“Izdzer pudeli vai pat divas katru vakaru!” Kā izkļūt no dzērāju valsts negoda? 42
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvija joprojām izceļas ar alkohola lielo patēriņu – Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) konstatējis, ka Latvija ir viena no dažām valstīm Eiropā, kur pēdējos desmit gados alkohola patēriņš ir pieaudzis.
Lai gan pēdējos divos gados vērojams neliels samazinājums, patēriņš joprojām esot augsts. Tas rada būtiskas problēmas sabiedrības veselībai.
Lai izkļūtu no dzērāju valsts negoda, Veselības ministrija (VM) tautas apspriešanai līdz jūlija beigām ir nodevusi priekšlikumus likumu grozījumiem, rosinot samazināt grādīgo dzērienu tirdzniecības laiku (ne vairs no plkst. 8 līdz 22, bet gan no plkst. 10 līdz 20), kā arī cenu un atlaižu reklāmām pielikt punktu.
Tās grasās aizliegt preses izdevumos, kinoteātros, interneta vietnēs, arī pastkastēs nedrīkstēs mest reklāmu lapas ar grādīgo dzērienu cenu atlaidēm, kā arī sūtīt šādas reklāmas pa pastu. Ieteikti arī citi likuma grozījumi par norādēm uz dzērienu etiķetēm.
Cenu spēle nemudinot pirkt grādīgos
Priekšlikumus apspriedusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) kopā ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. LTA prezidents Henriks Danusēvičs: “Mēs atbalstām to, ka nepieciešams tirdzniecības vietās izvietot papildu informāciju par alkohola iegādes aizliegumu nepilngadīgajiem. Ir kopēja vienošanās Eiropas Savienībā uzlabot marķējumu uz alkoholisko dzērienu pudelēm.
Atsevišķi marķējumu veidi, kas tiks ieviesti papildus, jau ir saskaņoti. Piemēram, informācija par alkohola kaitīgumu grūtniecēm. Pakāpeniski industrija ir gatava pāriet uz marķējumu, kurā tiks iekļautas alkohola kalorijas.
Bet mēs uzskatām, ka ierobežot informāciju interneta vidē nevajadzētu, jo cilvēki izmanto interneta veikalus, un likumā jau šobrīd ir noteikts, ka informācijas izvietošana veikalā ir atļauta. Interneta vietne ir pielīdzināma veikalam ar tādiem pašiem skaidriem noteikumiem kā līdz šim.
Nepamatoti ierobežotas ir arī cenu akcijas, kas ir saistītas ar alkoholu, jo, mūsuprāt, alkohola nodaļā ieiet cilvēks, kurš ir gatavs to nopirkt. Šī cenu spēle nav mudinājums iepirkties, bet tā ir iespēja izvēlēties nevis to alkoholisko dzērienu, ko parasti lieto attiecīgās reizēs, bet citu.
Tā ir konkurences cīņa. Ja cilvēks vēlas nopirkt, piemēram, šampanieti, tad neviens nevar liegt to iegādāties lētāk.”
Danusēvičs uzskata, ka ministrijas prioritātei vajadzētu būt alkohola saprātīgas lietošanas propagandai, nevis dažādiem ierobežojumiem: “Nevar ierobežot to cilvēku iespējas iegādāties legālu alkoholu, kuri to lieto saprātīgi un iegādājas pareizajā laikā un vietā.”
Lietuvieši brauc uz Latviju
Savukārt Veselības ministrija uzskata, ka alkohola tirdzniecības laika ierobežojums varētu dot efektu, jo to pierādot Lietuvas piemērs, kur šādā veidā esot izdevies samazināt alkohola patēriņu.
Arī SPKC veiktā aptauja, kurā piedalījās 1989 respondenti laika posmā no 2020. gada 24. augusta līdz 31. decembrim, rāda, ka Lietuvā, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, ir vislielākais alkohola patēriņa kritums.
Taču Danusevičs tam nepiekrīt, jo reālajā dzīvē notiekot kas cits – alkohola tirdzniecības laika ierobežojums Lietuvā esot novedis pie tā, ka kaimiņvalsts iedzīvotāji naski iegādājoties alkoholiskos dzērienus Latvijā: “Mēs redzam būtisku alkohola noieta pieaugumu, pat par 20–30 procentiem, pēc tam kad Lietuvā ieviesa darba laika ierobežojumu alkohola iegādei.”
Cik kaloriju pudelē?
ES normatīvie akti jau patlaban atļauj katrai dalībvalstij noteikt stingrākas prasības alkoholisko dzērienu marķējumam, proti, iekļaujot tajā alkoholiskā dzēriena sastāvdaļas un uzturvērtību.
Ieraugot kaloriju daudzumu, iespējams, vienam otram pircējam tas būtu vērā ņemams iemesls, lai viskija vai vīna pudele paliktu veikala plauktā.
Šī prasība jau ieviesta Čehijā, Vācijā, Īrijā, Grieķijā, Horvātijā, Lietuvā, Luksemburgā, Ungārijā, Austrijā, Portugālē, Rumānijā, Somijā un pat Krievijā.
Sanita Lazdiņa, VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte, aizrādīja, ka ministrija neesot koncentrējusies tikai uz ierobežojumiem.
“Sabiedrības veselības speciālisti un Pasaules veselības organizācija uzskata, ka informēšana ir svarīga, bet tikai ar to nav iespējams panākt rezultātu. Par to liecina arī citu valstu pieredze – Lietuvā, Zviedrijā un Norvēģijā, valstīs, kurās ir ļoti strikta alkoholisma ierobežošanas politika, tomēr ir izdevies samazināt alkohola patēriņu ne tikai ar informēšanu, bet arī ar konkrētiem stingriem regulējumiem tiesību aktos.
Atbilstoši alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkohola ierobežošanas plānam 2020.–2022. gadam notiek arī izglītojošie pasākumi skolēniem par atkarību izraisošajām vielām, lai nerastos vēlme tās pamēģināt.
No sabiedrības veselības un ētikas viedokļa nebūtu korekti mudināt iedzīvotājus dzert saprātīgi,” skaidroja Lazdiņa.
Narkoloģes kabinetā – inteliģentie
Slimību profilakses un kontroles centrs pērn veica pētījumu, kā Covid-19 pandēmija ietekmējusi alkohola lietošanas paradumus.
Dati par 2020. gada pirmajiem pieciem kovida mēnešiem liecinājuši, ka salīdzinājumā ar 2019. gada šādu pašu periodu kopējais alkohola patēriņš Covid-19 pandēmijas laikā lielākajai daļai nebija mainījies.
Bija samazinājies to pacientu skaits, kuri saindējas ar alkoholu. Tomēr stacionāros nokļuvuši par 2% vairāk to pacientu, kuriem bija vajadzīga medicīniska palīdzība, lai novērstu alkohola toksisko iedarbību.
Bet narkoloģe Ilze Maksima ievērojusi pandēmijas ietekmi uz dzimuma atšķirībām alkohola patēriņā. Ļoti daudzām sievietēm pēc gada vai pusotra ir radušās alkohola lietošanas problēmas, un viņas kovida laikā nāk un meklē palīdzību pie narkologa.
“Pieņemu savus pacientus ambulatori un redzu, ka tie pārsvarā ir inteliģenti cilvēki, kuri saprot, ka tā tālāk nevar turpināt, ka ir jāārstējas. Viņas stāsta, ka pārsvarā lietojot vīnu, jo tas ir tāds optimāls dzēriens ar “mazāk smagnēju piegaršu”.
Novēroju, ka ir tendence izdzert pudeli vai pat divas katru vakaru, un tas jau ir pārmērīgi daudz.
Sievietes lieto arī alu, bet mazāk nekā vīnu, un arī stipro alkoholu, kā arī alkoholiskos kokteiļus, kas ir saldināti dzērieni un satur ķīmiskas vielas un etanolu, kas ļoti negatīvi ietekmē orgānu sistēmas, tajā skaitā aknas, aizkuņģa dziedzeri un nieres.
Nereti pašam cilvēkam paslīd garām, ka ir jau radušies šo orgānu darbības traucējumi.
Manu pacientu vidū ir arī vīrieši, kuriem alkohola lietošanas paradumi ir saasinājušies tieši pandēmijas laikā. Tie saistīti ar izmaiņām darba vidē, ar to, ka nav iespējams tikties klātienē un iedzert kopīgi ar citiem. Tagad to pudeli izdzer viens pats,” stāsta daktere.
Kāpēc alkoholu ļauj tirgot benzīntankos?
Daktere Maksima uzskata, ka alkohola pieejamības ierobežošana ir ļoti svarīga un viņai neesot saprotams, kāpēc joprojām alkoholu atļauj tirgot benzīntankos.
VM, izstrādājot alkohola patēriņa mazināšanas plānu, tajā bija iekļāvusi aizliegumu tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās, bet saņēma milzīgu pretestību no Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas, un šis ierobežojums tika izņemts. Ministrija pie tā gan atgriezīšoties, jo Lietuvā tomēr izdevies to ieviest.
“Nesaprotu arī to, kāpēc, izejot cauri lielveikalam un gaidot rindā pie kases, pircējam nereti acu priekšā ir alkoholisko dzērienu plaukti. Ne viens vien iekrīt šī uzmācīgā piedāvājuma dēļ – ierauga vīna pudeles, turklāt ar atlaidēm, un pērk impulsīvi,” stāsta narkoloģe.
Roberts Stašinskis, Rīgas Stradiņa universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras docētājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts, uzskata, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojums tomēr varētu samazināt alkohola patēriņu, jo daļa cilvēku to neiegādāsies.
Viņaprāt, likumu labojumi nedošot straujus rezultātus, bet, ja runā par sabiedrības apziņas maiņu, tad ilgākā laikā tie varētu ietekmēt alkohola lietošanas paradumus.
“Pie mums nokļūst gan smalka konjaka, gan odekolonu dzērāji. Izdzer tik daudz, ka iestājas bezsamaņa un tiek atvesti uz slimnīcu. Pieaugot sociāli ekonomiskajai nestabilitātei, cilvēki kļūst arvien neprognozējamāki savā rīcībā.
Katram, kurš šeit nokļūst alkohola pārdozēšanas dēļ, ir savs stāsts. Viens vēlējies atslēgties no ikdienas rutīnas, cits jūtas pārstrādājies, cits – nesaprasts, citam vienkārši patīk lietot alkoholu… Te nav kaut kāda vidējā aritmētiskā,” atzina Stašinskis.
Var atļauties iedzert arī darba laikā…
“Pasaules veselības organizācija vērš uzmanību, ka alkohola lietošana sociālās distancēšanās laikā var pieaugt. Piemēram, cilvēki var palielināt savu ierasto alkohola patēriņu, lai mazinātu trauksmi, izklaidētos un mazinātu garlaicību, strādājot mājās attālināti, cilvēki var atļauties lietot alkoholiskos dzērienus arī darba laikā. Ņemot vērā, ka izglītības iestādes nodrošināja mācības attālināti, bērni un jaunieši arī pavadīja daudz laika mājās, tajā pašā laikā alkoholisko dzērienu krājumu pieejamība nepilngadīgām personām mājās varēja palielināties.”
No SPKC 2020. gada ziņojuma “Alkohola aprites un lietošanas sekas Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju”
Vīna darītavas saimnieks: “Mazajiem vietējiem ražotājiem tas būtu graujoši.”
Abavas vīna darītavas saimnieks Mārtiņš Barkāns: “Mums kā nelielam Latvijas alkohola ražošanas uzņēmumam šādi likumu grozījumi varētu būt graujoši, jo mēs esam atkarīgi no vietējā patērētāja, no viņa iespējas iegādāties dzērienus. Protams, par veselību ir jādomā un jāpropagandē samērīga kvalitatīva alkohola lietošana. To nevar izdarīt, saīsinot alkohola tirgošanas laiku un aizliedzot reklāmas.
Vai tikai kaut kas līdzīgs, kā tas bija ar tabakas izstrādājumiem, neveidojas arī alkohola tirgū – galvenie, kurus interesēja tabakas reklāmas ierobežojumi, bija lielie tabakas ražotāji, kuri jau bija izveidojuši sava zīmola atpazīstamību patērētāju tirgū un nevēlējās jaunu konkurentu ienākšanu.
Tie alkoholisko dzērienu zīmoli, kuri ieguldījuši Latvijā lielus līdzekļus un ir atpazīstami, šādā situācijā būtu vinnētāji. “Abavas vīni” kā relatīvi jauns nacionāls zīmols ir atkarīgi no iespējas runāt ar savu potenciālo auditoriju un reklamēt savu produkciju.”
