Kā izglābt zaķu apgrauztas ābelītes? 0
“Mums ir jaunas, jau ražot sākušas puspundura ābeles. Ziemas beigās tās apgrauza zaķi vai stirnas. Nav grauzuši visapkārt stumbram, vietām palikušas mizas josliņas. Dažām ābelītēm arī zariem ir nograuzta miza. Ko darīt, lai kociņus glābtu?” Velta Krustpils novadā
Šoziem ļoti daudzos augļu dārzos koku stumbrus sabojājuši dažādi zvēri. Līdzko nokusa sniegs, pamanītās brūces vajadzēja apsmērēt ar kādu varu saturošu ziedi, lai bojātajās vietās miza nesakalstu un tur neiemestos vēzis vai piepes. Ļoti labi dzīst brūces, kas apsmērētas ar ziedi Lerāns. Šīs ziedes vietā var izmantot arī koksnes antiseptiķi Erlīts. Ja grauzumi ir visapkārt stumbram, vajadzēja pārpotēt tiltiņus.
Vairumā gadījumu bojātā miza sadzīs, taču ar to cietušo koku glābšana nebeidzas. Šovasar būs jāpalīdz tiem izdzīvot.
Zem bojājuma vietas augs daudz sakņu atvašu – tās nevajag steigties izgriezt. Atvases var noderēt arī nākampavasar, ja koks tomēr pārāk nīkuļos un vajadzēs brūcei pārpotēt tiltiņus.
Var arī paveikties, ka kāda atvase no snaudošā pumpura parādās augstāk par acojuma vietu. Tā būs pareizā šķirne, nevis potcelma meženis. No tādas atvases pāris gados var izveidot jaunu koku – tas aug strauji, jo saknes ir spēcīgas. Tad grauzēju sabojāto koku nozāģē un šķirnes atvasi pirmajā vasarā piesien pie kāda mietiņa, lai tā nenolūztu.
Ja dziedē brūci, ir jāpalīdz apgrauztajam kokam, lai barības vielas no saknēm pietiekamā daudzumā nonāktu līdz lapām. Kamēr brūce nav sadzijusi, koks cauri bojātās mizas daļai, barības vielas pārvada sliktāk. Tieši tāpēc gadās, ka sākumā saplaukst visas lapas, koks pat nozied un aizmetas auglīši, bet vēlāk (jūnijā vai jūlijā) pēkšņi nokalst. To var novērst, ja pirms ziedēšanas un kārtīgas lapu plaukšanas visus dzinumus apgriež vismaz par pusi līdz trešdaļai to garuma. Vienkārši mehāniski saīsina pilnīgi visus dzinumus, kādus zarus var arī izgriezt pavisam. Par pareizu vainaga veidošanu šoreiz nedomāsim, jo patlaban galvenais ir krietni samazināt lapu virsmu, kas saknēm būtu jāpabaro, un dot kokam laiku līdz rudenim sadziedēt mizu. Apgriezts koks, pat ar stipri bojātu stumbru, saplauks un pirmajā vasarā paliks dzīvs, kaut pagaidām neizskatīsies spirgts un veselīgs. Neapgriezts, visticamāk, nokaltīs.
Nākamajā gadā, kad uz stumbra ap brūces malām jau izveidojušies mizas valnīši, arī apgrieztie dzinumi sāks normāli augt. Vēl pēc gada mizas brūce parasti jau ir aizvērusies un var atkal atsākt ierasto vainaga veidošanu.
Lerānu uz mizas brūcēm vasarā var uzsmērēt vēl vienu reizi – ja šķiet, ka uz mizas parādījušās nenosmērētas plaisas, vai ir aizdomas, ka varētu sākties vēža infekcija. Tad gar mizas malām nav redzams augošs, gaiši brūns kambija valnītis, bet izskatās, ka malas kļūst tumšākas vai arī lobās ar atmirušām plēksnēm. Tad rīkojas tāpat, kā apkopjot vēža brūces: ar asu nazi nogriež mizu līdz veselai vietai, atgriezumus savāc un sadedzina. Brūci vēlreiz apsmērē ar Lerānu un uzliek mitru mālu kompresi, ko ar gaisa caurlaidīgu audumu piesaitē pie stumbra. Vēl labāk, ja māliem piejauc svaigus govs mēslus – tur ir milzum daudz ar vēzi un piepju sporām konkurējošu mikroorganismu, kas ļoti palīdz kokam sadzīt. Visu vasaru kompresi uztur mitru, laiku pa laikam aplaistot. Rudenī to var noņemt.
