Foto – Dainis Bušmanis

– Elektrības cenai mēs tagad, it kā brīva tirgus apstākļos, piemaksājam arī Obligāto iepirkuma komponenti (OIK). 13


– Latvijā OIK ir pilnīgi ačgārns, un to atšķetināt nav tik vienkārši. Tā tiešā veidā subsidē “Gazprom”, jo 70% no tās aiziet Rīgas TEC, kas no gāzes ražo elektrību.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Sākumā veikli cilvēki izmantoja iespējas saņemt dubulto enerģijas iepirkuma tarifu par vēja un mazajos HES saražoto elektroenerģiju. Kaut gan jaunas licences vairs neizsniedz, vecās nevar anulēt. Tas, kas agrāk pieļauts, ir absurds. Tā ir bezriska uzņēmējdarbība, kad īpašniekam ir garantēta peļņa, kas ļauj ņemt cigāru zobos un apbraukāt pasauli, kamēr vēja rotors griežas. Tagad dzirdu, ka arī Rīgā būvēs lielu atjaunojamās enerģijas ražotni, – stipri jāpadomā un jāparēķina, lai patērētājiem atkal nav jāpārmaksā par siltuma un elektrības iegādi. Laikam mēs no savām likstām varēsim tikt vaļā tikai tad, kad Eiropā izstrādās vienotu atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmu. Par to Eiropas Parlamentā jau esam uzsākuši diskusijas ar Eiropas Komisiju.

Mēs varētu kļūt konkurētspējīgāki ar bioresursiem, kādu citiem nav. Piemēram, šķeldu eksportējam, kamēr daudz gudrāk būtu elektrību radīt tepat un pa vadiem nosūtīt uz ārzemēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Arī gāzi, ne tikai Krievijas, būtu daudz gudrāk uzkrāt Inčukalna gāzes krātuvē un tad piegādāt patērētājiem, kad nepieciešams.

– Mēs esam vienīgā ES dalībvalsts, kas nosaka, ka tam, kam pieder zemes pleķītis, pieder pīrāga daļa līdz pat zemeslodes serdei. Zemes dzīļu likumā tas jāmaina.

– Vai krāna tiesu Inčukalna krātuvē mēs neesam jau samaksājuši?

– Es nezinu, kas ir amortizēts un kas nav, bet nav tiesa, ka mēs neesam par to maksājuši. Pilnībā vai daļēji “Gazprom” ieguldījumi jau ir atmaksāti.

– Kāpēc gāzes cena jo­projām piesaistīta naftas cenai? EK jau teica, ka vērtēs, cik tas pamatoti…

– Tā ir tikai ilggadēja prakse, ko, piemēram, Vācija pārtrauca jau pirms vairākiem gadiem. Kāpēc tagad, kad naftas cenas ir tik zemas, gāzes cena nekrītas? Vispirms tāpēc, ka regulators mainīja aprēķina metodiku, rēķinot deviņu mēnešu vidējo cenu. Nu arī tie ir pagājuši, bet gāzes cena divkārt nav kritusies. To skaidroju ar to, ka mums ir viens piegādātājs. Šī ir pēdējā nozare, kur konkurences vēl nav un kur tas tiek, kā secinājusi EK, ļaunprātīgi izmantots.

Vācijā vairumtirdzniecības cenas ir zemākas nekā Baltijā, jo tur ir konkurence. Arī Lietuvā – sašķidrinātās gāzes tankkuģis vēl nebija pietauvojies Klaipēdas ostā, kad gāzes cena kritās par piekto daļu.

Savienosim savus energotīklus ar Skandināvijas valstīm, atbrīvosimies no viena gāzes piegādātāja monopola, ieviesīsim jēdzīgāku sistēmu atjaunojamo resursu atbalstam – tas viss mums nāks par labu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.