātrums,” apstiprina Valsts policijas satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja vadītāja Vineta Mistre. Negadījumi mēdz notikt, automašīnai manevrējot, apdzenot citu transportlīdzekli vai veicot kreiso pagriezienu. Aptuveni trešdaļa no satiksmes negadījumos bojāgājušajiem ir gājēji: vai nu gājējs uz ceļa atrodas bez gaismu atstarojošiem elementiem, vai šķērso brauktuvi neatļautā vietā.
“Jāmin arī ceļu infrastruktūra, proti, pretēja virziena braukšanas joslas netiek atdalītas. Ja vadītājs nogurst, aizdomājas vai iemieg un iebrauc pretējā braukšanas joslā, notiek frontāla sadursme ar smagām sekām. Tā kā daudz negadījumu notiek apgaismotās un apdzīvotās vietās, var secināt, ka apgaismojums nav pietiekams. Gājēju pārejām un ceļu apzīmējumiem ir jābūt labāk redzamiem,” uzskata Vineta Mistre.
Karstā laikā – neuzmanīgāki
Auto iekļūstot ūdenī, ir grūti konstatēt negadījuma apstākļus. “Lielākoties, mašīnai grimstot, cilvēkiem neizdodas izglābties, tādēļ grūti pateikt, vai vadītājs miris jau pirms negadījuma, trieciena rezultātā vai noslīkstot,” teic Valsts policijas pārstāve. “Ar ātrumu saistīti negadījumi ir ikdiena, turpretī šādi negadījumi, kad transportlīdzeklis iekļūst ūdenī, notiek reti.” Vainojams var būt alkohola reibums, kas iet roku rokā ar atļautā ātruma un ceļu zīmju neievērošanu un nepareizu manevru veikšanu, kā arī citi apstākļi.
Satiksmes negadījumi ir saistāmi arī ar gadalaiku maiņu. Rudens un ziemas periodos problēmas rada apledojušas brauktuves, gājēji bez atstarojošiem elementiem. Savukārt siltajā laikā vadītāji mēdz pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Statistikas dati apstiprina, ka pavasara mēnešos satiksmes negadījumi notiek retāk nekā vasarā. Karstais laiks ietekmē uzvedību – vadītājs ir noguris, neuzmanīgs – tie ir faktori, kas veicina negadījumus.
Bojāgājušo skaita ziņā šogad situācija ir līdzīga kā pērn: līdz šim fiksēti 63 satiksmes negadījumos bojāgājušie, pērn šajā periodā – 67*.
*Dati par pirmo pusgadu.
