Kā rētas padarīt mazāk pamanāmas un ne tik traucējošas? 0
Parasti par brūces veiksmīgu dzīšanu gādā daba, taču reizēm, lai tas notiktu ātrāk un veidotos glītāka rēta, tai vajag palīdzēt. Kā rētas padarīt mazāk pamanāmas un ne tik traucējošas?
Rētas parasti uzskata tikai par kosmētisku defektu, taču tās mēdz izraisīt arī fizisku diskomfortu, sāpes, niezi un dedzināšanu, kā arī tā saukto kontraktūru – rētaudu savilkšanos, kas ierobežo to skartās locītavas kustību apjomu. Turklāt, regulāri traumējot keloīdrētas, var veidoties čūlas.
Lai brūce sadzīst ātrāk
Rētas izskats ir atkarīgs no brūces iegūšanas veida, kas nosaka, kā tā dzīs. Sadzīšanas laiks atkarīgs arī no ādas bojājuma dziļuma.
Dodoties atpūsties uz dienvidiem, jāsargās no saskarsmes ar koraļļiem un jūrasežiem. To radītie ievainojumi slikti dzīst, tāpēc profilaksei ieteicams ņemt līdzi antibakteriālu ziedi.
Brūce, kas iegūta operācijas laikā, sadzīs pāris nedēļās, jo to veic sterilos apstākļos un ķirurgs brūci atbilstīgi sašuj. Lielāks risks iedzīvoties neglītā rētā ir pēc sadzīves traumas, īpaši, ja brūcē iekļuvuši svešķermeņi, kas pagarina dzīšanas laiku.
Svarīgi ievainoto vietu atbilstīgi kopt, lai radītu dzīšanai labvēlīgus apstākļus.
Vispirms jānodrošina tīrība, tāpēc to noskalo ar tīru ūdeni, taču dezinfekcijas līdzeklis jāizvēlas uzmanīgi. Pēdējā laikā vairākums mediķu uzskata, ka ūdeņraža pārskābe var kavēt dzīšanu, tāpēc izmantojama tikai ļoti netīras brūces apstrādei, piemēram, ja tajā iekļuvusi zeme vai arī nav pieejami citi dezinficējošie līdzekļi.
Ja brūce gūta, ārstam izņemot kādu ādas veidojumu un ir dziļa, tad pēc diennakts plāksteri noņem, brūci apmazgā ar tīru ūdeni, nosusina un uzklāj dekspantenolu vai hialuronskābi saturošu dziedējošu līdzekli.
Ja ievainojums asiņo, tam uzliek spiedošu pārsēju un ledu. Virspusējam pušumam pietiek uzklāt steri-stripa plāksterīti, savienojot tā malas. To noņem reizi vienā vai divās dienās, brūci nomazgā, uzklāj dziedējošu krēmu un plāksteri samaina.
Vislabāk gan dzīšanu veicinošu līdzekli lietot divreiz dienā un noteikti divas nedēļas, jo brūcei dzīstot nepieciešams mitrums.
Pēc ādas veidojuma noņemšanas dzīšanu veicinošu plāksteri nereti uzliek uz 3–5 dienām, un ar to var arī mazgāties dušā. Šādi plāksteri īpaši ieteicami gados vecākiem cilvēkiem, kuriem grūti brūci kopt, vai arī ja brūce atrodas uz muguras.
Ja neizdodas apturēt asiņošanu vai arī brūces malas ir platas un dziļas, nekavējoties jāvēršas tuvākajā medicīnas iestādē, jo, iespējams, brūci nepieciešams sašūt. Jo ilgāk ievainojums dzīst, jo lielāka iespēja, ka paliks neglītāka rēta, jo šādi tiek pavērti vārti infekcijai, īpaši, to atbilstīgi nekopjot.
Lai nepaliktu neglītas rētas, svarīgi to izdarīt laikus.
Ja vecākiem pastiprināti veidojušies neglīti rētaudi, pastāv lielāks risks, ka tie būs arī bērnam. Tad pēc brūces sadzīšanas – parasti trīs nedēļas pēc traumas un nedēļu pēc šuvju noņemšanas – iesaka lietot silikona gelu vai plāksteri.
Jārēķinās, ka brūces dzīst sliktāk, ja ir cukura diabēts, mazasinība vai onkoloģiska slimība. Audi ir trauslāki, un var vieglāk pievienoties infekcija, pasliktinot rētas izskatu.
Dažādas rētas
Rētas sastāv galvenokārt no proteīna, ko sauc par kolagēnu. Pēc dažām brūcēm paliek gludas rētas, kas pēc laika izzūd, kamēr citas ir reljefas un maina krāsu.
Hipertrofiskām rētām un keloīdiem raksturīgs pārlieks rētaudu daudzums, tās ir nelīdzenas, zilas, sārtas, paceltas virs ādas un cietas kā striķi. Var arī niezēt un sāpēt, jo tajās ieaug nervi un asinsvadi. Keloīdi mēdz būt pat lielāki par ievainojuma virsmu.
Visgrūtāk ir uzlabot hipotrofisku rētu izskatu. Tās veidojas pēc vējbakām, kā arī neārstējot pinnes, atrodas zemāk par veselās ādas līmeni un atgādina baltas bedres.
Ar piesardzību
Dažās ķermeņa vietās, piemēram, uz kakla, dekoltē, ceļgaliem un citām locītavu virsmām, kā arī auss ļipiņām neglītas rētas veidojas biežāk, tāpēc jau laikus ieteicams lietot silikona plāksteri vai gelu. Vēlāk būs grūtāk tās padarīt glītākas.
Pirmajā gadā pēc rētas iegūšanas svarīgi to neatklāt saulei, jo tajā nav melanocītu, kas aizsargā no ultravioletā starojuma, tāpēc var veidoties pigmentācija. Ja rēta kļūs brūna, izbalināt to būs grūti. Turklāt reizēm šādi tiek veicināta keloīda veidošanās.
Diemžēl no nevēlamās ietekmes nepasargās pat saules aizsarglīdzekļi ar lielu aizsargfaktoru (SPF 50). Arī silikona plāksteros ir iestrādāts SPF 7,7, taču pilnīgai aizsardzībai tas nav pietiekams.
Vismaz divus mēnešus pēc rētas gūšanas nav ieteicams arī karsēties pirtī.
! No brūces nevajag noplēst kreveli, kas kalpo kā tās aizsargslānis un palīdz tajā saglabāt dzīšanai nepieciešamo mitrumu.
No aptiekas plauktiem
Ja ir vēlēšanās, lai rēta būtu iespējami glītāka, ieteicams lietot silikona gelu vai plāksteri. Ja ir tendence uz pārlieku rētaudu veidošanos, tos jāsāk izmantot iespējami drīzāk pēc brūces sadzīšanas, kad ir pilnībā izveidojies epitēlijs un nokritusi krevele.
To patur uz tīras, sausas rētas no 8 rītā līdz 8 vakarā vai arī uz nakti. Laikam, cik ilgi tas atrodas uz ādas, nav ierobežojuma, ja vien nerodas diskomforts. Plāksteri var izmantot arī profilaktiski, lai novērstu iespējamu pārlieku rētaudu rašanos rētas veidošanās periodā, kas ilgst aptuveni gadu. Tas ir viegls, maz pamanāms, laiž cauri gaisu, bet ir ūdensnecaurlaidīgs. Noņemot trauma un sāpes ir minimālas. Vienu plāksteri var lietot nedēļu vai vēl ilgāk, taču jāņem vērā, ka mazgājoties tas vairs nelips.
Silikona gelu var sākt izmantot tūlīt pēc brūces sadzīšanas, kad nokritusi krevele. To intensīvi iemasē rētā apļveida kustībām 5–7 minūtes pretēji tās lokalizācijas virzienam un ļauj 4–5 minūtes nožūt.
Silikona preparātus iesaka izmantot vismaz 2–3 mēnešus, bet keloīdo rētu gadījumā vismaz gadu.
Var lietot arī sīpolu ekstraktu saturošus līdzekļus, kas mazina rētaudu veidošanos, ko lieto uz sadzijušas rētas, uzklājot virzienā no rētas centra uz malām un saudzīgi iemasējot apļveida kustībām.
Rētas izskatu var uzlabot arī ciešs, nospiedošs apģērbs, kas neļauj rētaudiem augt uz augšu.
Uzlabot var vienmēr
Dzēšgumija, ar kuru pilnībā varētu izdzēst rētu, pagaidām nav izdomāta, taču, kombinējot dažādas metodes, iespējams uzlabot jebkuras – gan svaigas, gan vecas – rētas izskatu.
Desmit dienas pēc šuvju noņemšanas brūci ieteicams apstrādāt ar gaismas lāzeru, lai aktīvie asinsvadi noplaktu. Jo mazāk asinsvadu būs rētas virsmā, jo ātrāk tā kļūs gaišāka. Parasti nepieciešamas 4–5 procedūras reizi 2–3 nedēļās. Ja rēta tomēr nepatīk, pēc gada vai diviem, kad tā kļuvusi gaiša, tās izskatu var uzlabot ar dažādām metodēm, piemēram, radiofrekvences vai ablatīvā lāzera procedūrām.
Rētu iespējams padarīt glītāku, veicot ķīmisko pīlingu, injicējot tajos trombocītiem bagātu asins plazmu, ko iegūst, centrifugējot paša cilvēka asinis, kā arī mīksto audu fillerus un hialuronskābes preparātus.
Kortikosteroīdu injekcijas ir neaizstājamas keloīdu rētas gadījumā – šie medikamenti palīdz to saplacināt, padarīt mīkstāku un mazināt nervu galu jutīgumu, taču jārēķinās, ka tie mēdz rosināt nevēlamu asinsvadu veidošanos.
Kad rēta kļuvusi balta, bet ir nedaudz pacelta, to var slīpēt, veikt radiofrekvences vai lāzera procedūras. Tās vēlams izdarīt no septembra līdz martam, jo pēc tam nedrīkst uzturēties saulē.
Jārēķinās, ka rētas izskatu nav iespējams uzlabot ātri. Dažkārt procedūras jāatkārto pat vairākus gadus.
Ja rēta ir gluda un tikpat kā neredzama, tomēr nepatīk, šajā vietā var panākt dabīgu ādas toni tetovējot. Taču ar dažādu zīmējumu un uzrakstu tetovēšanu gan labāk neaizrauties, jo pēc to izņemšanas rētu nolīdzināšanai būs nepieciešami vairāki lāzerterapijas seansi, kas var izmaksāt teju desmit reižu vairāk nekā pats tetovējums.
Dažkārt lielu un neglītu rētu vislabāk likvidēt, veicot plastiskās ķirurģijas operāciju.
KONSULTĒJUSI LĀZERPLASTIKAS KLĪNIKAS DERMATOLOĢE ANITA ĀBELĪTE