– Kāpēc? 13
– Man ir aizdomas par banāliem iemesliem. Pirmkārt, tā nebija viņu ideja. Ja sveša, tad pēc definīcijas nav pieņemama. Otrkārt, Eiropas Komisijai bija bažas, ka reģistra ieviešana tai būs papildu slogs, kam nedabūs finansējumu. Tomēr tās nostāja laika gaitā mainījās uz neitrālu un beigās uz atbalstošu.
Visgrūtāk bija pārliecināt ES Padomē Vāciju, kuras finanšu ministrs iebilda pret centralizētu reģistru, jo katrā vācu zemē ir savs reģistrs. Vācieši vispār baidījās, ka vienuviet varētu koncentrēties pārāk daudz informācijas. Bet divu gadu laikā arī Vācija sāka atbalstīt šo iniciatīvu. Vienkārši – bija jābūt neatlaidīgam. Galu galā te manās rokās ir dokuments (K. Kariņš pasvārsta rokās 63 abpusēji apdrukātu lappušu kaudzi), kuru ES Padome jau pieņēma un par kuru trešdien balsos Eiropas Parlaments. Tad tas taps par ES likumu.
– Ko pie jums darīja derību pieņēmēji zirgu skriešanās sacensībās un azartspēļu namu turētāji…
– Divi lieli lobiji iesaistījās no malas. Banku asociācijas lobijs pamatā bija ļoti ieinteresēts to ieviest, jo bankām jau tagad likums prasa pazīt savu klientu. Tagad tās labāk savu klientu uzrādīto informāciju varēs pārbaudīt. Otrs lielākais lobijs – azartspēļu biznesa pārstāvji – visi pārāk labi ģērbti, kopti, sukāti, lai man iestāstītu, ka viņu industrija ir “balta un pūkaina un bez neviena riska”. Jā, arī Īrijas derību kompānijas lobēja. Ja tagad kāds vaicā: “No kurienes tev tik liela nauda?”, tad var atbildēt: “Azartspēlēs vakar vinnēju.” Šajā likumā azartspēļu industrijai uzdots par pienākumu reģistrēt visus naudas saņēmējus. Tātad viņiem arī jāmaksā nodokļi. ES arvien grūtāk būs nelegāli iegūtus naudas līdzekļus iedabūt finanšu apritē.
– “Swedbankas” pārstāvis prognozē, ka pēc 20 gadiem skaidrā nauda būs skaists suvenīrs no vecākiem vai vecvecākiem. Kā jums liekas?
– Jā, arvien vairāk ieviešas bezskaidras naudas norēķini internetbankā, bet nedomāju, ka skaidra nauda izzudīs. Taču par skaidru naudu varēs nopirkt arvien mazāk. Jau tagad māju vai jahtu par skaidru naudu grūti nopirkt, nepiesaistot tiesībsargājošo iestāžu uzmanību. Jaunais likums paredzēs, ja darījums pārsniedz 10 000 eiro vienā vai vairākos saistītos darījumos, tad bankai ir pienākums noskaidrot naudas izcelsmes avotu un šaubu gadījumos ziņot tiesībsargājošām iestādēm. Latvijā bankas jau pašlaik to ievēro. Visās Eiropas valstīs būs jādara tas, kas Latvijā jau notiek.
